Kokaīns

Cocaine: An Unauthorized biography by Dominic Streatfeild, 2002

1795827Diez vai kādreiz būdama pie skaidra saprāta es pati labprātīgi izvēlētos lasīt vairāk nekā 500 lappuses garu apcerējumu par kokaīnu, turklāt angļu valodā. Narkotikas mani galīgi neinteresē (es tak lasu grāmatas, kādas tur vēl narkotikas). Bet pagājušajos Ziemsvētkos no Asmo dāvanā saņēmu tieši šo grāmatu un blogeru dāvanas ir svēta lieta. Galu galā paplašināt redzesloku nekad nav par sliktu un grāmata izrādījās ļoti interesanta. Autors savu aprakstāmo objektu ir pētījis dikti aizrautīgi – ne tikai sēžot putekļainās bibliotēkās, bet arī apceļojot Kolumbiju, Peru, Bolīviju un Meksikas pierobežu. Viņš ir pabijis cietumos, muitās, kreka smēķētavās, kokas audzētāju ciemos un skatījies kā notiek kokas pastas ražošana mājas apstākļos (nekas sarežģīts, vajag tikai pāris mucas, benzīnu, sodu, sērskābi un bišķi cementa, protams, arī kokas lapas). Viņš ir ticies ar zinātniekiem, ASV narkotiku apkarošanas administrācijas (DEA) darbiniekiem, narkomafiju, kokaīna dīleriem, kontrabandistiem, kokas audzētājiem un lietotājiem. Var tikai pabrīnīties kā autors pamanās stāstījumā par kokaīnu iepīt savus piedzīvojumus. Man īpaši patika stāsts par telefona zvanu uz Kjū botānisko dārzu, lai apjautātos, vai pie viņiem aug Erythroxylon coca. Arī ar spāņu valodu autoram veicas ne pārāk labi un viņam nejauši gadās iepriecināt kāda Peru ciematiņa iedzīvotājus pastāstot, ka viņam ir 31 anālā atvere un par divām no tām viņš rakstīs grāmatu.

Kāpēc tad cilvēki tā aizraujas ar šo necilo 17 oglekļa, 21 ūdeņraža, 1 slāpekļa un 4 skābekļa atomu apkopojumu? Kokaīns cilvēkiem liek justies lieliski. Tas nekad nepieviļ, un šajā ziņā tam nav līdzinieku. Kokaīns ir visspēcīgākā no zināmajām atkarību izraisošajām vielām pasaulē.  Kokaīns – tā ir nauda. Neiedomājami daudz naudas. Lai arī balts kā sniegs, kokaīns neizbēgami aptraipa visus, kas ir nonākuši ar to kaut kādā saskarē. Un attiecībā uz kokaīnu patiesībā  nekas nav tā kā izskatās.

Autors grāmatā daudz pievēršas botānikai un sīki apraksta necilo krūmu Erythroxylon coca, kurš ir pamanījies kaitēkļu atvairīšanai sintezēt šo dīvaino vielu, kas cilvēkiem liek jukt prātā un darīt šausmīgas lietas. Dienvidamerikas indiāņi ir košļājuši kokas lapas jau vismaz četrus tūkstošus gadu bez kaut kādām sliktām sekām. Visas problēmas sākās ar brīdi, kad kokaīnu no lapām izdalīja tīrā veidā. Grāmatā ir mazliet aprakstīta inku vēsture. Konkistadori tik cītīgi meklēja savu Eldorado, bet nepamanīja šo zelta dzīslu – kokaīnu, kas viņiem bija turpat pie deguna (diez kā izvērstos vēsture, ja viņi 16. gadsimtā sāktu Eiropā tirgot kokaīnu). Stāsti par Dienvidamerikas pētniekiem un džungļos prātā jūkošajiem botāniķiem šķita gluži kā nošpikoti no Markesa. Varam uzzināt šo to par Freida attiecībām ar kokaīnu. Un par Coca – cola attiecībām ar kokaīnu arī. Tāpat varam noskaidrot, ko tad kokaīns sastrādā cilvēka smadzenēs un vai tiešām tas ir afrodiziaks (nav gan). Starp citu, kokaīna lietošana ir bijusi populāri pirmsrevolūcijas Krievijā (un pēc revolūcijas arī, bet tam nav īstu pierādījumu). Un visi droši vien ir dzirdējuši, ka 19. gadsimtā kokaīns tika uzskatīts par nekaitīgu uzmundrinošu līdzekli alpīnistiem un garu pastaigu mīļotājiem.

Lielākā grāmatas daļa ir veltīta tam, kā kokaīns ir kļuvis par vienu no populārākajām narkotiskajām vielām mūsdienās, kokaīna kontrabandu un cīņu pret to. Tur ir daudz korupcijas, vardarbības, slepkavību un dīvaina absurda. Neviens īsti nezina, cik tad kokaīnu pasaulē ražo un kādi no tā ir ienākumi. Visi cipari ir aptuveni un šausmīgi lieli. Diemžēl par spīti miljardiem, kas tiek tērēti kokaīna apkarošanai, tā lietošana pamazām pieaug. Lai apkarotu kokaīna ražošanu un kontrabandu, tiek izmantoti visdažādākie līdzekļi, bet nekas nav devis ilgstošus un paliekošus rezultātus.  Kamēr vien pastāvēs pieprasījums pēc kokaīna, kāds to piedāvās. Tas ir kā cīnīties ar vējdzirnavām vai spaidīt piepūstu balonu – vienā vietā tam iespied, bet otrā pusē tas izplešas. Nav brīnums, ka DEA darbinieki gadu gaitā pamazām ieslīgst depresijā un vienīgais problēmas risinājums tiem, kas ar to ir saskārušies ikdienā, šķiet kokaīna legalizācija. Tas, protams, ir visai strīdīgs jautājums. Lai gan legalizācija atrisinās daļu no problēmām, tomēr dažas noteikti radīs klāt, jo pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuriem sava dzīve nešķiet lieliska (vai kuri nav iemācījušies lasīt grāmatas), bet viņiem liekas, ka kokaīns varētu to padarīt jaukāku (protams, var, bet tikai uz īsu brīdi, un tad, ja ir daudz naudas).

Jāatzīst, ka no ekonomiskā viedokļa koka (Erythroxylon coca) ir ideāla lauksaimniecības kultūra, kurai pasaulē nav nekā līdzīga. Kokas stādījumi pēc ierīkošanas ražo 30 līdz 50 gadus. Ražu var novākt regulāri – reizi divos trīs mēnešos nevis vienreiz gadā kā kafiju vai kukurūzu. Lai gan audzētāji ir saņem niecīgu daļu no kokaīna peļņas, ienākumi no kokas ha, ir 2 līdz 4 tūkstoši dolāru gadā, ja pārdod lapas. Un mazliet vairāk, ja kokas pastu. Intereses pēc parēķināju ieņēmumus no 1 ha kokas gadā iegūstamā tīrā kokaīna pēc tā cenām Londonā. Sanāca ārprātīgi skaitļi.

Autors piemin faktu, ka kokaīna pēdas ir atrodamas uz 90% no banknotēm, kuras ir apgrozībā. Šķiet, ka literatūrā ir tieši tāpat. Kokaīns ir atstājis savas pēdas uz daudzām grāmatām. Autors, starp citu, apraksta versiju, ka Stīvensons savu stāstu par Džekilu un Haidu ir sarakstījis kokaīna iespaidā (tam gan nav nekādu pierādījumu un tas notika laikā, kad kokaīnu visi uzskatīja par jauku līdzekli pret saaukstēšanos). Kā zināms, tad liels kokaīna cienītājs bija arī Šerloks Holmss. 20. gadsimtā kokaīns ir ierasta literatūras sastāvdaļa. Īsumā pārskatot pēdējās lasītās grāmatas, paveras visai kokaīniska aina. Bolanjo „2666” ir kokaīns tīrā veidā. „Fazānu slepkavās” ir klišejiski, bagāti mērgļi, kuri šņauc kokaīnu un aiz gara laika atspārda mierīgos iedzīvotājus. „Vēja vārdā”ir aprakstīta kokaīnam vai amfetamīnam ļoti līdzīga viela, kuru Rotfuss savā izfantazētajā pasaulē ir pamanījies legalizēt medicīniskām vajadzībām. Pat Mis Peregrīne no „Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” vienā mierā strebj kokas vīnu un laikam neko nav dzirdējusi par pagrimušajiem nēģeriem, kas to sadzērušies uzbrūk baltajiem cilvēkiem.

Katram gadījumam nobeigumā atgādinu, ka atšķirībā no grāmatām kokaīna lietošana, glabāšana un pārdošana Latvijā ir stingri aizliegta. Un atšķirībā no grāmatām to var viegli pārdozēt.

9 thoughts on “Kokaīns

  1. Anete Kalniņa

    Ļoti trāpīgs salīdzinājums – grāmatas un kokaīns. 🙂 Lai gan (smagu) atkarību bieži izraisa kā viens, tā otrs.
    Daudzus no Tevis minētajiem faktiem nebiju dzirdējusi (tas par 90% banknošu vien ir ko vērts!), bet paradoksāli tomēr, kā tādi “atomu apkopojumi” atstājuši un aizvien atstāj tik lielas pēdas cilvēces vēsturē.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Grāmatas droši var pieskaitīt vieglajām narkotikām, vismaz man tās noteikti paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs. 🙂

      Par tām banknotēm grāmatā bija sīkāks skaidrojums. Vispār jau ļoti maz no tām ir izmantotas kokaīna šņaukšanai, bet izmantotās pēc tam noķēpā ar kokaīnu arī visas pārējās, ar kurām nonāk saskarē.

      Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Par grāmatu šoreiz jāsaka paldies Asmo, kurš labi pārzina populārzinātniskās grāmatas un ar savām zināšanām laipni padalās arī ar citiem. Bet izlasīt ir vērts – par kokaīnu uzzināsi ļoti daudz. 🙂

  2. Atpakaļ ziņojums: Gads bez plāniem un izaicinājumiem | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s