Grāmata par nīkām sirdīm

„Putna svars” Anna Elizabete Maiere, no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice, izdevniecība Zvaigzne ABC, 2012. gads.

Image

“Putna svaru”  paņēmu vietējā bibliotēkā spontāni un bez jebkāda nolūka, lai palasītu ko vieglu un vienkāršu. Grāmata vizuāli arī izskatījās tāda paviegla un ar lieliem burtiem drukāta – iespējams, ka īpaši predzēta padzīvojušu sieviešu auditorijai, kurām jau ir sākušās problēmas ar redzi. Izplūdušo putnu uz vāka es tā arī nespēju identificēt. It kā tai vajadzētu būt sarkanrīklītei, bet tām oranžais plankums uz kakla ir krietni mazāks.

“Putna svars”  lasījās viegli, taču jāatzīst, ka grāmatas sižets nepavisam nav pārlieku oriģināls vai aizraujošs. Galvenā varone ir vārgulīga trīsdesmitgadniece, kura nīkas sirds dēļ ir nokļuvusi slimnīcas kardioloģiskajā nodaļā, kuru apdzīvo visai kolorītas padzīvojušas dāmas un viņu tikpat savdabīgie apmeklētāji. Kā jau slimnīcā, visas nebeidzami garlaikojas, klāsta savas biogrāfijas, apspriež ārstus un medicīniskās manipulācijas, kā arī risina nebeidzamas sirdslietas. Ja kāds arī mirst, tad viegli un skaisti – ar salūzušu sirdi. Gluži kā romantisku jaunuvju fantāzijās.

Grāmatai par labu varu teikt, ka tai piemīt viegls un neuzbāzīgs humors un tā ir uzrakstīta jaukā formā – teikumi klājas viens uz otru krustām šķērsām kā saraustīti krāsas triepieni uz audekla, vai putnu balsis agrā vasaras rītā. Patiesībā forma bija tā, kas lasīšanu padarīja kaut cik interesantu. Tulkojums ir labs un lasās raiti. Neprotu vācu valodu, bet būtu interesanti dzirdēt iespaidus no tiem, kas to ir lasījuši oriģinālā.

Akustiskais fons šai grāmatai gluži labi varētu būt dažādu putnu dziesmas. Piemēram, var paklausīties grāmatā minētās sarkanrīklītes dziedājumus dažādos izpildījumos.  Šie putniņi ne tikai vienkārši čivina, bet prot arī  īsos tikšķus un garos “ciiiiiiii” saucienus. Grāmatā ir minēts, ka sarkanrīklītes dziesma izceļas ar savu sērīgumu, kuru es ierakstos nekādi nespēju saklausīt. Varbūt latviešu sarkanrīklītes vienkārši  ir optimistiskākas par savām vācu radiniecēm.

Kopumā „Putna svars” ir mazs kaleidoskopisks dzīves fragmentiņš bez pretenzijām uz kaut ko vairāk.

Alternatīvas

Ja vēlaties par slimnīcu tēmu lasīt ko nopietnu, tad derēs Aleksandra Solžeņicina „Vēža palāta” – nosaukums komentārus neprasa arī tad, ja vēl neesat pazīstami ar šo darbu. Savukārt no ārstu romāniem ir vērts izlasīt cinisko un patīkami nepolitkorekto Semjuela Šema „Dieva dziednīcu”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s