Alise Kuipere „Dzīve uz ledusskapja durvīm”

Alise Kuipere „Dzīve uz ledusskapja durvīm”, Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2010., no angļu valodas tulkojusi Inese Vīksna, (Life on the refrigerator door, Alice Kuipers, 2007.)

Tā kā izlasīju visas Vecāku žūrijai 2012. gadā paredzētās grāmatas, tad intereses pēc paskatījos, kas Bērnu žūrijas sarakstā ir domāts lasīšanai jauniešiem, un bibliotēkā paņēmu Alises Kuiperes romānu (vai tiešām kaut ko tik mikroskopisku var saukt par romānu?) „Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Par to biju lasījusi vairākas sajūsminātas un asarainas atsauksmes un gribēju zināt, ko tad mūsdienās cenšas iebarot kā labu lasāmvielu tīņiem. Grāmata ir uzrakstīta patiešām jaukā un uzrunājošā formā – tā sastāv no zīmītēm, kuras gada laikā viena otrai uz ledusskapja durvīm atstāj māte un meita. Tiesa, tā ir ļoti īsa un to var izlasīt nepilnas stundas laikā. Tas ir saprotams, jo uz piezīmju lapiņām neviens nekādas apcerīgās esejas nerakstīs. Un principā grāmatas garumam nav lielas nozīmes, ja vien tās saturs ir labs.

Pats stāsts ir bēdīgs, pat ļoti bēdīgs. Mūžīgi savā darbā aizņemtai mātei tiek diagnosticēts krūts vēzis un cīņa ar to pamazām izvēršas smaga un nomācoša. Ka labi nebūs, ar laiku sāk apjēgt arī viņas piecpadsmitgadīgā meita.

indexLasīju grāmatu un brīnījos. Man bija četrpadsmit, kad nācās saskarties ar to, ka kādam no ģimenes ir krūts vēzis, un iziet tam visam cauri pēc pilnas programmas. Ja man tolaik kāds piedevām būtu mēģinājis uztiept lasīt tik muļķīgu grāmatiņu, es tīņa maksimālismā to uztvertu par ņirgāšanos. Tagad es teiktu, ka autore ir sacerējusi diezgan didaktisku stāstu ar nelielu liekulības piedevu. Es vienkārši nespēju noticēt, ka piecpadsmitgadīga pusaudze var būt tik infantila un muļķīga kā grāmatā attēlotā Klēra, kas nespēj atteikties no pāris tusiņiem ar draugiem vai nopirkt burkānus trusim, kad mātei ir jāiziet nogurdinoša ķīmijas terapija un paralēli viņa vēl mēģina strādāt. Nu labi, daži pusaudži (un arī daži pieaugušie) droši vien arī ir infantili, bet lielākā daļa ir pietiekami sakarīgi, lai situācijā, kad kāds no tuviniekiem ir smagi slims, spētu sakārtot dzīvojamo istabu. Vai vismaz kādu vakaru nepavadīt ārpus mājas.

Krūts vēža diagnoze  un tāda ārstēšanas metode kā  ķīmijterapija  rada ļoti nopietnu krīzes situāciju jebkurā ģimenē. Pusaudži tak nav tik dumji, lai to nesaprastu. Patiesībā jau tas emociju vājprāts, kas pārņem tādos brīžos ir daudz, daudz smalkāks, sarežģītāks un biedējošāks nekā Kuiperes sacerējumā. Vārdu sakot grāmata patiešām izskatās pēc pavieglas haltūras par tiešām sirdi plosošu tēmu. Nevienu brīdi nespēju noticēt mātes un meitas jūtu patiesumam. Vārds „mīlu” grāmatā tiek bezgalīgi apvazāts. Nekad neticiet vārdiem piezīmju lapiņās – ja cilvēki dienām nevar atrast mazliet laika, ko veltīt viens otram, tad patiesībā viņi vienkārši māna sevi un tikai iedomājas, ka kādu mīl. Māte arī ir mazliet dīvaina un nav skaidrs kā viņa līdz šim ir audzinājusi meitu, ja viņas nekad nav mājās. Nav pat saprotams, kā viņai ir izdevies tikt pie Klēras nepārtraukti atrodoties darbā. Ja nu vienīgi viņa tur ir pa kluso nočiepusi kādu no jaunpiedzimušajiem.

Lasīju, ka grāmatas tulkotāja apgalvo, ka strādājot pie šī tulkojuma esot daudz raudājusi. Labāk jau tomēr būtu pareizi iztulkojusi latviski vienīgo filmas nosaukumu šajā nelielajā tekstā, jo šoreiz mēs esam tikuši pie Nogalināt Atdarinātājputnu. Es sāku domāt, ka mūsdienās ir pieņemti kaut kādi slepeni noteikumi, kas aizliedz filmu nosaukumus tulkot vienmēr vienādi vai arī atstāt oriģinālvalodā. Par laimi grāmata ir īsa un apzināti rakstīta vienkāršotā valodā, tāpēc pārāk neiespringu uz citām dīvainībām.

Pieļauju, ka grāmata daudziem lasītājiem patīk tāpēc, ka visu attēlo tik vienkāršoti un virspusēji, ir ātri izlasāma, izliekas, ka viss ir skaisti, ļauj distancēties un lasītājam daiļi ciest, kā arī kautrīgi apiet reālo fizisko sabrukumu un miršanu. Bet, manuprāt, pusaudži tomēr būtu pelnījuši lasīt kādu sakarīgāku grāmatu, kas iepazīstina ar dzīvi visā tās daudzveidībā, veicina domāšanu, neglorificē liekulību un patiesi aizrauj dvēseli.

Dažādībai arī citi viedokļi – Evijas, burtnīcas, Grāmatu tārpa.

4 thoughts on “Alise Kuipere „Dzīve uz ledusskapja durvīm”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s