Džastins Kronins „Pāreja”

Džastins Kronins „Pāreja”, no angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012., (Jastin Cronin „The Passage”, 2010.)

parejaPar „Pāreju” ir rakstījuši jau tik daudzi grāmatu blogeri, ka, šķiet, tur vairs nav, ko piebilst. Tomēr pašdisciplīnas nolūkos nolēmu grāmatu neizlaist un dažas piezīmes uzrakstīt. Turklāt par ko citu, lai raksta 1. aprīlī.

Tātad „Pārejas” sižets vēsta par ļauniem militāristiem, kuri nodarbojas ar izmēģinājumiem, lai izveidotu vīrusu, kurš nodrošinātu nemirstību. Tomēr šis tas noiet greizi un rezultātā izmēģinājuma objekti pārtop vampīros, bet cilvēces lielākā daļa tiek ātri vien nozūmēta. Nu tik oriģināls sižets, ka atliek vienīgi sajūsmināti brīnīties, kā kaut kas tāds autoram ir varējis ienākt prātā.  Diemžēl latviski reti tulko fantastiku, kura ir domāta ne tikai hormonu svārstību un pumpu nomocītiem tīņiem, bet arī kādam citam, tāpēc negribējās grāmatu laist garām. Tomēr ar romānu pamatīgi nomocījos, jo izrādījās, ka „Pārejai” piemīt pats lielākais trūkums, kāds vien var būt izklaidējošai grāmatai – tā ir garlaicīga. Īpaši nepatīkami tas bija tāpēc, ka ir skaidrs, ka autors māk rakstīt arī spraigi un saistoši, bet apzināti to nedara. Varu tikai minēt kāpēc potenciāli labu izklaides romānu autors ir pieķepējis ar tik daudz tukša, liekvārdīga un primitīva teksta, kas mums neko nedod ne tēlu raksturojumā, ne sižeta attīstībā, bet gan jau iemesli ir finansiāla rakstura. Tomēr grāmatas, kurās vismaz pusi no teksta veido dolāra zīmītes nav nekāda jēdzīgā lasāmviela.

Demogrāfiskā statistika. Kaut kur citos grāmatu blogos komentāros bija izteikta doma, ka „Pāreja” parasti nepatīkot vīriešiem, bet sievietes gan esot sajūsmā. Tad nu šeit svinīgi apliecinu, ka esmu sieviešu dzimuma pārstāve, bet man šī grāmata galīgi nepatika.

Vizuālās īpatnības. „Pāreju” paņēmu lasīšanai no bibliotēkas un reti gadās redzēt, ka kādai grāmatai ir tik cītīgi lasītas pirmās pārsimts lappuses, bet pēc tam ir mests miers. Pieļauju, ka es nebiju vienīgā. kas nespēja novērtēt šo episko un apokaliptisko garlaicību.

Neķītrās fantāzijas. Lasot saturiski primitīvas grāmatas, brīžiem uzmācas tāda garlaicība, ka prātā sāk nākt pavisam nelāgas fantāzijas. Piemēram, piesiet autoru pie krēsla un viņa acu priekšā lēnām izdzēst no viņa datora cietā diska vismaz pusi no topošās grāmatas teksta. Saprotu, ka tas neko nemainīs, jo gan jau viņam būs noslēpta kopija un tāds grafomāns kā Kronins bez pūlēm vietā uzrakstīs trīsreiz vairāk bezjēdzīga teksta, bet vismaz būs morālai gandarījums par ciešanām lasot. (Te ir vietā jautājums, kāpēc lasīju līdz galam – citi blogeri rakstīja, ka uz beigām grāmata paliekot interesantāka. Nu varbūt tā arī paliek jestrāka, bet tikai mazliet.)

Personāžu fizioloģija. Pirms vampīriskās apokalipses visi romāna personāži bieži un daudz urinēja, ko autors piedevām gari, detalizēti un ļoti garlaicīgi aprakstīja. Pēc apokalipses tie, par laimi, sāka urinēt daudz mazāk, lai gan grāmatā nav paskaidrots kāds tam iemesls. Piemēram, iespējams, ka viņi mainīja nieru konfigurāciju un daļu urīna sāka izvadīt pa degunu.

Desmitais trusītis. Ar cilvēkiem viss bija skaidrs – katru desmito no viņiem vampīri neapēd, bet inficē ar vīrusu un pataisa par jaunu vampīru. Tas ir viņu vairošanās veids. Savukārt tā desmitā trusīša būšana man likās mazliet nejēdzīga, jo tos vampīri neinficēja ar vīrusu. (Bet žēl, ka nē. Man patiktu, ja tur apkārt klīstu arī asinskāru trusīšu bari. Varbūt paliktu jautrāk.) Tad kāda jēga atstāt to trusīti dzīvu – tas tāds vampīriskas zoofilijas paveids, vai.

Seksisms. Atbilstoši demogrāfiskajai statistikai ASV un varbūtības teorijai, ja tiek sakosts katrs desmitais iedzīvotājs, tad apmēram pusei no tiem, kas kļuvuši par vampīriem, vajadzētu būt sievietēm. Tomēr grāmatas beigās izrādās, ka tajā Babkoka kopumā ir gandrīz tikai veči. Sanāk, ka tie vampīri ir izteikti seksisti un sievietes neuzskata par pilntiesīgiem cilvēkiem. Vai arī garlaikojoties es kaut ko būtisku palaidu garām?

Jāpiebilst, ka es patiešām ceru, ka „Pāreju” pirka labi un no tās izdevniecībai izdevās iegūt arī peļņu. Varbūt tad kādreiz latviski fantastikas žanrā tiks izdots arī kaut kas nopietnāks un interesantāks, jo maz ticams, ka kaut kas tāds varētu izdevniecībām dot ienākumus.

8 thoughts on “Džastins Kronins „Pāreja”

  1. doronike

    O, super, ka ir viena vampīru grāmata-ķieģelītis, no kuras es varēšu atturēties ar tīru sirdsapziņu.
    Es šogad nospriedu, ka pienācis pēdējais laiks nepabeigt grāmatas un pirmā nežēlastībā krita Delirium – tas tomēr ir pārāk garlaicīgi, ja pēc pirmajam 100 lappusēm zini, ar ko viss beigsies.
    P.S. pastāv variants, ka mēs šīm grāmatām esam par vecu, bet to labāk nepieminēt, jo kļūt par vecu ir patīkami vienīgi pamperiem 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Domāju, ka neko ļoti oriģinālu Tu nebūsi palaidusi garām. Turklāt tas nemaz nav viens vampīru ķieģelis, bet kopā ar turpinājumiem ķieģeļu trīspaka.Tad jau labāk tā vietā palasīt sci-fi klasiku vai kādu normālu Kontinenta trilleri kā Rollinsa “Jūdas vīrusu”, kas nemēģina izlikties kar kaut ko super episku, bet toties jēdzīgi izklaidē. 🙂

      Tev, protams, taisnība, droši vien jaunībā man tas būtu paticis labāk, bet nav jau izvēles – kad uzrakstīts, tad arī jālasa. Apzinoties savas vecuma grupas īpatnības, “Delīrīju” es pat nemēģināju sīkāk papētīt. 🙂

      Atbildēt
  2. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    Nu tās pirmās simts lapaspuses šai grāmatā ir labākās. Otrā ķieģelī viss ir nedaudz jestrāk un interesantāk, izņemot samudrītās beigas. Bet es lasīšu arī trešo, kad iznāks, lai zinātu kā tas viss beigsies. bet urinēšanu gan nemaz nebiju pamanījis, būs šīm lietām jāpievērš vairāk uzmanības. Jo vismaz manis iecienītajā fantastiskā bojevika žanrā tualetes vispār netiek pieminētas.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Es paļaujos, ka Tu noteikti izlasīsi trešo grāmatu un pēc tam mums pastāstīsi savus iespaidus. Ja nu pēkšņi izrādās, ka tā ir ģeniāla un noteikti jālasa. 🙂
      Mazliet padomājot jautājums par urinēšanu nav tik vienkāršs. Visi labi zina, ka pat fantastikas bojeviku varoņi nevar iztikt bez dabisko vajadzību kārtošanas (jeb varbūt īpaši advancētie var), bet ja autors pēkšņi sāk nopietni pievērsties tai tualešu būšanai, kā “Pārejas” gadījumā, tad tas grāmatu padara izstieptu un kaut kā samazina darbības spraigumu. Lai šo jautājumu veiksmīgi atrisinātu, autoram jābūt vai nu baigi talantīgam fizioloģiskos aprakstos, vai tās tualetes ir kaut kā viltīgi jāiepin sižetā.

      Atbildēt
  3. piligrims

    Beidzot kāds, kurš domā par “Pāreju” to pašu, ko es! Bet vampīru kopums sastāv no večiem tāpēc,ka ķurķī uz eksperimentu saveda tikai vīriešus – cietumniekus, cik nu atceros.
    Vismaz 3 sievietes – vampīres tur tà kā atceros no pārējām daļām.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Oj, tas bija tik sen, kad šo lasīju, ka gandrīz viss ir piemirsies un vairs nav nekādas intereses par turpinājumiem, lai gan lasīju, ka beidzot esot paziņots trešās daļas iznākšanas datums.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s