Sūnu ceļvedis

„Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem”, Līga Strazdiņa, Ligita Liepiņa, Anna Mežaka, Linda Madžule, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011.

sunu ceļvedisSūnas ir dīvaini augi, pat mazliet aizdomīgi. Tām nav kārtīgu sakņu, tikai kaut kādi rizoīdi. Sūnām piemīt apskaužama pastāvība un noturība – tās zaļo vienmēr, arī ziemā. Sūnas vairojas parastam cilvēkam neizprotamā veidā – visi tie haploīdie gametofīti un diploīdie sporofīti izklausās pēc savādas botāniskas perversijas.

Sūnas ir ļoti senas, pasaule ir sākusi apsūnot jau pirms 400 miljoniem gadu. Tās vienā mierā ir pārdzīvojušas visas globālās kataklizmas, dinozauru izmiršanu un dažus ledus laikmetus. Visticamāk, ka dažas no sūnām pārdzīvos arī cilvēci.

Sūnas ir ļoti primitīvas pēc uzbūves un patiesībā arī pēc savas būtības. Tās ir sastopamas visur – sākot no polārajiem vientulības apgabaliem līdz biezi apdzīvotajiem tropiem. Bieži vien tieši sūnas ir tās, kuras vienīgās no augiem balansē uz izdzīvošanas robežas vietās, kur nekas cits augt nespēj. Dažas no sūnām ir pionieraugi un pirmās ieviešas vēl neapdzīvotās platībās un palēnām iepoš vietu citiem augiem. Sūnas spēj augt uz visdažādākajām virsmām – kokiem, akmeņiem, augsnes, kā arī dažādiem cilvēku radītiem objektiem.

Normāls mūsdienu cilvēks sūnas nemīl. Viņš tās centīgi nīdē ārā no sava sintētiskā, unificētā mauriņa, kasa nost no jumtiem, sienām un kapakmeņiem un apzinīgi izpērk sūnu iznīdēšanai paredzētās ķimikālijas. Pat sūnu vārds ir ar nelielu negatīvu pieskaņu – sūnains, apsūnojis – tas ir kaut kas vecs, iestāvējies un nemoderns. Vienīgi japāņi ar savu izkopto smalka un neuzbāzīga skaistuma izjūtu sūnas audzē tām īpaši atvēlētos dārzos arī lielākās platībās.

IMG_5786Sūnas ir tik neuzkrītošas, ka nav vēl pilnībā izpētītas. Šobrīd mums nav zināms, cik sūnu sugas vispār pasaulē ir un daudzas no tām vēl gaida savus atklājējus, bet kopējais skaits varētu būt robežās no 22 000 līdz 27 000. Mēs pat nezinām, cik sūnu sugas ir sastopamas Latvijā, bet iespējams vairāk kā 550. Apmēram puse no tām ir sastopama reti un daudzas sugas ir aizsargājamas. Dažas sugas ir izmantojamas ārstniecībā, bet lielākās daļas īpašības nav izpētītas.

Sūnu latviskie nosaukumi ir atsevišķs temats. Latvieši nekad nav pārlieku daudz interesējušies par savas zemes dabu. Tā nu visas 550 sugas vienmēr ir apzīmētas ar vārdu sūnas, vienīgais izņēmums varētu būt dzegužlini. Nezinu, kurš bija mūsu sūnu sugu nosaukumu krustēvs vai krustmāte, bet rezultāts ir sanācis bērnišķīgi piemīlīgs. Ieklausieties, kā skan sūnu vārdi – skropstainā dūnīte, lēverzobu pūkcepure, plakanā skrāpīte, sīkzobu šķībvācelīte, pūslīšu mēslsūna, sīkvācelītes sarmenīte un tādā garā vairāki simti nosaukumu.

Lai kaut ko darītu lietas labā, LU Bioloģijas fakultātes sūnu pētnieces pirms diviem gadiem ir sagatavojušas „Sūnu ceļvedi”, kurā ir apkopota informācija par 100 Latvijā izplatītākajām sūnu sugām. Tā ir maza, parocīga grāmatiņa, kuru var ērti paņemt līdzi uz mežu vai jebkuru citu sūnainu vietu un mēģināt tikt skaidrībā, kas ir tas zaļais un mīkstais mums apkārt. Ceļvedī ir aprakstīta sūnu sugu morfoloģija un uzsvērtas vieglāk pamanāmās pazīmes, lai vislabāk atšķirtu līdzīgās sūnu sugas. Tajā iekļautās sugas, ir sadalītas pa nodaļām atbilstoši tam, kur tās sastopamas – uz kokiem, kritalām, augsnes vai akmens. Visas sūnas ir apskatāmas autoru uzņemtās krāsainās fotogrāfijās. Sūnu sugu aprakstus papildina zīmētas shematiskas sūnu lapas, kuru autore ir Lauma Strazdiņa. Nereti sugas visvieglāk ir atpazīt tieši pēc tām, bet vēlams iegadāties arī kārtīgu lupu. Pie reizes var uzzināt, kura sūna smaržo pēc burkāniem, kur atrodas četrzobes četri zobi un, vai sūnām var augt ragi un tamlīdzīgas būšanas.

Kāpēc tomēr blogā nolēmu uzrakstīt par „Sūnu ceļvedi”, kas tak nav nekāda literatūra, bet būtībā uzziņu krājums un visdrīzāk ar laiku tādus nomainīs atbilstošas mobilo ierīču aplikācijas. Tomēr tieši šādas grāmatas piešķir mūsu apkārtējai pasauli papildu nianses, tā kļūst smalkāka un harmoniskāka. Tāpēc sveikas vāvreastītes, lācītes, īslaicītes, pūkcepures, rožgalvītes, krūmītes un samtītes – visas sīkās, pūkainās radības, kuras nemanāmi mīt mums līdzās.

Apsūnojis mums nav sinonīms vārdam skaists, bet dažreiz der ielūkoties sūnās vērīgāk.

IMG_5799

IMG_5802IMG_5780IMG_5805

Sūnas spēj augt neiedomājamās vietās un piešķirt maigumu pat metālam un dzelzsbetonam. Tas cilvēkus dažreiz mazliet kaitina. Tomēr sūnas jau nedomā neko ļaunu. Tās tikai piepilda savas esamības jēgu – apsūnot pasauli.

IMG_5751IMG_5750Aprakstā izmantotas bildes no personīgā sūnu fotoarhīva.
Labākās Latvijas sūnaugu fotogrāfijas varētu būt apskatāmas Dziedavas mājas lapā.

7 thoughts on “Sūnu ceļvedis

    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies!
      Mežā pagaidām patiešām ir ļoti slapjš un sūnains. Bet dažas sūnu sugas ir tīri labi apguvušas arī urbāno vidi – interesanti paskatīties, kur tik tās nav ieperinājušās. Vienīgi mazliet neērti rāpot pa ielu, lai tās nofotografētu. 🙂

      Atbildēt
      1. Lasītāja

        Jā, es dažas tikko ievēroju sētā uz koka dēļa. Nosaukumu nezinu. 😀 No jumta kaķi vasarā met nost veseliem kumšķiem, bet šie jau arī ābolus plēš nost no zariem. Ka tik paspēlēties.

        Uz ielas vienkārši apvelc apkārt lenti kā nozieguma vietai un izskaties Ļoti Svarīga!

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Laba doma, tas būs īpaši neuzkrītošs pasākums. Vēl ar krītu blakus jāpavelk guļoša cilvēka kontūru. 🙂
          Par sūnu īstajiem nosaukumiem es pagaidām neesmu tikusi pilnīgā skaidrībā, jo jāpēta lapas desmitkārtīgā palielinājumā. Mums visu laiku tās tika sauktas vienkārši – jumta sūnas, akmens sūnas un vēl tās pretīgās zaļās pļeckas, ar kurām pieaug visas dobes (maršancijas).

  1. Atpakaļ ziņojums: Grāmatas par Latviju | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s