Mjūriela Barberī „Eža elegance”

Mjūriela Barberī, „Eža elegance”, Rīga: Omnia Mea, 2012., no franču valodas tulkojusi Inta Geile (Muriel Barbery, L’Élégance du hérisson, 2006.)

Pateicoties Lasītājas ierosinātajai virtuālajai grāmatu dāvināšanas akcijai, es tiku pie ļoti interesantas lasāmvielas. Nenocietos un pa garajām brīvdienām divas grāmatas jau izlasīju, tagad atliek tās tikai aprakstīt. Atceros, ka Doronike savā blogā bija ielikusi tādu aprakstu par „Eža eleganci”, ka es pēc tā izlasīšanas nolēmu šo grāmatu nemeklēt un varbūt vispār nekad rokās neņemt. Tāpēc mans pārsteigums, saņemot no viņas dāvanā „Eža eleganci”, bija neviltots. Uzreiz jāsaka, ka nepavisam nenožēloju, ka grāmatu izlasīju. Bet par visu pēc kārtas.

Grāmatas autore Mjūriela Barberī ir franču rakstniece, kas ir studējusi filozofiju un māca literatūru licejā. Pati viņa apgalvo, ka „Eža eleganci” ir rakstījusi ar vieglu roku (tas izklausās ticami) un ir bijusi ļoti pārsteigta, ka tā ir aizrāvusi tik ļoti daudzus lasītājus Francijā (es arī esmu ļoti pārsteigta). Bet fakts paliek fakts, romāns ir izdots vairāk nekā miljons eksemplāru un divus gadus tas Francijā ir turējies visvairāk pārdoto grāmatu saraksta augšgalā. Grāmata tiek raksturota kā smalks stāsts par vientulību un inteliģenci, kā no līdzcilvēkiem atdalošu faktoru (šo frāzi es neizdomāju, bet nozagu  no grāmatas reklāmas).

9789984834306Romānā ir divas galvenās varones. Pirmā ir Renē, 54 gadus veca durvju sardze kādā no tiem monumentāli greznajiem Parīzes namiem, kuros dzīvoklis ir vismaz 400 kvadrātmetru platībā. Viņa ir atraitne, maza auguma, neglīta un dzīvo kopā ar pārbarotu kaķi vārdā Leons, kas cieš no pārliekas mazkustības. Renē slepeni lasa filosofijas grāmatas, aizraujas ar Ļeva Tolstoja daiļradi (kaķis tā nosaukts viņam par godu) un Odzu filmām. Viņa uzskata sevi par ļoti gudru, augstprātīgi nicina visus nama iedzīvotājus un piedevām paniski baidās, ka kāds no viņiem pamanīs, ka viņa ir lasījusi kaut ko vairāk par preču katalogiem.

Otra varone ir Paloma, 12 gadus veca meitene, kura dzīvo šajā namā, mācās licejā, aizraujas ar japāņu komiksiem un viņas vecāki, protams, ir ļoti bagāti. Viņai ir divi pārbaroti kaķi – Konstitūcija un Parlaments, kas cieš ne tikai no mazkustības, bet arī pārlieka stresa, tāpēc kaķene ir jādod prozaks. Paloma sevi uzskata par ļoti gudru, augstprātīgi nicina savus ģimenes locekļus un pie reizes arī visus citus cilvēkus. Viņai ir skaidrs, ka dzīvei nav nekādas jēgas, tāpēc Paloma ir nolēmusi savā trīspadsmitajā dzimšanas dienā izdarīt pašnāvību un aizdedzināt dzīvokli, lai nedaudz pabojātu dzīvi stulbajiem līdzcilvēkiem.

Jā, nez kāpēc viņas abas jūtas stipri vientuļas un nesaprastas.

Tad namā ievācas radījums no fantastikas pasaules – padzīvojis, bet ļoti bagāts japānis uzvārdā Odzu, kurš arī aizraujas ar Tolstoju. Viņam ir divi kaķi – Kitija un Levins, kas pārmaiņas pēc nav aptaukojušies, jo laikam tiek baroti ar suši par 30 eiro gabalā. Tad beidzot romānā kaut kas sāk notikt.

Vispār „Eža elegance” ir pamatīgs intelektuālais kāpostu mikslis. Autore ir vēsā mierā tajā iegāzusi visus filozofiskos un literāros atgriezumus, kas vien ir bijuši pie rokas – Kantu, Huserlu ar fenomenoloģiju, Okamu, Prusta madlēnas, Marksu un kas zina, ko vēl. Jāatzīst, ka lasīt to visu bija viegli un vietām tīri interesanti, bet diez vai man no grāmatas daudz kas paliks atmiņā. Galvenās varones bija ļoti kaitinošas, es pat sāku domāt, ka tā varbūt ir kaut kāda specifiska franču literatūras nacionālā īpatnība (kaitinošas varones). Cik atceros, tad arī Annas Gavaldas romāniem ir raksturīgas tādas paštaisnas būtnes, kas uzskata sevi par ziediņiem, kas mēslu jūrā peld.

Dīvaini, ka „Eža elegancē” tiek jaukta gudrība ar erudīciju, jo plašas zināšanas diemžēl nevienu no mums nepadara daudz gudrāku. Tāpat Tolstoja lasīšana nevienu nepadara par labāku vai interesantāku cilvēku (pēc svaigi izlasītās „Annas Kareņinas” es to zinu pavisam skaidri). Romāns ir pilns ar dažādiem citiem aizspriedumiem – bagātnieki noteikti ir stulbi, viņu bērni noteikti ir nelaimīgi, ja kāds no viņiem nav nelaimīgs, tad tikai tāpēc, ka stulbs un tādā garā.

Par tulkojumu – es patiešām centos tam nepievērst uzmanību, jo grāmata tak skaitās dikti intelektuāla, bet savukārt es tāda nepavisam neesmu, tomēr vietām aizķēros. Bija jāpadomā, kas ir Dārks Vedors (tulkotājam nav jābūt Star Wars fanam, bet tak eksistē google). Nez kāpēc grāmatā ir no jauna latviskoti daži filmu nosaukumi, tāpēc mums tagad ir „Tiecoties pēc Sarkanā oktobra” un „Uz naža asmens” (uzminiet nu, kas tā par filmu). Turklāt dažiem ir iekavās doti oriģinālie nosaukumi, dažiem nē, daži atstāti oriģinālvalodā. Es vispār nesaprotu māniju par katru cenu pārtulkot filmu un dziesmu nosaukumus, vienīgais iemesls varētu būt vēlme dezorientēt lasītājus un motivēt viņus lasīt svešvalodās. Man lāgā nepatika arī viens no dižākajiem Francijas izgudrojumiem – „kūstošais siers”. Un tādi teikumi kā – „Iepriekšējo (kaķi) sauca Dongo tāpēc, ka lasīju Fabrice del. „ – man vienkārši riebjas.

Vai lasīt „Eža eleganci” – katram ir jāriskē pašam. Romānā var sagrābties daudz smuku citātu, tur ir atrodamas veselas sešpadsmit dziļās domas un patiesībā tīri interesanta pasaules kustības dienasgrāmata. Ja ir vēlēšanās, tad var patestēt savas zināšanas filozofijā un krievu literatūrā, vai arī vienkārši jautri pavadīt laiku, ķerot kļūdas tulkojumā.

Doronikes apraksts par grāmatu ir atrodams šeit.

3 thoughts on “Mjūriela Barberī „Eža elegance”

  1. doronike

    Sibilla, tu jau?! Jēziņ, kas par tempiem 😉 Nu, labi, es biju nedaudz ļauna, kaisu sev pelnus uz galvas. Bet īstenībā es arī nenožēloju, ka grāmatu izlasīju, ar visu savu ne pārāk labo atsauksmi. Tomēr – es nesen ieguvu īpašumā Kalnietes jauno pavārgrāmatu un tur viņa līdzteku receptēm arī ļoti interesanti raksta par savu dzīvi Francijā, visām tām augstajām aprindām. Un te es par izbrīnu ieraudzīju aprakstītus tos Barberī augstdzimušos snobus, kuri man šķita neticams sadomājums. Var jau būt, ka vēl kāda daļa no romānā pieminētā mums vienkārši ir tikpat tāla kā mazie zaļie cilvēciņi.
    Par tulkojumu gan skāde, man kaut kā līdz šim par franču tulkojumiem bija labas domas.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Nu, šī grāmata nav pārāk bieza, lasīt nebija grūti un brīvdienās jānoslogo ne tikai nabaga nelaimīgā gremošanas sistēma, bet arī kāds smadzeņu stūrītis arī. 🙂
      Droši vien Francijā viņi ir trenējušies snobismā ne vienu gadsimtu vien. Tāpēc arī Barberī tur tik populāra.
      Laikam labā ziņa par tulkojumu ir tā, ka šoreiz nepamanīju nevienu bioloģisko gļuku. 😀

      Atbildēt
  2. Atpakaļ ziņojums: Gads bez plāniem un izaicinājumiem | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s