A Huļi grāmata

Виктор Пелевин. Священная книга оборотня. – Эксмо, 2010.

Droši vien pat ezim ir skaidrs, ka Peļevins raksta visādas pseidofilozofiskas figņas, ko gan citu. Tomēr tās ir pasniegtas pietiekami pašironiski un smieklīgi, lai pēc desmitās lappuses nesāktu šķebināt, kā man parasti gadās lasot citus līdzīga rakstura sacerējumus.

„Священная книга оборотня” patīkami ērtajos, mīkstajos vāciņos iepirku jau labu laiku atpakaļ. Peļevina vilkaču grāmata šķita interesanta kaut vai tāpēc, ka tur ir ietverts arī mīlas stāsts un pie reizes gribēju paskatīties, kā autors ir iejuties savas sievišķīgās varones rudajā ādā.

Tātad vilkaču grāmatas galvenā varone ir ķīniešu izcelsmes lapsveidīga vilkate vārdā A Huļi, kura dažus pēdējos gadsimtus dzīvo Krievijā. Skaidrs, ka tur viņai ir šādas tādas muļķīgas problēmas ar savu ķīniešu vārdu, kas it kā nozīmē lapsa A, un nākas lietot krievisko Alisi. A Huļi ir gandrīz divus gadu tūkstošus veca (vilkači dzīvo līdz 40 tūkstošiem gadu) un pārtiek no cilvēku seksuālās enerģijas. To nākas iegūt izliekoties par prostitūtu un ar astes palīdzību uzsūtot klientiem visai jancīgas seksuālas vīzijas pēc viņu izvēles. Vēl A Huļi brīvajā laikā lasa Stīvenu Hokingu, paranoiski necieš vārdu „minets” un dažreiz tērpusies vakarkleitā un augstpapēžu kurpēs čiepj dzīvas vistas, kuras atrast Maskavā nepavisam nav viegli. Viņai ir arī citas māsas lapsas E Huļi un I Huļi. Savukārt viens no viņu iemīļotajiem hobijiem saprotamu iemeslu dēļ ir angļu aristokrātu medības.

Dzīvo viņa puslīdz rāmi un mierīgi līdz satiek Federālā drošības dienesta ģenerālleitnantu vilkati Aleksandru un viņu starpā izraisās visai zvērīgs mīlas romāns, kura gaitā vilks pārtop par suni Pizdjecu. Apžēliņ, cik idiotiski tas viss izklausās latviski. Labi vien ir, ka Peļevinu pie mums netulko un tāpēc viņu gribot negribot nākas lasīt oriģinālā ar visu viņa neformālo leksiku un tai atbilstošajām vārdu spēlēm.

Lai arī vizuāli A Huļi ir attēlota kā ruda aziātiska izskata nimfete, pēc domāšanas un rīcības viņa ir patīkami loģiska, kā tas bieži gadās ar vīriešu radītajiem sieviešu tēliem. Viņai ir piecas dažādas iekšējās balsis, kas brīžiem savā starpā risina visai amizantus dialogus. Arī par mīlestību viņai ir savs viedoklis.

В любви начисто отсутствовал смысл. Но зато она придавала смысл всему остальному.

 Jāpiezīmē, ka vilkaču romānam ir jauks muzikālais pielikums. Peļevina grāmatām līdzīgi kā Murakami un Hēgam vispār ir raksturīga izteikta muzikālā dimensija. Tās man bieži asociējas ar tur minēto mūziku. Pirmajam vilkaču grāmatas izdevumam līdzi nāca arī kompaktdisks, bet tagad muzikālais pavadījums ar visiem autora komentāriem ir viegli atrodams YouTube. Sākumā mazliet pārsteidza, ka tajā ietilpst arī dažas dziesmas, kuras atpazinu no biežāk skatītām ķīniešu filmām, bet lasot tālāk viss salikās pa vietām. Vilkaču grāmatā ir vairākas atsauces uz ķīniešu kino, kas man lasīšanu padarīja vieglāku. Protams, kā jau Peļevinam ierasts, romāns ar atsaucēm ir piebāzts vairāk nekā moderns viedtālrunis ar nevienam nevajadzīgām fīčām, bet es tās arī īpaši nemeklēju. Pietika jau ar tām filmām, Nabokovu, budismu, krievu un ķīniešu folkloru un vēl šo to vienkāršu un vidējiem prātiem apjēdzamu.

Kopumā vilkaču grāmata šķita smieklīgāka un lasījās vieglāk par citiem Peļevina darbiem. Principā jau visas viņa grāmatas ir par vienu un to pašu – realitātes attiecībām ar tukšumu un tamlīdzīgām būšanām. Viegla izklaide savam priekam.

Находясь в жопе, ты можешь сделать две вещи. Во-первых – постараться понять, почему ты в ней находишься. Во-вторых – вылезти оттуда… Вылезти из жопы надо всего один раз, и после этого про нее можно забыть. А чтобы понять, почему ты в ней находишься, нужна вся жизнь. Которую ты в ней и проведешь.

Alternatīvas. Ja nav noskaņojums uz Peļevinu, tad tā vietā mierīgi var noskatīties kādu labu ķīniešu filmu. Piemēram, šo In the Mood for Love.

Vēlams ar subtitriem, lai pilnībā izbaudītu viņu dīvainos dialektus. Vēl joprojām esmu pārliecināta, ka mūsdienās savdabīgāko un interesantāko kino taisa Āzijā.

6 thoughts on “A Huļi grāmata

  1. doronike

    No Peļevina līdz šim esmu atturējusies, jo man par viņu radies murgotāja iesapids. Bet šī grāmata liekas gana jautra, kaut gan krievos lasīju par to un nepatika tie miliči. Bet prostitūcija un folkora gan man varētu būt piemērota 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Šai grāmatai jau ievadā ir laipni paskaidrots, ka tālākais teksts ir pilnīgi murgi. 🙂
      Tā kā stāsts jau no sākuma ir par vilkačiem, tad to ir vieglāk uztvert kā ne pārāk nopietnu. Protams, pa vidu ir salikti visādi diskursi, par kuriem Peļevinam patīk paironizēt, bet pieciešamā daudzumā.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s