Bils Braisons „Skarbās takas vilinājums”

Bils Braisons „Skarbās takas vilinājums”, no angļu valodas tulkojušas Aija Britāla un Sarma Ozola, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., (Bill Bryson, A Walk in the Woods,1997)

 Par šo grāmatu uzzināju Marii blogā, kur viņa raksta, ka paspējusi to izlasīt jau divas reizes. Nospriedu, ka vismaz vienu reizi to varētu izdarīt arī es. Grāmata patiešām izrādījās saistoša un humora pilna.

takaBils Braisons ir amerikāņu rakstnieks, kurš dzīvo Lielbritānijā, bet brīžiem arī ASV un raksta humoristiskas grāmatas par ceļojumiem un visu ko citu. Latviski 2006. gadā ir izdoti viņa „Īsi stāsti gandrīz par visu”. 1995. gadā atgriežoties Ņūhempšīrā Braisonam radās doma pastaigāt pa tuvumā esošo Apalaču taku, kas ir ar prātu neaptverams veidojums garu pastaigu mīļotājiem. Kaut kas tāds droši vien var pastāvēt tikai Amerikā. Par takas precīzo garumu īstas skaidrības nav, bet tā noteikti ir vairāk nekā 2100 jūdzes gara. Ja kaut ko līdzīgu novietotu pieticīgajos Eiropas mērogos, tad varētu iegūt taku, pa kuru mēs varētu aizstaigāt no Latvijas līdz Spānijai (un visu laiku pa mežu). Vai arī līdz Urāliem, ja pievilcīgāka šķiet pasaules otra puse. Apalaču taka stiepjas no Džordžijas līdz Menai, šķērso 14 štatus un laikam tagad ir krietni populārāka nekā deviņdesmitajos gados, kad pa to klaiņoja Braisons ar savu neiespējamo ceļabiedru Kacu. Taku ir sākts veidot pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ar mērķi saglabāt un parādīt ieinteresētām personām Amerikas brīnišķīgo, neskarto dabu un lieliskās ainavas. Pārsvarā šī kājāmgājēju taka stiepjas caur mežiem (ejot ir ekskluzīva iespēja aplūkot ļoti daudz koku) un kalnainām vietām.
Par nedēļām ilgo vazāšanos pa visādiem brikšņiem Braisons raksta visai aizraujoši. Viņš ir patīkami zinātkārs rakstnieks, ir sīki izpētījis gan takas vēsturi un nedaudz apraksta arī pēdējo 500 miljonu gadu laikā šajā reģionā notikušos ģeoloģiski jautrākos atgadījumus. Apalaču takas apkārtnes botānikai veltītās lappuses bija patiešām jaukas. Lai gan pieļauju, ka autoram nav īstas skaidrības, kas tā floēma un ksilēma īsti ir, tomēr mani sajūsmina, ja kāds rakstnieks atļaujas lietot šādus vārdus. Grāmatā ir atrodami noderīgi praktiskie ieteikumi ceļotājiem pa neapdzīvotiem apvidiem (eleganto lāpstiņu savu izkārnīju aprakšanai labāk ir atstāt mājās), gan ko darīt, ja uzbrūk lācis (vispirms jānosaka lāča suga, jo katrai no tām ir atšķirīga uzvedība, bet ja uzbrukums ir nopietni domāts, jums nepalīdzēs nekas). Bet daži līdzcilvēki, ieraugot lāci, vienalga spēj uzvesties neticami dumji.

Ir iemūžināts kāds gadījums, kad sieviete smērējusi medu uz sava mazuļa pirkstiem, lai lācis tos laizītu un šo ainiņu varētu nofilmēt ar videokameru. Lācis nesapratis, ko īsti no viņa grib, un apēdis mazuļa roku.

Kā jau vienmēr garu pārgājienu aprakstos interesantākais ir sastaptie ceļotāji. Vidusmēra amerikānis jau nekāds staigātājs nav – vidēji viņš spēj pārvietoties apmēram 350 jardus dienā un arī tos pašus pa savu mauriņu un lielveikalu. Cilvēki, kas nolemj vairākus mēnešus klīst pa mežu ir mazliet atšķirīgi no lielākā vairuma.

Es negribu apgalvot, ka staigāšana pa Apalaču taku kaitē veselajam saprātam, bet gan to, ka tas ir pa spēkam tikai noteikta tipa cilvēkiem.

Braisons īsi pastāsta arī par ievērojamākajiem takas apceļotājiem – kādu vecmāmiņu teniskurpēs, cilvēku – bumbu, aklo ar suni un citiem. Visai interesanti bija Amerikas rurālās teritorijas sociāli ekonomisko problēmu apraksti un autora trāpīgie novērojumi, kas un kā notiek mazās pilsētiņās takas apkārtnē. Tomēr grāmatas labākā daļa bija Braisona stāsti par Amerikas dabu un vides aizsardzību. Protams, autors tēmā pārāk neiedziļinās (tāds jau arī nav grāmatas mērķis), bet bija par ko aizdomāties. Un vietām lasot varēja tikai skumji nopūsties – apjēdzot cilvēciskā stulbuma un dabai neatgriezeniski nodarīto postījumu plašos mērogus.

Parku dienests 1957. gadā bija izlēmis „Pielāgot” Ābrama strautu – Mazās Tenesī upes pieteku- varavīksnes foreļu audzēšanai. Šajā nolūkā biologi strautā 15 jūdžu garumā iegāza izšķērdīgu daudzumu indes, tā saucamo rotenonu. Pēc dažām stundām desmitiem tūkstošu beigtu zivju slīdeja pa ūdens virsmu kā rudens lapas – tam tiešām vajadzēja būt kvalificēta dabaszinātnieka patiesa gandarījuma mirklim! Starp trīsdesmit vienu izskaloto Ābrama strauta zivju sugu atradās kāda, ko sauca par Beilija samiņu un ko zinātnieki nekad vēl nebija redzējuši. Tādējādi Parku dienesta biologi apbrīnojami neparastā kārtā iemanījās vienā mirklī atklāt un reizē arī izskaust jaunu zivju sugu.

Dažādu iemeslu dēļ Braisonam izdodas ar kājām noiet tikai nedaudz vairāk par trešo daļu no Apalaču takas kopējā garuma (tas ir vairāk kā tūkstotis kilometru, ja kas), bet grāmata viņam ir izdevusies aizraujoša un interesanta. Ja ir vēlme palasīt kaut ko izklaidējošo, saturīgu un smieklīgu, tad „Skarbās takas vilinājums” varētu būt piemērota izvēle.

7 thoughts on “Bils Braisons „Skarbās takas vilinājums”

    1. Sibilla Raksta autors

      Braisosns ir labs stāstnieks. Visus minētos faktus var mierīgi izlasīt arī citās grāmatās vai wikipēdijā, bet viņam apraksti sanāk smieklīgi un ironiski, bet diezgan labdabīgi. Protams, vietām tā faktu atlase ir mazliet tendencioza, bet citādi jau nebūtu sanākusi tik interesanta grāmata.
      Attiecībā uz vides aizsardzību arī pie mums gadās, ka kāds sastrādā visādas dumjas lietas. Bet par laimi mums nav tik daudz naudas kā amerikāņiem.

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Kad lasīju, tad, protams, paskatījos Latvijas izmērus un atšķirība ir iespaidīga. Jūras robeža mums ir apmēram 500 km un tur varētu sanākt simpātisks kājāmgājēju maršruts. Bet tiem, kas gribētu noiet Apalaču takas garumu, būtu jāstaigā gar jūru turp un atpakaļ 6.5 reizes. Vai arī jāmēģina apiet apkārt visai Baltijas jūrai.

      Atbildēt
  1. Atpakaļ ziņojums: Bils Braisons „Īsi stāsti gandrīz par visu” | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s