Džons Vindems “Trifīdu diena”

Джон Уиндем, «День триффидов», (John  Wyndham, „The Day of the Triffids”, 1951)

 Atzīstos, ka tikai savas nolaidības un e-lasītāja trūkuma dēļ vēl joprojām nebiju izlasījusi šo lielisko, botānisko apokalipsi. Tā nu vispirms nedaudz nomierināju sevi ar domu, ka Arkādijs Strugackis tak ir labs rakstnieks, tāpēc droši vien arī viņa tulkojums nevar būt slikts, un grāmatu izlasīju krievu valodā, lai tai nebūtu jātērē pārāk daudz laika.

Trifidu diena„Trifīdu diena” pirmo reizi ir izdota 1951. gadā un nu jau ir kļuvusi par sci-fi klasiku. Grāmata ir ļoti īsa, bet tās apjoms autoram netraucē cilvēcei uzsūtīt veselas trīs sodības – vispirms zaļu komētu ar meteorītu lietu, kuru redzējušie paliek akli, tad kaut kādu nedziedināmu sērgu un beigās atlikušos izdzīvotājus pamazām piebeidz ļaunprātīgi, staigājoši laksti ar kolektīvā saprāta iezīmēm. Turklāt autors uzskata, ka visas minētās likstas cilvēce sev ir sarūpējusi pati. Saprotams, ka man interesantākie bija trifīdi – kukaiņēdāji (un kā vēlāk izrādījās, tad arī maitēdāji) augi ar trīs peciņām, attīstītu dzirdi un indīgu dzeloni elastīga, brīvi kustināma dzinuma galā. Acīmredzot pēc visiem pāridarījumiem augiem kaut kur cilvēces zemapziņā mīt klusas bailes no tā, ka pēkšņi var nākt atmaksa. Piemēram, dobē augošais gurķis kādam uzbrukt un to nožņaugt, vai pat nodarīt ko ļaunāku (te, lūdzu, brīva vieta lasītāja fantāzijai).  Uz  nelieliem botāniskiem šausmu stāstiem kā „Visu rožu roze” ir bijuši spējīgi pat latviešu rakstnieki, kas citādi šajā žanrā izpaužas reti.

Vindems romānā izsaka versiju, ka trifīdus ir radījuši padomju zinātnieki Lisenko vadībā. Tā kā grāmata ir rakstīta laikā, kad Padomju Savienībā pie varas bija Staļins, tad autoram ir piedodami nezināt, ka patiesībā Lisenko bija šarlatāns un diez vai spēja izaudzēt kaut ko draudīgāku par trīs metrus garu dilli. Kur nu vēl trifīdus.

Taču kā jau labā postapokalipsē pienākas „Trifīdu dienā” zinātnes ir maz, bet vairāk uzmanības ir veltīts tam, kā cilvēki mēģina izdzīvot pēc civilizācijas bojāejas. Galvenajam varonim, kuram nejauši ir izdevies palikt redzīgam, nākas risināt klasiskās ētiska rakstura problēmas – glābt aklos, vai neglābt, vai varbūt jēga ir glābties tikai redzīgajiem. Romānā ir izspēlēti dažādi izdzīvojušās sabiedrības attīstības varianti kā feodālisma atjaunošana, kristīgo kopienu izveidošana vai vispār jaunas sabiedrības un morāles normu veidošana.

Viens no grāmatas plusiem ir tās nelielais apjoms, jo autors notikumus bezjēdzīgi nevelk garumā. Bet viņam tāpat ir izdevies gan parādīt civilizācijas sabrukumu, gan apcerēt visdažādākās tēmas sava laika sieviešu tiesības un tikumus ieskaitot (romānā ir mīlīgs dialogs starp vienu no personāžiem un jaunuvi, kas labāk sūkstās un tamborē sveču gaismā, nekā mēģina iedarbināt darba kārtībā esošu strāvas ģeneratoru, jo viņa tak esot sieviete).

Zīmīgi, ka savas nāvējošās trīskājainās peciņas, lai no tām iegūtu vērtīgu eļļu, cilvēki bija selekcionējuši krietni pirms dīvainās komētas parādīšanās virs apvāršņa un bez sirdsapziņas pārmetumiem audzēja tās pieķēdētas speciālos nožogojumos. Trifīdi izlaužas un kļūst bīstami tikai pēc tam, kad cilvēki jau ir kļuvuši akli un bezpalīdzīgi. Tomēr savā ziņā tie šajā distopijā nospēlē pozitīvu lomu, jo ideāli atrisina jautājumu, ko pasākt ar neskaitāmajiem aklajiem, bet savukārt izdzīvojušajiem ir kopīgs ienaidnieks, pret kuru cīnīties, un nav daudz laika, ko veltīt tam, lai censtos nožmiegt vienam otru.

Skaidrs, ka pēc „Trifīdu dienas” postapokaliptiski romāni ar līdzīgu tematiku ir sarakstīti veseliem blāķiem, bet šai grāmatai piemīt jauks optimisms (ha, Vindems laikam pavisam nopietni tic, ka cilvēcei ir nākotne) un žanra klasikas valdzinājums.

Par „Trifīdu dienu” ir rakstījuši arī Lasītāja un Sisyphus.

One thought on “Džons Vindems “Trifīdu diena”

  1. Atpakaļ ziņojums: Džons Vindems „Midvičas dzeguzes” | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s