Ivans Gončarovs „Oblomovs”

Ivans Gončarovs „Oblomovs”, no krievu valodas tulkojuši Roberts Sēlis un Elija Kliene, Rīga: „Liesma”, 1971., (Иван Гончаров, , «Обломов»,1859)

OblomovsAk, šie bezgala garie un lēnie 19. gadsimta romāni, kuros atveldzēties no laikmeta steigas un saraustītās ikdienas, kuros laiks rit pēc citiem likumiem – cilvēki mirst agri, bet viņiem pietiek laika gadiem ilgiem, nesteidzīgiem ceļojumiem un garām, literāri izsmalcinātām vēstulēm, kuras līdz adresātam ceļo tikpat ilgi un nesteidzīgi, kuros tik piemīlīgi erotiski ir balti, tukli kakli un kaili elkoņi.

Ivana Gončarova „Oblomovs” ir tieši tāds rāms un nesteidzīgs sacerējums. Pats romāna galvenais varonis ir sapņains, kautrs un kūtrs krievu muižnieks Iļja Iļjičs Oblomovs, kurš pārsvarā savu laiku pavada guļot uz dīvāna.

Gulēšana Iļjam Iļjičam nebija nepieciešama kā slimniekam vai kā cilvēkam, kam nāk miegs, vai kā tādam, kas noguris; tā arī nebija tīksme kā sliņķim: tas bija viņa normālais stāvoklis.

(Piezīme galīgi ne par tēmu, bet es laikam nekad neizpratīšu semikolu un kolu lietošanas smalko mākslu.)

Oblomovs savā dzīvē nekad nav sev pats uzvilcis vai novilcis zeķes, to viņa vietā vienmēr dara sulainis Zahars. Vispār tieši šitā zeķu padarīšana Oblomovu visvairāk atbaida no ceļojumiem uz ārzemēm, jo tur viņam zeķes no kājām vilkšot nost kaut kādi apšaubāma rakstura, nešpetni ārzemju meitieši, nevis normāls krievu mužiks. Labāk jau palikt mājās. Viņa īpašumā ir neliela, nolaista muiža, kuras ēka vēl nav sabrukusi tikai tāpēc, ka vietām ir atstutēta ar kokiem. Oblomovs visu laiku apcer plānus, kā to atjaunot, bet viņam ir slinkums tos pierakstīt. Droši vien jūs jau sapratāt, ka romāns ar pārlieku darbības spraigumu neizceļas. Visu tā pirmo daļu (vairāk kā 100 lappuses) patiesībā Oblomovs ne tikai neiziet no savas istabas, bet pat nepieceļas no dīvāna. Salīdzinājumā ar šo Andrejs Upīts sāk likties spriedzes meistars.

Starp citu, „Oblomovu” Ivans Gončarovs rakstīja gandrīz desmit gadus. Tiesa gan ne tāpēc, ka pats būtu ļoti slinks. Pa vidu romāna rakstīšanai viņš devās ceļojumā ar fregati „Pallāda” uz, hah, Nagasaki Japānā. Tas gan bija pārdesmit gadus pēc Mičela romānā par Jākobu de Zūtu aprakstītā laika un Japāna jau bija kļuvusi par nopietnu Krievijas un ASV interešu objektu, lai gan vēl joprojām bija ļoti noslēgta (un atslēga bij’ nolauzta). Ceļojuma piezīmes Gončarovs pēc tam publicēja diezgan pamatīgā un, nedaudz palasot, arī negaidīti interesantā grāmatā „Fregate Pallāda”.Ir visai amizanti lasīt, ko par 19. gadsimta vidus Japānu domā tāds omulīgs, apaļīgs un aiz bezdarbības pārgarlaikojies Krievijas ierēdnis. Pēc Nagasaki Gončarovam jūras braucieni ir piegriezušies un viņš izkāpj krastā, kad fregate ir iebraukusi Ohotskas jūrā un dodas atpakaļ uz Pēterburgu pa zemes ceļu cauri visai Krievijai. Mājās no ceļojuma uz Japānu viņš atgriežas pēc vairāk nekā diviem gadiem.

Bet atgriežoties pie „Oblomova”, romāns tikai sākumā liekas vienkāršs. Lai arī cik neuzņēmīgs un slinks ir Oblomovs, tomēr viņā ir arī kaut kas ļoti simpātisks un viņa laiskums ir, apžēliņ, pat pārāk labi atpazīstams un saprotams. To atzīst arī viņa draugs un pretstats – racionālais un izdarīgais Štolcs.

Tā ir kristāltīra, dzidra dvēsele; šādu cilvēku ir maz; tie ir retums; tās ir pērles pūlī! Viņa sirdi ne ar ko nenopirksi; uz viņu visur un vienmēr var paļauties. Es esmu pazinis daudz cildenu cilvēku, bet nekad neesmu sastapis tīrāku, gaišāku un vienkāršāku sirdi; daudzus esmu mīlējis, bet nevienu tik karsti un uzticīgi kā Oblomovu. Reiz to iepazinis, viņu vairs nevar beigt mīlēt.

Par spīti visam, kas ar viņu notiek un, ka viņu apkrāpj visi, kam vien nav slinkums, Oblomovs ir tik apskaužami laimīgs cilvēks, kādi pat literatūrā ir sastopami gaužām reti. Viņš var atļauties būt tāds kāds viņš ir. Jāpiezīmē, ka tas gan ir iespējams pateicoties 300 dzimtcilvēkiem, kas strādā viņa labā. Strādā viņi gan ne pārāk čakli un produktīvi, bet viena Oblomova iztikšanai sanāk gluži labi. Bet praktiskais un enerģiskais Štolcs, kurš pārliecināti tic cilvēces un tehnikas progresam, un ir domāts kā romāna pozitīvais tēls, kādā brīdī vairs nemaz tik pozitīvs un jauks nešķiet (varbūt tāpēc, ka mēs zinām, kādā pakaļā cilvēce ir nonākusi ar savu lielisko tehnikas progresu).
Romānā ir 19. gadsimtam netipiski pozitīvi sieviešu tēli – gudrā, saprātīgā Olga, kura jāatzīst ir mazliet maita, bet tikai mazliet, un nesavtīgā, praktiskā, noslēgtā Agafja Matvejevna, kura jāatzīst ir mazliet aprobežota, toties ir spējīga uz patiesu mīlestību un apziņu par savas dzīves jēgu un pilnīgu piepildījumu.

Romāns pēc iznākšanas 1859. gadā (re kā, Oblomovs ir tikai divus gadus jaunāks par Emmu Bovarī, bet cik viņi abi tomēr ir atšķirīgi) kļuva diezgan populārs – Gončarovs tajā bija uzķēris kaut ko saviem laikabiedriem būtisku un ar terminu „oblomovismu” sāka apzīmēt neizdarību un pretošanos progresam. Mums šodien ir pavisam cits skatu punkts uz pasauli, bet ja ir laiks un atbilstošs noskaņojums, romānu der izlasīt. Tas ir ironisks un vietām smieklīgs, bet būtībā diezgan skumjš un traģisks.

4 thoughts on “Ivans Gončarovs „Oblomovs”

  1. doronike

    Negaidīta grāmatas izvēle, bet tāpēc vēl interesantāka. Var jau apcerēt domu, ka varbūt labāk ir gulēt uz dīvāna un nedarīt neko, nekā nēsāties pa pasauli ar revolucionārām idejām un taisīt nepatikšanas. Katram savs.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Nu rudeņos man vienkārši ir nosliece uz krievu klasiku. 🙂
      Bet šī nemaz nav tik vienkārša grāmata. Lai arī tajā praktiski nekas nenotiek, lasot var daudz ko apdomāt. It īpaši tāpēc, ka lasīšana man šoreiz vedās stipri lēni.
      Likteņa ironija, bet Oblomava sapņus par ideālo, stabilo un nemainīgo mazpilsētas dzīvi autors bija sacerējis balstoties uz Simbirskas apmeklējumu, kurā, kā zināms, pēc desmit gadiem pasaulē nāca pavisam cits Iļjičs, kuram diemžēl nepiemita tieksme daudz gulēt uz dīvāna.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s