Rūta Mežavilka „Dzimuši Latvijai”

Rūta Mežavilka, „Dzimuši Latvijai”, Rīga: Dienas Grāmata, 2012.

 image.phpGrāmatnīcā „Dzimuši Latvijai” izskatījās pēc kaut kā tāda, ko labāk neaiztikt, jo visdrīzāk tas nav domāts man. Šis nu reiz ir tas gadījums, kad grāmatas nosaukums un noformējums ir maldinoši un liek domāt par jūsmīgiem un patriotisma pārpilniem tekstiem, lai gan patiesībā grāmata nepavisam tāda nav. Tomēr, ja nebūtu lasījusi citu blogeru atsauksmes, droši vien šim romānam vispār nepievērstu uzmanību.

Rūta Mežavilka ir dzejniece un vairāku lugu autore. „Dzimuši Latvijai” ir viņas pirmais romāns, tas ir arī viens no Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureātiem.

Romāna galvenā varone Annai nejauši satiek savu bijušo draugu un sāk atcerēties notikumus astoņdesmito gadu beigās, kad viņa vēl ir pusaudze. Grāmatas darbība vairāk risinās pagātnē, šur tur parādās arī tagadne – Annas it kā veiksmīgā, bet nesakārtotā dzīve, saspringtā ikdiena, problēmas ar māti, vēlme izrauties pie jūras un galu galā vienkārši būt laimīgai. Anna, lai arī ir apveltīta ar noslieci uz ciešanām, vismaz apzinās, ka savu dzīvi ir sačakarējusi pati un gribas cerēt, ka viņa nekopēs savu slaveno vārdamāsu no Tolstoja romāna un viņas liktenis nebūs tik traģisks.

Jāatzīst, ka grāmata man patika daudz vairāk nekā biju gaidījusi. Protams, romāna sižets ir samērā saraustīts un klišejām piebāzts, galvenās varones melodramatiskie izlēcieni ir viens par otru uzjautrinošāki un līgavas cēlo aulekšošanu pa mistiskiem ciņiem Zemgales arumos manī mītošā lauku vecene vispār klasificēja kā tehniska rakstura auzas (pamēģiniet kādreiz paši pārvietoties pa Zemgales mālainajām velēnu karbonātaugsnēm rudenī, hik). Tāpat dialogi vietām ir samērā nedabiski. „Nesāc nu tu arī, pietiek jau ar muteri. Un beidz niekoties ar spičkām. Ka neizceļas pažars.” Man tādi teksti vairāk asociējas ar pavecākām tantēm, bet iespējams, ka tolaik krutākie Rīgas centra tīņi, ar kuriem man nav bijusi nekāda saskare, patiešām mēdza izteikties tādā stilā kā mana Ome.

Tak lai nu paliek. Rūtai Mežavilkai romānā ir lieliski izdevies uzburt tās sajūtas, kādas par tiem laikiem ir palikušas arī manā atmiņā – nomācošais materiālisms, ko radīja vispārējais deficīts, totāla bezjēdzība un bezizeja, apkārtnes pelēcība un šaurība. Autores dzejnieces talants ir jūtams gan trāpīgi atveidotajā vienmuļajā ikdienā ar pastāvīgo neziņu par nākotni, gan tajā visā mītošās spurainās pusaudzes mainīgajās jūtās un maksimālismā. Iespējams, ka daudzi tolaik jutās citādi, bet arī man apkārtējās jukas un pārmaiņas bija tikai fons, uz kura risinājās personīgā dzīve ar savām ķibelēm un pārdzīvojumiem. Padsmitnieka vecumā nav viegli pārdzīvot ārēji tik nesatricināmas sistēmas negaidītu sabrukšanu, globālo kažoku mešanu uz otru pusi un apjēgt, ka nevar paļauties ne uz cilvēkiem, ne uz grāmatām, ne uz šo pasauli, ne arī uz sevi pašu. Tā neizbēgami un priekšlaicīgi kļūsti par ciniķi. Varbūt es atcerējos šo to par daudz un kaut ko piedomāju klāt pati, bet lasot brīžiem kļuva tīri neomulīgi – ja nu sociālisms nebūtu sabrucis, ko tad?

Un ko tur liegties, vienmēr ir interesanti palasīt savu vienaudžu rakstīto par laiku un telpu, kurā ir kopīgi eksistēts. Tāpēc mans gaužām subjektīvais viedoklis, ko diez vai vajadzētu ņemt vērā jaunākiem ļaudīm, kam ir savas globālās katastrofas pārdzīvojamas, ir, ka Rūtas Mežavilkas romāns ir viens no saistošākajiem, kas pēdējā laikā lasīti no jaunākās latviešu literatūras. Īpašais paldies autorei par atmiņu uzjundīšanu un grāmatas noskaņu. Katrā ziņā ar interesi lasīšu arī citus viņas romānus, ja tādi būs.

Par grāmatu ir rakstījušas arī Doronike un Santa.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s