Piezīmes par grāmatām 2

Pašapmierināta laiskuma apdvestas īsās piezīmes par pēdējā laikā lasītajām grāmatām.

drDpQTonijs Džads „Pārvērtēšana” Lai gan tas ir tikai eseju apkopojums, Džads ir valdzinošākais no līdz šim lasītajiem vēsturniekiem. „Pārvērtēšana” palīdzēja apjēgt, cik maz patiesībā zinu par pagājušā gadsimta vēsturi. Un saprast, ka vajadzētu izlasīt vēl vismaz pāris simtus grāmatu par Džada pieminētajām tēmām.

Ļevs Tolstojs „Ivana Iļjiča nāve” Turpinājums, cerams, ilgākām attiecībām ar Ļevu Nikolajeviču. Ģēniji ir jādozē tikpat uzmanīgi kā sirds pilieni, tāpēc pagaidām neizvēlējos kaut ko garāku. Bet šis stāsts ir jāizlasa visiem, kas spēj apzināties savu mirstīgumu.

Gārts Steins „Ja es spētu izstāstīt” Jāpiebilst, ka Andra apraksts par to ir interesantāks nekā pati grāmata. Un šķiet arī tulkojums tai nav nācis par labu.

Jeļena Kostjukoviča „Kāpēc itāļiem patīk runāt par ēdienu” Pat labi zinot, ka polenta ir reti pretīga dzeltena ķēpa, stoccafisso nelāgi ož un daži ēdieni izklausās ne pārāk garšīgi, lasīt par Apenīnu pussalas neticamo gastronomisko vēsturi ir ļoti aizraujoši. Kaut arī itāļi ar savu kapučīno tikai brokastīs ir īsti ēdiena koda fašisti, no viņiem ir vērts mācīties kā popularizēt savu ikdienišķo reģionālo pārtiku.

Visuma_enegeliEinars Maurs Gudmundsons „Visuma eņģeļi” Būt psiham, protams, ir liela nelaime, bet lasot šādus stāstus nez kāpēc daudz vairāk jūti līdz tuviniekiem vai citiem līdzcilvēkiem, nevis galvenajiem varoņiem..

Rolāns Barts „Teksta bauda” Visiem lasītājiem ir skaidrs, ka lasīšana ir viens no kaifa ķeršanas paņēmieniem, bet tikai Barts par to spēj uzrakstīt kaut ko tik sarežģītu.

Gistavs Flobērs „Bovarī kundze” Izrādījās, ka tas ir izcili labs reālisma stila romāns par patēriņa kredītu ņēmēju psiholoģiju un nelāgo galu.

Erina Morgensterna „Nakts cirks” Skaists, bet pārāk jau sterils un melnbalts stāsts. Gluži kā Holivudas filma, kuras budžeta lielākā daļa ir iztērēta specefektiem, bet uz scenāriju un tēliem ir ekonomēts.

Ērlenns Lū „Kurts četrās grāmatās” Manī mītošajai tantei grāmata šķita tīri jauks, ironisks un smalks Norvēģijas sabiedrības un dažu tās problēmu attēlojums. Bet manī mītošais bērns viebās un teica, ka viņam nepatīk onkuļi, kuri izliekas, ka raksta bērniem, bet beigās izrādās, ka vairāk tomēr tantēm.

Haruki Murakami „1Q84” Murakami ir talantīgs rakstnieks, bet pēdējā laikā viņam ir nosliece iegrimt garlaicīgā pseidointelektuālismā, pēc kura acīmredzot ir liels pieprasījums plašākās tautas masās. Sāku samierināties, ka viņš vairs nekad neuzrakstīs kaut ko labāku par „Norvēģu koku”.

2 thoughts on “Piezīmes par grāmatām 2

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s