Jāns Kross „Stūrgalvības hronika”

Jāns Kross „Stūrgalvības hronika”, no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga, Rīga: Jāņa rozes apgāds, 2012., (Jaan Kross, Kolme katku vahel)

hronikaJa reiz augstākie spēki man ir uzsūtījuši kādu gauži nelāgu ligu gripas vīrusa veidolā, tad ir īstais laiks ķerties klāt pie grāmatām, kas vēsta par ļaunām sērgām, kas šad tad mēdz piemeklēt cilvēci. Jāns Kross pamazām ir kļuvis par vienu no man interesantākajiem igauņu rakstniekiem. Latviski ir tulkoti vairāki viņa darbi, beidzamais no tiem ir četru romānu cikls par Livonijas pēdējo hronistu Baltazaru Rusovu. Grāmata tulkojumā ir nodēvēta par „Stūrgalvības hroniku”, bet iespējams paaugstinātās temperatūras dēļ man daudz atbilstošāks un trāpīgāks šķita tās oriģinālais nosaukums „Starp trim sērgām”. Romānu ciklu Kross rakstīja desmit gadus un tas tika izdots pa daļām laikā no 1970. līdz 1980. gadam (nevarētu teikt, ka pie mums ir īpaši steigušies ar tulkošanu un izdošanu, bet labi, ka tas vispār ir izdarīts). „Stūrgalvības hronika” ir ļoti apjomīgs darbs un stāsta par Livonijas vēsturi 16. gadsimta otrajā pusē. Šajās zemēs ir bijuši visādi laiki, bet romānā aprakstītais periods ir reti draņķīgs. Apkārtējie valdnieki uzvedas gluži kā personāži no Džordža Martina „Troņu spēlēm”. Gadu desmitiem ilgst nepārtraukti savstarpējie kari, Tallina tiek regulāra aplenkta, dedzināta un bombardēta, pastāvīgi tiek postītas apkārtējās zemes, notiek zemnieku nemieri, tiem seko drakoniskas spīdzināšanas un, teiksim, ne pārāk humāni nāves sodi, mēra epidēmijas nāk un iet ar biedējošu nolemtību – beigās lielākais vairums cilvēku ir miruši, mājvietas ir nodedzinātas, lauki ir aizauguši – ne nu pirmo, ne pēdējo reizi šajā zemē. Vārdu sakot, cilvēks, kurš grib rakstīt vēsturisku hroniku, 16. gadsimtā par notikumu un tēmu trūkumu sūdzēties nevarētu.

200px-RussowChronicleBaltazara Rusova hronika ir pēdējā no Livonijas hronikām. Tās pirmās daļas ir jaukas kompilācijas no iepriekšējām hronikām par Livonijas vēstures senākajiem laikiem, bet trešā daļa stāsta par Livonijas karu un ir sarakstīta jau pēc paša autora novērojumiem un dokumentiem, kas viņam ir bijuši pieejami. Rusova hronika ir sarakstīta lejasvācu valodā, tiek izdota 1578. gadā un kļūst par tiem laikiem zvērīgu bestselleru. Tallinā vien pirmajā gadā tiek pārdoti vairāk kā 300 eksemplāri, lai gan tā maksā veselu pusdālderi gabalā, kas tolaik ir nopietna nauda.Pie tam jāņem vērā, ka īpaši daudz lasītpratēju tur nevarēja būt. 1584. gadā Rusova hronikai iznāk papildinātais izdevums, kuram ir pievienota vēl ceturtā daļa ar Livonijas karu turpinājumu. Kā jau ar tādiem bestselleriem mēdz būt, tad grāmata saceļ pietiekami daudzus skandālus – kāds jūtas par maz paslavēts, kāds cits ir ticis ne tā pieminēts kā viņam patiktu. Pēc tam tiek sacerētas visādas petīcijas, kurās hronikas teksti tiek apstrīdēti un kritizēti. Vārdu sakot, arī vairāk kā pirms četrsimt gadiem šajās zemēs jautrības nav trūcis un pa šo laiku nekas nav būtiski mainījies.

Romānā Kross veiksmīgi apspēlē hipotēzi, ka Baltazars Rusovs pēc izcelšanās ir bijis igaunis, kas patiesībā ir visai ticami. Autors Rusova biogrāfiju ir apstrādājis ļoti radoši un piešķīris viņam ļoti saprotamu raksturu ar cilvēciskām vājībām. Tāpat Kross vienā mierā ir sacerējis visādus piedzīvojumus, kuros Rusovs varētu būt iesaistīts. Tā kā mēs tak par viņa dzīvi tāpat neko nezinām, lasīt ir interesanti. Jāpiezīmē, ka pret konkrētām vēsturiskām detaļām Kross ir bijis ļoti uzmanīgs un rūpīgs. Pat es ar savu botānisko piekasīgumu varēju piesieties tikai ceriņiem, kas tolaik nu nekādi nevarēja būt izplatīti Tallinas dārzu augi un pupiņām, kas varēja būt vienkārši neadekvāti pārtulkotas lauka pupas. (Kultūraugu izplatības vēsture ir ļoti labi dokumentēta, bet nez kāpēc tieši pret to tik bieži grēko gandrīz vai visi vēsturisko romānu rakstnieki.) Interesanti, ka populārākais kažokzvērs tolaik ir bijis suns, bet var jau būt, ka tā arī ir.

Grāmata ir ārprātā bieza – vairāk kā tūkstotis lappušu, personāžu ir drausmīgi daudz, katram no tiem notikumos ir sava nozīme un tie mēdz parādīties atkārtoti, līdz ar to lasīt nākas lēni un uzmanīgi. „Stūrgalvības hroniku” latviskajam izdevumam ir pievienoti tulkotājas skaidrojumi, kas patiesībā ir romānā izmantoto latīņu, zviedru un vācu tekstu tulkojumi. Ļoti patīkami, ka ir arī igauņu sagatavots pēcvārds. Vispār šāda veida grāmatai skaidrojumu un komentāru mierīgi varēja būt arī divreiz vairāk, bet nav jau viegli tādus sagatavot un galu galā mums neviens neliedz prieku pašiem parakāties pa tīmekli, ja šis laika periods ir ieinteresējis.

Romāns ir sarakstīts tādā, hmm, pāķiskā stilā, bet tas ir darīts apzināti un savā ziņā tas ir mānīgi. Vispirms jau neviens precīzi nezina, kā tieši savā starpā runāja 16. gadsimta igauņi, bet Kross romānā ir gribējis uzsvērt sava varoņa igauniskās saknes un piedot tam senatnīgu noskaņu, tāpēc ir izmantotas viņa bērnības atmiņas – Harju dienvidaustrumu daļas un Tallinas priekšpilsētas žargons, Koses draudzes 19. gada vidus zemnieku valoda, kas ir bijusi jūtama viņa vecātēva valodā, mazliet vēlīnāks muižas argo, Tallinas amatnieku valoda ar gadsimtu mijas ostas un fabriku strādnieku valodas uzslāņojumiem. Tam vēl ir pievienots iedomājamais tā laika sholāru runasveids ar lejasvācu un zviedru valodas makaronismiem. Šo tekstu es, protams, nošpikoju no Janika Kronberga sagatavotā pēcvārda, bet ceru, ka jums radās kaut neliels priekšstats par romāna valodas īpatno savdabību un tulkotājas paveikto grandiozo darbu. Mani vienīgie iebildumi ir par to, ka ņemot vērā romāna arhaisko stilu varēja jau tajā mierīgi atstāt Bībeles citātus vecajā tulkojumā, nevis ņemt no jaunā, bet nevarētu teikt, ka es īpaši izjutu atšķirību starp vieniem un otriem.

Romāns ir ļoti daudzslāņains. Valodas ārējais zemnieciskums ir mānīgs. Patiesībā teksts ir pilns ar latīņu un vācu citātiem un atsaucēm. To var lasīt kā vēsturisku sacerējumu un vietām kā piedzīvojumu stāstu, bet ir skaidrs, ka „Stūrgalvības hronika” Krosam ir bijusi ļoti personīga grāmata un jautājumi, kurus sev dzīves gaitā uzdod Baltazars ir daudz vispārīgāki. Kāpēc vispār pierakstīt vēsturiskus notikumus? Tāpēc, ka neviens cits to nedarīs? Bet kāpēc to darīt man? Vai tā ir tikai patmīlība un vēlme izcelties? Vai ir iespējams pierakstīt patieso vēsturi? Un kas ir patiesība? Vai vispār eksistē objektīva vēsturiska patiesība? Ko darīt ar personīgajiem uzskatiem? Vai var ticēt tādām subjektīvām viena cilvēka hronikām?
Jautājumu ir bezgala daudz. Lai nu kā, tagad neviens īpaši neatceras tā laika Livonijas muižniekus un Tallinas rātskungus, bet Baltazars Rusovs ir pierādījis rakstītā teksta spēku un ilglaicību un sevi ierakstījis vēsturē.

Rusova Livonijas hroniku latviski var izlasīt šeit, bet diemžēl tulkojums nav īpaši labs.

3 thoughts on “Jāns Kross „Stūrgalvības hronika”

  1. doronike

    Ak jel, nabadzīte, vīrusa ķertā jeb tomēr drusciņ laimīgā, ka vari gulšņāt un palasīt, jo es kā normāls darbaholiķis izslimojos brīvdienās un tad stutēju uz darbu. Veseļojies 🙂
    Bet tieši šodien apcerīgi vēros uz šo grāmatas vāku (Kultūras Dienā?) un domāju, ka no igauņiem nekas nav lasīts ārkārtīgi sen. Bet 1000+ lapas ir traki daudz.
    Man nezin kāpēc aizķēries, ka ar to Rusovu tīra lieta nebija un viņa avotu iesaka izmantot uzmanīgi. Bet tas, protams, neattiecas uz Krosa romānu.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Nu jau esmu atkopusies, bet vienu brīdi patiešām gribējās aptaustīt paduses – vai nav parādījušies mēra bumbuļi. Parasta gripa tak nevar būt tik baisa. 😀
      Pie Krosa hronikas patiešām labāk ķerties klāt, ja ir neliela brīvā laika rezerve. Un vispār viņam ir arī īsākas grāmatas nekā šitas monstrs, kas jebkuru uzvedinās uz domām par grafomāniju. 🙂

      Jautājums par seno hroniku ticamību vispār ir ļoti interesants. Ja vēl atceramies visas tās cilvēka atmiņas nepilnības un neredzamās gorillas būšanas, tad ir skaidrs, ka ticēt nevar nekam.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s