Lāksonen i klat

Heli Lāksonena „Kad gos smei”, Rīga: Mansards, 2012., no somu valodas atdzejojis Guntars Godiņš, ilustrējusi Aija Zariņa.

Laksonena_vaks-21A poēzijs izpratn es i apveltits ne vairak kā beigc kurms, tak Lasitaj man uzdāvinaj dzejgrāmat par gos izklaids un jālas ven bi. Lai gan nebi vis tik venkarš pe tads tikt. Vetej grāmatbod pārdevēj palūrēj uz man izbrīnic un teic, ka tulkojumdzej nevens neperk un iekš pārdošan tads nou un nebus. Lai es iet pastavet pe apskrūms plaukc. Bet ši nou man izloksn, tāpec jābeidz, jo ta es var sarunat daudz dumibs.

Beidzās viss laimīgi, citā grāmatnīcā es tapu uzklausīta un kļuvu par Lāksonenas dzejas izlases „Kad gos smei” īpašnieci. Šajās dienās arī pati autore ir ieradusies Latvijā uz savas grāmatas prezentācijām, bet mūsu ceļi nekur nekrustosies. Cerams, ka kāds ar viņu te sirsnīgi aprunāsies un pēc tam kaut kur nopublicēs interviju lasīšanai arī mums pārējiem.

Heli Lāksonena ir īpaši interesanta ar to, ka savu dzeju raksta dienvidrietumsomu dialektā, kura īpatnība ir vardu saīsināšana. Man nav lielas sajēgas par somu valodu un par tās dialektiem vēl mazāk. Piedevām lasot Linnas „Nezināmo kareivi” lieliskajā Maimas Grīnbergas tulkojumā, mani sāka mākt šaubas – vai vispār eksistē tāda parastā somu valoda, vai arī viņiem tikai dialekti un izloksnes vien ir. Tomēr Guntars Godiņš bija drosmīgi ķēries klāt pie Heli Lāksonenas atdzejošanas un izvēlējies to darīt Vidzemes lībiskajā dialektā, kādā runā ap Ainažiem un Salacgrīvu. Šķiet, ka mums nav daudz atdzejojumu dialektos, tāpēc vien grāmatiņa ir ievērības vērta. Grāmatas ievadā ir sīkāk aprakstītas visas tās dialektu būšanas un piedevām beigās ir pievienota maza vārdnīciņa tādiem kā es, kas dzīvi pārsvarā ir pavadījuši citā pierobežā. Bet visu var labi saprast arī bez tās palīdzības.

laksonena

Heli Lāksonena savā dzimtenē ir ļoti populāra dzejniece. Un tas nav tikai savdabīgās valodas dēļ vien. Viņas dzeja ir ļoti dzīvīga, brīžiem mazliet aptaurēta, brīžiem mazliet apcerīga. Vietām tā ir lakoniska, trāpīga un saturiski ietilpīga, vietām sirreāla. Daži dzejoļi ir kā mazi stāstiņi, daži kā dialogi – gan smieklīgi, gan aprauti traģiski. Vispār tā ir tieši tāda, kāda man patīk.

Man kapa lidz ielecet

vismaz villains zeķs, ja neko cit.

Nosalušs kājs jou nesabirs pīšļos.

Ar nakclamp un daž grāmat var ielikt,

ven zviedr grāmat, tur būs laiks vingrinates,

rakstamo un papīr ar vaidzet.

Tāpat būt lab sousiņs pagrouztes,

rādio tik notig gan nevaig,

mī un žē, mobilo man kapa lidz gan nedodet.

Kā jau kārtīgai dzejniecei pieklājas, Lāksonena ir studējusi somu valodu, viņai ir arī maģistra grāds filozofijā. Tomēr mani laikam visvairāk saista viņas spēja dzejā augstās matērijas vienā mierā miksēt ar ikdienišķām lauku būšanām un savdabīgu humoru. Izrādās, ka zināšanas par govīm un kartupeļu audzēšanu dzejai var nākt arī par labu.

Man sīpol vijs oukša

kā zaļs kurpšņors,

un, starpcit, mani bi

ieplūds kaitinoš laps prāc.

Kāc man no rīt nosouc par zeltgabaliņ.

Kādā brīdī lasot pat sāku mazliet nožēlot, ka somu valoda skanējuma ziņā ir ļoti atšķirīga no latviešu, tāpēc nav iespējams pilnībā izbaudīt Lāksonenas valodas smalkumus, īpašās vārdu formas un jaunvārdus. Somiski vārds iltapissakuusi skan ellīgi labi, tā tulkojums vakarčuregl (egle, pie kuras vakaros pačurāt) ir jauks un amizants, bet ne tik daiļskanīgs. Taču somu valodu apgūt neplānoju, tāpēc ir labi, ka Guntars Godiņš parūpējies, lai arī mēs varētu iepazīties ar Lāksonenas daiļradi. Viņas dzejai labi piestāv arī Aijas Zariņas strupie zīmējumi.

Koukas man sak,

ka īsta dzīve tā nou.

Būt jou lab, ja tur uzlikt sarkan šilt

kas bridinat, kur i īst dzīv.

Tad es ar to zinat.

Nu labi, jāatzīst vien ir, ka no dzejas es neko daudz nejēdzu, tomēr Lāksonenas krājumiņš man sagādāja daudz prieka. Paldies Lasītājai par virtuālo dāvanu! Citādi man tas viss būtu aizgājis garām.

Aprakstā ir izmantota publicitātes fotogrāfija no šīs vietnes.

10 thoughts on “Lāksonen i klat

    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies!
      Godīgi jāatzīstas, ka arī es Lāksonenas atdzejojumiem nebūtu pievērsusi uzmanību, ja grāmatu blogeriem uz Ziemassvētkiem nebūtu bijusi Lasītājas ierosinātā savstarpējā virtuālā apdāvināšanas akcija.

      Atbildēt
  1. vkasims

    Es es no maz ciem tieš tai pusē (biš tālāk no jūrs gan), bet garumzīmj apraušan dzird pirmo reiz (un “o”/”a” un “b”/”p” izklausās vienād, tā kā transkribēt varēj normāl, lai lasīt būt vieglāk). Varbūtās jūrs vēš tās kaukur aizness, jo es tic, ka Godiņš ir to liet papētījs.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jā, arī man zināmie cilvēki no tās puses parasti tikai norauj vārdu galotnes un arī tikai runājot ar savējiem. 🙂
      Tomēr Godiņš grāmatas ievadā ir ielicis nelielu paskaidrojumu, ka šajā izloksnē galvenais pamatprincips ir vārdu īsums – īsie patskaņi zūd, garie patskaņi, divskaņi tiek saīsināti – vispirms vārda beigu zilbē, tomēr ietekmējot arī iepriekšējo zilbi vai visu vārdu, ja tas ir īss. Nezinu no kurienes viņš to ir rāvis, bet gan jau nav pats izfantazējis.
      Savukārt manā pusē vārdus mierīgi var pagarināt, pastaipīt un vēl mīksti izlocīt, teiksim, parasts kaķs var kļūt par kaķulēnu, tāpēc bija visai interesanti lasīt Godiņa īsvalodas variācijas.

      Atbildēt
  2. Lasītāja

    Man domāt, ir divas iespējas: no dzejas var kaut ko jēgt un to var vienkārši izjust. Dikti liels prieks, ka Tev izdevās. Jāatzīstas, ka pati līdz veikalam neesmu tikusi (lai gan nav tā, ka nebūtu zinājusi, ko Tev dodu), kauču šo grāmatu es noteikti iegādāšos un man žēl, ka arī mans ceļš ar viņējo nekrustojas.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Vēlreiz paldies! Nāksies lietot to nevārdu, bet Lāksonena mani uzrunāja ar savu dzīvesprieku, asprātību un vietām makten līdzīgām sajūtām. Grāmatā ir pat tests, kā noteikt vai cilvēks ir nācis no laukiem, vai tikai pūš pīlītes. 🙂

      Atbildēt
  3. msmarii

    Brīnišķīgi! Meklēšu bibliotēkā. Somu valodu mācījos 3 mēnešus, ne vella vairs neatceros, bet mācību laikā dikti ātri visu apķēru un tiku uz priekšu. Patika savdabīgais skanējums un vārdu veidošana. Taisni žēl, ka pēc tam nekur nevajadzēja un tā tās zināšanas paputēja. Par mūsu dialektiem man arī tumša bilde, bet man šķiet,ka tā bija brīnišķa ideja šādi tulkot.

    Atbildēt
  4. Atpakaļ ziņojums: Gads bez plāniem un izaicinājumiem | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s