Deivids Mičels „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”

Deivids Mičels „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”, no angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere, Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., (David Mitchell, The Thousand Autumns of Jacob de Zoet,2010)

Jakobs de ZutsDeivids Mičels ir pazīstams angļu rakstnieks, viens no viņa romāniem „Mākoņu atlants” pirms dažiem gadiem jau ir izdots latviski, bet diemžēl ne pārāk labā tulkojumā. Pagājušajā gadā mums bija iespēja noskatīties arī lielisku šī romāna ekranizāciju „Cloud Atlas”, kuru ir veidojuši radinieki Vačovski un Toms Tikvers. Deivids Mičels divas reizes ir ticis līdz Bukera balvas īsajam sarakstam (ar romāniem „number9dream” un „Mākoņu atlants”) un vēl divas reizes ir iekļuvis Bukera garajā sarakstā (ar „Black Swan Green” un „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”), bet pašu balvu līdz šim nav saņēmis.

Latviski nesen iznākusī Mičela grāmata ar gleznaino vāku un sapņaino nosaukumu „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” ir viņa piektais romāns, kurā ir stāstīts par vēsturiskiem notikumiem 18. un 19. gadsimta mijā pie Japānas krastiem. Romāna darbība norisinās Dedžimā – 200 soļu garā mākslīgajā salā pie Nagasaki. Dedžimā saimnieko holandieši, jo vienīgi viņiem un ķīniešiem tolaik ir atļauts tirgoties ar Japānu, kura ir ļoti noslēgta valsts – tajā nedrīkst apmesties neviens ārzemnieks, kā arī neviens japānis nedrīkst valsti pamest. Tā kā Dedžima ir mākslīgs veidojums, tad tā lieliski atrisina problēmu, ka neviens svešzemnieks nedrīkst apgānīt svēto Japānas zemi, dzīvojot uz tās. Pēc tām nepatikšanām, kas Japānai tās teritorijā sanāca ar pirmajiem kristiešiem, kristietība Dedžimā bija stingri aizliegta – līdz pat smieklīgām formalitātēm (uz ēkām nedrīkstēja parādīt gadskaitļus, jo tā ir norāde par Kristus dzimšanu). Tirdzniecības apjomus japāņi bija strikti ierobežojuši līdz vienam kuģim gadā. Tā bija ļoti noslēgta vieta, bet vienīgā pasaulē, kur tolaik bija iespējams saskarties ar japāņu kultūru. Paši japāņi šeit plaši izmantoja iespēju apgūt eiropiešu zināšanas, ievest un tulkot dažādas pārsvarā zinātniska satura grāmatas. Dedžimā tad arī romāna sākumā ierodas galvenais varonis Jākobs de Zūts jauns holandietis ar mērķi piecu gadu laikā nopelnīt nedaudz naudas, lai varētu atgriezties dzimtenē un apprecēt savu saderēto Annu. Te viņām nākas saskarties ar visām tirdzniecības ēnas pusēm, negodīgumu un biedru nodevību. Tas gan var gadīties visur, bet tuvāka saskare ar Japānu viņam kļūst liktenīga. Jāpiezīmē, ka Deivids Mičels pats ir astoņus gadus nodzīvojis Japānā, apprecējies ar japānieti un viņiem ir bērni.

Holandiesi Dedzima

Mičelam ir runas defekts, viņš stostās. Diez vai mums ir iespējams saprast viņa izjūtas runājot, bet raksta viņš visai īpatnējā stilā, ar lakoniskiem, izteiksmīgiem, bet aprautiem teikumiem, burtiski uzzīmējot apkārtējo ainavu.

Retinātais saullēkts iekrāso sniega dzīslām pārklāto Kailo kalnu asiņainas zivs mēļajā tonī, un vakarzvaigzne ir asa kā adata.

Šis ir no romāniem, kurus nākas lasīt lēnām, lai varētu izsekot notikumiem un izjust blīvo, aso un nervozo tekstu. Grāmatai cauri vijas šī divu kultūru saskarsme, sapratne un nesapratne. Tā personāžiem nākas daudz stomīties, ne tikai tāpēc, ka viņi pilnībā nepārzina viens otra valodu, bet bieži vien arī vārdu nozīmes un jēdzieni ir pilnīgi sveši. Katrā ziņā tulkotājai šis ir bijis pamatīgs un sarežģīts darbs.

Lai arī „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi” ir labs romāns, tomēr jāatzīst, ka „Mākoņu atlants” ar brīnišķīgo, smalki izveidoto laika cilpu un pārsteidzošo rakstības stilu daudzveidību, man patika krietni labāk.. Romāna sižets ir interesants, tajā ir daudz personāžu, kuriem katram ir savs un bieži vien visai saistošs stāsts, bet laiks te rit lineāri, kārtīgi un rimti, varbūt mazliet lēni, jo tas ir laikmets, kurā vēstules ceļo četrus līdz piecus gadus līdz sasniedz adresātu. Bet kopumā šis ir klasisks vēsturiskais piedzīvojumu romāns bez sevišķiem pārsteigumiem. Te ir mazliet mistikas un daudz eksotikas. Te var atrast ļoti rūpīgi sameklētas un precīzas vēsturiskās detaļas (tā angļu fregate patiešām ir uzbrukusi Dedžimai un apšaudījusi ostu, un maģistram tāpēc nācās veikt rituālo pašnāvību) un aizraujošus tā laika medicīnisko manipulāciju aprakstus, pēc kuriem mūsdienu medicīna sāk likties īsta konfekte. Un tam visam pāri klājas romāna nobeiguma vieglās rudenīgās skumjas un nostaļģija pēc kaut kā, kas nekad neatgriezīsies. Bet varbūt nekad vispār nav bijis.

2 thoughts on “Deivids Mičels „Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi”

  1. msmarii

    Atnācu izlasīt Tavu aprakstu pēc tam, kad publicēju savējo, lai neiespaidotos 🙂 Tu apstiprini manu cerību, ka viņš ir bijis precīzs vēsturiskajās detaļās. Interesanti būs salīdzināt iespaidu par šo romānu, kad beidzot izlasīšu “Mākoņu atlantu”. Cik saprotu, tad labāk meklēt netulkoto versiju.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      “Mākoņu atlantu” noteikti labāk būs lasīt oriģinālā.
      Nedaudz palasīju par šī romāna tapšanas vēsturi. Mičelam ideja to uzrakstīt radās tieši Dedžimas apmeklējuma laikā (tur tagad ir tāds kā muzejs) un šis, protams, pirmām kārtām ir stāsts par pašu Dedžimu. Daudziem personāžiem ir konkrēti prototipi, kas reāli arī ir dzīvojuši un darbojušies. Pēc tam viss ir smuki apaudzēts ar literāro gaļu un spalvām, bet pamats ir vēsturiskie notikumi.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s