Džefrijs Jūdžinidess „Laulību sižets”

Džefrijs Jūdžinidess „Laulību sižets”, no angļu val. tulk. Zane Rozenberga, Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., (Jeffrey Eugenides, The Marriage Plot, 2011)

 

273711lDžefrija Jūdžinidesa „Laulību sižets” nav ne tuvu tik lielisks romāns kā, teiksim, Džona Ērvinga ķieģeļi. Tas pat atpaliek izteiksmīgumā, kā arī tēmu plašumā un dziļumā no autora iepriekšējās grāmatas „Midlseksa”. Tomēr lasīt „Laulības sižetu” bija patīkami, tulkojums ir labs un atšķirībā no lielākās daļas mūsdienu autoru, kuri raksta par jauniešiem, Jūdžinidess savus lasītājus neuzskata par pilnīgiem idiotiem, kuriem viss ir jāpasniedz maksimāli primitīvā formā. Lai nebūtu pārpratumu jāpiezīmē, ka romāns nav domāts jauniešu auditorijai. Tas viegli nostaļģisks, rakstīts pamatojoties uz paša autora jaunības atmiņām un tā darbība norisinās astoņdesmito gadu sākumā. Romāna varoņu atmiņu iespraudumos gan laiks ir dīvaini izplūdis un rada iespaidu, ka sešdesmitie gadi ASV beidzās tikai septiņdesmito gadu vidū. Bet tiespējams, ka ta arī bija.

Romāna varoņi ir tikko beiguši studijas koledžā un mēģina tikt galā ar savas esamības jēgu un sirdslietām. Mičels, kurš vistiešāk ataino paša autora pieredzi, klīst pa garīgās pasaules haotiskajiem brikšņiem, apceļo Eiropu un Indiju un bezcerīgi mīl Madlīnu. Savukārt Madlīna mēģina saprast, ko darīt savā dzīvē un no visas sirds mīl Leonardu. Bet Leonards, ak, vai, slimo ar maniakālo depresiju un viņa dzīve ir bezcerīga un nolemta. Viņš vairs nespēj mīlēt nevienu.

Jūdžinidess ir labs stāstnieks, lasīt ir interesanti un romānam ir raits temps, lai gan pa vidu ir gana daudz atkāpju, apcerējumu un pārdomu. Ko gan dzīvē darīt cilvēkam, kura vienīgā prasme ir daudz lasīt? Vai patiešām līdz ar sieviešu vienlīdzības iegūšanu romāns ir pazaudējis savu galveno tematu un jēgu vispār – izdevīgas laulības? Vai jēdzīgākā lieta, ar kuru nodarboties dzīvē ir tādas blēņas kā Viktorijas laikmeta romānu pētniecība? Mēs uzzinām gana daudz par semiotiku, ļoti sīkām maniakāloās depresijas niansēm, dažādām mīlestības definīcijām un izpratnēm, rauga šūnu personīgo dzīvi, 19. gadsimta romāniem un kristīgo misticismu. Un, starp citu, arī to, ka mūsu kokle ir stīgu instrumentu maniakāli depresīvā pārstāve. Vēl joprojām domāju, kāpēc autoram ir ienākusi prātā šī ideja, kura iespējams nav tālu no patiesības.

Lai gan „Laulību sižets” visticamāk ir balstīts Viktorijas laika romānos, subjektīvi tas nedaudz atgādināja tādu pavāju „Annas Kareņinas” nolējumu, protams, vienkāršotu un pielāgotu amerikāņu izpratnei un bez bezgalīgi garas agrāro jautājumu iztirzāšanas. Droši vien tāpēc, ka romāna varoņi ir apsēsti ar garīgajiem meklējumiem, mīlestības kaislībām un pašnāvnieciskām tieksmēm tāpat kā Tolstoja personāži. Mičela garīgums gan tiek krietni iedragāts Kalkutā kā brīvprātīgajam strādājot vienā no Mātes Terēzes ierīkotajām patversmēm. To piebeidz saskare ar visparastākajiem un ikdienišķākajiem cilvēku sūdiem.. Šī epizode bija cilvēcīgi saprotama un visai pārliecinoša. Iespējams pašam autoram ir bijusi līdzīga pieredze viņa Indijas ceļojuma laikā Kalkutā.

„Laulības sižets” sniedz ieskatu amerikāņu studentu dzīvē astoņdesmito gadu sākumā – pēdējā brīdī pirms pasaule tuvāk iepazina AIDS (tas grāmatā nav pieminēts pat stāstot par bioloģiskajiem pētījumiem zinātniskajā laboratorijā), pieļauju, ka pēc tam dažas lietas mainījās. Romānā ir pilns ar literārām atsaucēm un norādēm uz sava laika ikdienu. Lai arī šī nav izcila grāmata, tas ir labs, kārtīgs, pieaugušiem cilvēkiem piemērots romāns kādi pēdējā laikā nemaz nav tik bieži sastopami. Es tikai priecātos, ja tādus pie mums tulkotu un izdotu vairāk.

8 thoughts on “Džefrijs Jūdžinidess „Laulību sižets”

    1. Sibilla Raksta autors

      Par vākiem pēdējā laikā cenšos neizteikties.
      Bet iepazīšanos ar Jūdžinidesu laikam labāk sākt ar Midlseksu nekā ar Laulības sižetu. Viņš raksta diezgan interesanti, bet, protams, ne tik labi kā Franzens. 🙂

      Atbildēt
  1. andris

    Es ar tiko šo garagabalu izlasīju, domāju ko rakstīt blogā, tagad būs vienkārši – ielikšu linku uz šo lapu. Pat Ērvingu salīdzinājumam esi pieminējusi…
    Vispār grāmata likās tāda visai nekāda, tā teikt “ņe o čom”.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Ja tomēr nolemsi kaut ko uzrakstīt, domāju, ka Tavs viedoklis par grāmatu arī būtu gana interesants.
      Man laikam šoreiz romānā pietrūka emocionālas piesaistes varoņiem, tie vietām šķita pārāk mākslīgi uzkonstruēti.

      Atbildēt
  2. msmarii

    Es gan šoreiz gribu pavisam īsi pateikt par vāku – vāka dēļ man roka neceļas un vispār nerodas nekāda interese šo grāmatu lasīt+vāks nedod absolūti nekādu nojēgu, kas zem tā slēpjas. Pateicoties Tavam rakstam arī ir skaidrs, ka man ir tūkstošiem interesantāku grāmatu, ko lasīt 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Laikam viena no e-grāmatu lasītāju priekšrocībām varētu būt tā, ka vāka dizains netraucē izbaudīt grāmatas saturu, kā tas dažreiz var gadīties ar papīra izstrādājumiem. Lai gan vienmēr pastāv iespēja grāmatu apavākot kaut vai ar avīzi. 🙂
      No Jūdžinidesa lasīšanas patiesībā negribēju nevienu atrunāt. Viņš gan ir no tiem rakstniekiem, kas ne visiem derēs, tāpēc labāk pamēģināt palasīt pašai, lai ar to tiktu skaidrībā.

      Atbildēt
      1. msmarii

        Šoreiz ir tā, ka tas vāks nevilina uzzināt, kas “lācītim vēderā”. Tāds pilnīgi nesaprotams un neizteiksmīgs. Kad lasi, tad jau gan vāka izskats nav svarīgs. Tas jau tikai sākotnējai sakārdināšanai vajadzīgs.

        Atbildēt
  3. Atpakaļ ziņojums: Dzefrijs Jūdžinides „Laulību sižets” | Andris lasa

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s