Ērlenns Lū „Mulejs”

Ērlenns Lū „Mulejs”, no norvēģu val. tulk. Jolanta Pētersone, Rīga: Nordisk, 2012., (Erlend Loe „Muleum”,2007.)

mulejsĒrlenns Lū nav no maniem iemīļotākajiem rakstniekiem, bet ir pietiekami interesants, lai šad tad pievērstos arī viņa grāmatām. Tā nu man pagājusī nedēļa sanāca diezgan pašnāvnieciska, bet droši vien grāmatu lasīšanas secība nebija izvēlēta pareizi, jo jāatzīst, ka salīdzinājumā ar latviešu dzejnieci norvēģu rakstnieks ir spējis tikai viegli pakoķetēt par tēmu. Tak saprotams, ka Ērlenna Lū mērķis nav bijis rakstīt par pašnāvnieku būšanām, bet mīlīgi paironizēt par mūsdienu sabiedrību, un tas viņam sanāk tīri labi, lai gan nedaudz par seklu, lai man būtu patiesi saistoši. Bet kas tad mūsdienās vispār ir dziļš – ja nu tikai bedres uz lauku ceļiem.

„Mulejā” ir stāstīts par astoņpadsmitgadīgu meiteni vārdā Jūlije, kura aviokatastrofā negaidīti ir zaudējusi vecākus un brāli. Saprotams, ka pēc tam viņa ir kašķīga un nikna uz visu bezjūtīgo pasauli un pie reizes grib nomirt arī pati. Ar to miršanu viņai lāgā neiet, bet citādi jau autoram nebūtu par ko rakstīt. Un grāmatiņa tāpat ir ļoti plāna un maziņa (salīdzinājumā ar maniem pēdējā laikā ierastajiem ķieģeļiem).
Dvēseles sāpes dziedējošos nolūkos visi Jūlijei iesaka rakstīt dienasgrāmatu, ko viņa arī dara – lai gan ir no ģimenes, kas vienmēr uzsvērusi, ka viņi neraksta. Paralēli tam tas nabaga bērns sacer stāstu par izdomātu varoni vārdā Sūlfrīda, ar kuru notiek viņasprāt briesmīgas lietas (mūs ar tām autors neko daudz neiepazīstina). Tas ne pārāk palīdz, tāpēc Jūlije sāk rīkoties nopietnāk un meklē risinājumus, kā apvienoties ar savu mirušo ģimeni. Vispiemērotākais viņai šķiet arī iet bojā aviokatastrofā Āfrikā.

No mana skatu punkta Ērlenna Lū darbos apcerētās labi pārtikušās sabiedrības problēmas izskatās makten amizantas un gribas tās iestūķēt plauktiņā ar nosaukumu – “no taukiem besās”. Tomēr apzinos, ka norvēģiem ir visas tiesības sajusties dikti nelaimīgiem pat tad, ja nav jārisina nekādas nopietnas eksistenciālas problēmas. Vispār visu cieņu autoram, ka viņš lasītājiem šoreiz ir iebarojis pēc būtības elementāru lubeni Stīlas garā, vienīgi to mazliet izdekorējot ar rupjībām un apcerējumiem kādi visi apkārt ir stulbi, un licis noticēt, ka tas ir kas ļoti nopietns. Vienu brīdi es pat sāku apcerēt, cik daudzās man zināmās grāmatās un filmās mazas lidmašīnītes Āfrikā ir smagi nožāvušās uz mutes un skaidrs, ka „Mulejā” šī epizode varētu būt iekļauta tāpēc, ka kaut ko banālāku izdomāt laikam ir grūti. Grāmatas beigas bija dievīgi ironiskas – Jūlija apprecas un dzemdē meitiņu. Tā jau ir, bez apprecēšanās un bērna jebkuru sievieti gaida pilnīga pazušana, elle un Indija, vai vismaz publiska pakāršanās zaļā, elastīgā, alpīnisma ekipējumam paredzētā virvē. Kā gan citādi.

Vēl mēs „Mulejā” uzzinām dažus savdabīgākus laika pavadīšanas veidus lidostās nekā, teiksim, grāmatu lasīšana un tiekam iepazīstināti ar vairākiem padomiem, kā palikt dzīviem pēc kritiena no liela augstuma. Protams, ar piebildi, ka cilvēki ļoti retos gadījumos izdzīvo pēc kritieniem no augstuma, kas pārsniedz trīsdesmit metrus, tālab visieteicamākais būtu nekrist vispār.

„Mulejs” ir sarakstīts tajā infantilajā, bet ātri apnīkošajā stiliņā, kas mūsdienas ir topā visiem, kuri uzskata, ka ir īpaši asprātīgi un atšķirīgi no vairuma. Tā kā romāns bija īss, tad tas šeit iederējās gluži labi .

Tā kā Norvēģija nav Eiropas Savienības sastāvā, tad tulkojums ir tapis ar norvēģu fonda NORLA finansiālu atbalstu. Īpašs prieks, ka tulkotāja ir atstājusi tekstā angliskos filmu, dziesmu un tamlīdzīgus nosaukumus. Droši vien tikai tāpēc, ka tā ir bijis arī norvēģiskajā oriģināla, bet godīgi jāatzīstas, ka tas atviegloja lasīšanu, jo nav kā parasti jāmēģina atšifrēt, kas ir domāts ar dīvainajiem un neveiklajiem nosaukumu latviskojumiem. Kopumā tulkojums atstāja patīkamu iespaidu.

Bez šaubām „Mulejs” ir krietni sakarīgāks par lielāko daļu no mūslaikos izdotās literatūras un es to iekļautu pie grāmatām, kuras ieteicams lasīt jauniešiem, bet vēlams to darīt bez īpašām espektācijām uz kaut ko nopietnu.

2 thoughts on “Ērlenns Lū „Mulejs”

  1. andris

    Šī ir jau otrā grāmata, kuru izlasu tāpēc, ka esmu par to izlasījis šajā blogā. Pirmā bija “suniskie gadi”, kas bija burvīga. “Mulejs” tikai vietumis attaisnoja manas ekspektācijas, uz beigām palika tāds pavisam šķidrs buljoniņš, bet pateicoties īsumam sāpe nav liela 🙂
    Paldies par blogu.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies! Prieks, ka kādam noder. Lai gan tas ir savstarpēji. Man tagad plānos ir sameklēt un izlasīt “Rūgtās sēklas”.
      “Mulejā” es arī bišķi vīlos, bet vispār Lū ir rakstnieks ar jancīgām idejām, dažreiz ir interesanti viņu palasīt.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s