Dzīve ar blogu turpinās

115_1577Pirmie trīs mēneši ar blogu ir paskrējuši nemanot un ir pilnīgi skaidrs, ka blogošana ir lieliska, garajiem ziemas vakariem piemērota izklaide. Vai gan citādi kāds tai vispār pievērstos. Interesanti pavērot arī, kā blogs pamazām sāk dzīvot pats savu dzīvi – kāds to lasa, kāds pieseko, kāds tur kaut ko meklē un varbūt atrod vai arī neatrod.

Patīkami pārsteidz, ka tik daudzi meklē informāciju par konkrētām grāmatām vai rakstniekiem. Saprotams, ka pēc filmas iznākšanas uz ekrāniem ļoti pieauga „Annas Kareņinas” popularitāte. Vispār jau es pret grāmatu filmizēšanu (šo vārdu es neizdomāju, bet kaut kur izlasīju) izturos pozitīvi, jo pateicoties tieši filmām esmu izlasījusi gana daudz labu romānu. Neticu, ka tagad daudzi izlasīs „Annu Kareņinu”, bet, cerams, kāds vismaz pamēģinās to darīt.

Nedaudz mulsinoša bija negaidīti lielā interese par Kuiperes „Dzīvi uz ledusskapja durvīm”. Droši vien to patiešām iesaka lasīt skolēniem literatūras stundās ar cerību, ka tik mazu grāmatiņu kāds tomēr izlasīs. Spriežot pēc tā, cik daudz blogā tika meklēts šīs grāmatas atstāstījums (apžēliņ, šo laikam jau Elločkai Ščukinai domāto lasāmgabalu var izlasīt pusstundas laikā un atstāstījumu uzrakstīt desmit minūtēs), šīs cerības nav pilnībā piepildījušās. Ja būtu par to nojautusi, tad pie apraksta blogā piestrādātu rūpīgāk un atļautos kādu infantilu izlēcienu, piemēram, iekļautu stāstā papildu detaļas – ledusskapī pēkšņi uzradušos beigta truša galvu ar viegli atņirgtiem zobiem vai arī saldētavā par piemiņu uzglabātu amputēto mātes krūti. Vai arī sacerētu grāmatai alternatīvo nobeigumu – māte kļūst par veģetārieti – svaigēdāju, veiksmīgi izārstējas un kopā ar trusi grauž burkānus, bet meitai vairs nav jānopūlas ar vakariņu gatavošanu. Nu, bet prasīt no kāda sagatavot Klēras raksturojumu, manuprāt, ir samērā nežēlīgi. Grāmatas tēli ir tik neizteiksmīgi un plakani kā biksīšu ieliktnīši – nav jau, ko lāgā noraksturot.

Tagad man ir skaidrs, ka ar virsrakstiem ir jāuzmanās, jo es nepavisam nevēlos maldināt cilvēkus, kuri nav mana bloga mērķauditorija.. Tomēr aiz sīkas, bet tīri cilvēciskas ziņkāres pagaidām atstāju „Alu lāča klana” nosaukumā aizvēsturisko porno, līdz ar to nedaudz paplašināju savu priekšstatu par šo žanru. Vispār nemaz tik daudzi necenšas lasīt grāmatu blogus par šo tēmu, darba dienās par to interese ir minimāla, toties Ziemassvētku brīvdienās tas bija topa meklētājvārds. Bet ko citu, lai sadara tik garās brīvdienās un tik draņķīgā laikā, kad nav iespējams ne uz mežu sēņot aizbraukt, ne uz jūru sauļoties, pat ne kartupeļus stādīt – atliek vien grāmatas un porno.

Īss apkopojums par vispārējām tendencēm:

Latviskie porno – diezgan pieprasīti, iespējams, ka šim žanram pie mums nav pievērsta vajadzīgā uzmanība un derētu kāds nacionālais pasūtījums ar tam atbilstošu saturu un formu.

Porno ar sižetu – nedomāju, ka šajā žanrā ir iespējama liela sižetu daudzveidība.

Porno anekdotes – ja asprātīgas, tad varētu arī palasīt.

Porno brīvā dabā – tas laikam interesē veselīga dzīvesveida cienītājus

Porno grāmatas – nu, re, cilvēki tomēr grib arī lasīt.

Dokumentālais porno – kas tas tāds?

Gēnu porno – pārrakstīšanās kļūda, bet neceriet, tādu te neatradīsiet.

Savukārt no meklētajiem dziļdomīgajiem jautājumiem pagaidām man topā ir šis – vai logaritmi ir lietderīgi sadzīvē?
Bet dzīve turpinās.

15 thoughts on “Dzīve ar blogu turpinās

  1. doronike

    Nē, logaritmi nav lietderīgi sadzīvē. Es tos mācīties atteicos un sadzīvē neciešu.
    Es domāju, ka Kareņinu tiešām izlasīs vairāk, jo redzu to Goodreads daudziem kā nesen lasītu. Pie mums arī tā nokļuvusi pārdotāko skaitā un antikvariātā meklē. Lai jau Annai tiek tas popularitātes vilnis 🙂
    Par latviešu porno – nesen Kontinents izsludināja erotisko stāstu konkursu, kurā balvā bija Grejas 3.grāmata vai šokolādes masāžu. Nevajag man ne vienu, ne otru, bet visādi citādi – varētu mēģināt 🙂

    Atbildēt
  2. Sibilla Raksta autors

    Man radās praktiskas dabas jautājums – vai Tu esi informēta, kur sadzīvē izmanto logaritmus, lai varētu tos pietiekami kvalitatīvi neciest? 🙂

    Par Annas popularitāti es arī tikai priecājos. Būtu labi sagaidīt arī kādu holivudisku “Kara un miera” vai “Brāļu Karamazovu” ekranizāciju. 🙂

    Atbildēt
      1. Sibilla Raksta autors

        Sadzīvē populārākais logaritms, kuru mums visbiežāk kāds grib iebāzt degunā – gan vietā, gan pilnīgā nevietā, ir pH. Tagad pat receptes tiek sacerētas atbilstoši logaritmiem. 🙂
        Tā kā nepavisam nebrīnos, ja logaritmi kādā brīdī sāk kaitināt. 🙂

        Atbildēt
  3. Grāmatu tārps

    Mani arī mulsina lielā interese par Kuiperes grāmatu, droši vien tev taisnība par skolniekiem, es nebiju iedomājusies. Tik ik pa brīdim pabrīnījos, ka šo grāmatu meklē tik regulāri un daudz.

    Par dziļdomīgajiem jautājumiem – man, acīmredzot pateicoties bloga nosaukumam, nākas sastapties ar visādu veidu tārpiem, kas tiek meklēti, līdz ar to mans līdzšinējais topa jautājums ir “vai nagos ir tārpi?” 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Nu kurš normāls cilvēks regulāri meklētu kādas grāmatas sižeta atstāstījumu, varoņu raksturojumus un galveno domu. Tak jau tikai nabaga skolnieki, kas cits. Ko viņi darītu, ja nebūtu interneta. 🙂
      Viņiem šad tad gadījās arī jaukas pārrakstīšanās kļūdas kā “māte maita dzīvē uz ledusskapja durvīm”.

      Tārpi arī varētu sagādāt gana daudz jautrības.

      Atbildēt
  4. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    Cilvēkiem, kas noliedz logaritmu lietderību 🙂

    Tātad iedomājamies sfērisku Visumu, kura rādiuss ir 1000 gaismas gadi. Visuma centrā stāv kosmiskais mopēds „Rīga-5”. Kosmiskā mopēda kosmiskais ātrums ir 1 gaismas gads gadā. Vienkāršs jautājums būtu – pēc cik ilga laika mopēds sasniegs Visuma malu, braucot pa Visuma rādiusu? Skaidra lieta, atbilde būtu pēc 1000 gadiem. Tāpēc ieviešam papildus nosacījumu, katra gada beigās Visums momentāni izplešas, tā rādiuss palielinās par 1000 gaismas gadiem. Tā kā mēs zinām, ka telpa izplešas pati sevī, tad jau nobrauktais attālums arī izplešas proporcionāli. Lai visi nosacījumi būtu skaidri, nedaudz ilustrēšu piemēru:

    Pirmā gada beigas – mopēds nobraucis 1 gaismas gadu atlikuši vēl 999. Visums gada beigās izplešas, no centra mopēdu šķir 2 gaismas gadi, atlikuši vēl 1998 gaismas gadi ceļā.

    Otrā gada beigas – mopēds no centra jau 3 gaismas gadus atlikuši vēl 1997. Visums gada beigās izplešas, no centra mopēdu šķir jau 4.5 gaismas gadi (3*1.5) un atlicis veikt tikai 2995.4 gaismas gadus.

    Jautājums: vai mopēds jebkad sasniegs visuma malu? Ja jā, tad cik ilgi viņam būs jābrauc?

    Un kā lai šādu uzdevumu atrisina bez logaritmiem. Vispār jau logaritmiem reiz bija arī praktisks pielietojums, tad kad vēl nebija kabatas kalkulatoru, logaritmu lineāls bija īsts atspauds skolēnam, ja jāsareizina lielāki skaitļi, jāizvelk kāda kvadrātsakne.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Ak, nabaga, nabaga mopēds. Man to palika mazliet žēl. 🙂
      Es jau arī esmu ar matemātikas novirzienu, vidusskolā režīms bija 10 matemātikas un 6 fizikas stundas nedēļā (bez interneta un tamlīdzīgiem palīglīdzekļiem). Kādreiz šitādas lietas parēķināt bija interesanti, bet tagad jau smadzenes ir zaudējušas vajadzīgās iemaņas. Iespējams, ka derētu palasīt kaut ko populārzinātnisku par šo tēmu. Matemātika savā būtībā ir ļoti skaista. 🙂

      Atbildēt
      1. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

        Labi nemocīšu, atbilde ir šāda:

        Pirmajā gadā mopēds nobrauc 1/1000 daļu no attāluma, otrajā gadā 1/2000 daļu, trešajā gadā 1/3000 un n-tajā gadā 1/1000*n.

        Tagad izdarām nelielu viltību un pārveidojam izteiksmi 1/1000(1+1/2+1/3+…+1/n). Jau no pamatskolas laikiem visi zinām, ka rindas (1+1/2+1/3+…+1/n) (turpmāk Hn) summa teorētiski var būt jebkāda, galvenais, lai n ir pietiekami liels. Mūsu gadījumā 1/1000*(Hn), lai mopēds tiktu līdz visuma malai Hn ir jābūt lielākam par 1000.

        Tagad izmantojam Hn aptuveni vienāds ar log n + γ, kur γ ir Eilera konstante aptuveni 0.5772156649. Tātad n > e^(1000- γ) un nepieciešamais gadu skaits, lai mopēds sasniegtu visuma malu ir e^(999.423) jeb cilvēku skaitļos 10^434 gadi.

        Bet man logaritmi tomēr dzīvē ir noderējuši, kaut vai lai atrisinātu šādus uzdevumus. “Sad tad pie kādiem optimizācijas uzdevumiem. Vai vienkārši paņemot logaritmisko tabulu grāmatu ir prieks, kas saproti kādēļ viņa tāda ir uzražota.

        Matene ir skaista lieta. Ja gribas interesanti un populārzinātniski iesaku : Group Theory in the Bedroom, and Other Mathematical Diversions by Brian Hayes

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Paldies, Int, varu atviegloti uzelpot. Tagad ar mopēdu viss ir skaidrs. 🙂
          Man ikdienā vairāk nākas saskarties tikai ar to pašu pH, bet bez aprēķiniem. Dažreiz ir labi zināt, kas pie kādas pH vērtības ir spējīgs augt konkrētajā substrātā.

          Logaritmiskais lineāls starp citu man vēl ir, bet pašlaik kalpo tikai par prikolīgu interjera elementu darba vietā, jo apieties ar to būtu jāmācās no jauna.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s