Blēņu stāsti lieliem bērniem

Edvards Vitmors. Sīnāja gobelēns. Rīga: Dienas Grāmata, 2011.

Jeruzalemes pokers.Rīga: Dienas Grāmata, 2012. No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova (Edward Whittemore.  Sinai Tapestry. 1977. Jerusalem Poker. 1978.)

Ko dara spiegi, kad vairs nestrādā profesijā? Jā, jā, raksta grāmatas, ko gan vēl viņiem iesākt. Edvards Vitmors nepavisam nav pirmais kāda izlūkdienesta darbinieks, kurš ir pārkvalificējies par rakstnieku. Var minēt kaut vai Džonu Lekarē un Janu Flemingu. Tomēr atšķirībā no viņiem Vitmors neaizrāvās ar savas sūrās profesijas aprakstiem vai glorificēšanu, bet droši iebrida maģiskā reālisma lauciņā. Īpaši populārs rakstnieks no Vitmora nesanāca, bet viņa romāni ir savdabīgi un ievērības cienīgi.

Latviešu valodā ir iznākuši pirmie divi romāni „Sīnāja gobelēns” un „Jeruzalemes pokers” no Vitmora tetraloģijas “Jeruzalemes kvartets”. Katru no tiem var lasīt atsevišķi, tomēr vairākas sižeta līnijas tajos ir saistītas, tāpēc labāk to darīt pēc kārtas. Romānu darbība notiek Vidusjūras austrumu piekrastē. Laiks, par kuru tajos tiek stāstīts ir pēdējie trīs tūkstoši gadu un par notikumu trūkumu šajā reģionā nebūtu iemesla sūdzēties. Te satiekas un krustojas jūdaiskā, kristīgā un islamiskā kultūra. Ja kādam ar to šķiet par maz, tad romāna darbībā iesaistās arī japāņu budists.

Atstāstīt “Jeruzalemes kvarteta” sižetu ir bezjēdzīgi, jo tas izklausīsies vienkārši tizli. Šie romāni ir autora visai brīva rotaļa ar vēsturi, realitāti, mītiem, sapņiem un – „ko gan vēl es tādu traku varētu izdomāt”. Sižets ir samezglots un sacilpots kā no neskaitāmām aukliņām knipelētas smalkas mežģīnes un to caurvij patiesa mīlestība pret “mūžīgo pilsētu”.

Tas ir pilnīgi aptaurēts teksts, vietām viegli neķītrs, vietām smagi sentimentāls, vietām idiotiski bezgaumīgs. Lasot der mierīgi atslābināties, pilnībā ļauties autora izdarībām un ķert kaifu. Vispār ļoti piemērotas grāmatas tumšajiem ziemas mēnešiem, kad aiz loga kāds ir izslēdzis apgaismojumu un piegriezis krāsas, – pilnas gaismas, saules, sapņu un neiespējamības. Jānotic autoram, ka tikai šajā vietā un šajā gaismā varēja rasties dievi un civilizācijas.

Gaisma. Tas cik šejienes gaisma ir dzidra. Šajā gaismā cilvēks noskārš, ka viņam pasaulē nav robežu. Viņš spēj redzēt mūžīgi, un šis redzējums viņu reibina. Tas aizdedz viņa sirdī uguni un liek viņam vēlēties iet un darīt, nekad neapstāties, iet arvien tālāk, iet dziļāk, iet vēl. No tā nāca seno grieķu zinātkāre un viņu bezbailīgie meklējumi dvēselē. Cilvēce tā arī nav pārspējusi drāmas, kas šajā piekrastē risinājās pirms divarpus gadu tūkstošiem, pirms trim gadu tūkstošiem. Tie bija smiekli, tās bija traģēdijas, un tieši to mēs zinām par dzīvi.

Abus romānus ir tulkojusi Māra Poļakova. Jāatzīst, ka viņas tulkojums ar vietām iemurdzītiem vecvārdiem, par kuru nozīmi mēs nevaram būt īsti pārliecināti, patiešām labi piestāv šiem romāniem.

Kvarteta pirmais romāns „Sīnāja gobelēns” atstāja labāku iespaidu, jo tas ir kompaktāks un pārliecinošāk turējās kopā. „Jeruzalemes pokers” sāk izplūst un pārāk daudz atkārtoties. Tā kā man nav nekādas vajadzības, lai vienu un to pašu stāsta piecas reizes, jo arī no otrās visu labi atceros, tad sāka rasties iespaids, ka autors ir nonācis strupceļā un viņam nav vairs ko īsti teikt.

Tomēr šādi traki aptaurēti un neslēpti sentimentāli teksti mani valdzina, tāpēc noteikti lasīšu arī pārējās kvarteta daļas, ja tās tiks izdotas latviski.

 Alternatīvas: Bībele

One thought on “Blēņu stāsti lieliem bērniem

  1. Atpakaļ ziņojums: Subjektīvi par grāmatu jaunumiem (2013-maijs) | burtkoki

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s