Folko Kulmans “Orhidejas”

Folko Kulmans „Orhidejas”, no vācu val. tulk. Meldra Bērziņa, Rīga: Zvaigzne ABC, 2013. (Folko Kullmann, Soforthelfer Orchideen, 2013)

Viena no manām vājībām ir grāmatas par orhidejām – tādas ar skaistām, krāsainām bildēm un aizraujošiem aprakstiem (pasaulē ir zināmi 25 tūkstoši dažādu orhideju sugu, vēl ir daudz ko par tām rakstīt). Diemžēl līdz šim latviski nekas par šiem augiem izdots nebija, lai gan orhidejas jau vairākus gadus ir kļuvušas par populārāko telpaugu un mūsdienās uz palodzēm ir redzamas daudz biežāk par ģerānijām un mirtēm. Tāpēc ar lielu interesi gaidīju Zvaigznes ABC jauno izdevumu „Orhidejas”. Tiesa gan grāmatas reklāma izdevniecības mājas lapā izskatījās visai aizdomīga – tā solīja „ātras un precīzas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un paskaidrojumus un padomus ar „veiksmes garantiju””. Bet, ak, svētās laivlūpes, grāmata izrādījās draņķīgāka nekā bija iespējams iztēloties pat drūmākajos orhideju mīļotāju murgos.

OrhidejasTomēr grāmatai ir viens liels pluss – tajā ir ļoti maz teksta un daudz bilžu. Tak, neskatoties uz to, autoram katrā lapā ir izdevies kāds sviestains ieteikums. Tā varam uzzināt, ka, lai atkaļķotu laistāmo ūdeni, tam uz katru litru ir jāpievieno ēdamkarote citronskābes (protams, ja savus falenopšus gribam iemarinēt ziemai). Orhideju saknes labi paciešot vārāmo sāli (jēziņ, nu tad pie reizes tās arī iesālīsim). Slimās orhidejas vajag pilnībā iemērkt spainī ar ūdeni (uh, labākais paņēmiens kā veicināt un izplatīt sēnīšu slimības, ja kāds augs vēl bija vesels). Ja grāmata ir domāta parastajam cilvēkam ar pāris orhidejām uz guļamistabas palodzes, tad daži apgalvojumi ir īpaši ļauni, jo iesaka pret katru kaitēkli lietot sistēmiskos insekticīdus, kas visi ir bīstami neirotoksīni (varbūt pie reizes lai pasūta tās smukās 19. gadsimta tapetes, kuru krāsās ir izmantots arsēns) vai fungicīdus, kas graujoši iedarbojas uz endokrīno sistēmu, un ir teratogēni.

Vārdu sakot, aizdomājos par tēmu – vai grāmatas var būt kaitīgas veselībai. Lai cik slikta un bezgaumīga būtu daiļliteratūra, no tās patiešām neviens nav nomiris. Pat Emma Bovarī mūsdienās noindētos drīzāk nevis tāpēc, ka būtu pārlasījusies salkanus romāniņus, bet pārāk daudz kvernējusi sociālajos tīklos. Un pat, ja kāds salasījies šo Zvaigznes ABC izdevumu nejauši nomušīs savu iemīļoto lakstu ar nāvējošu citronskābes devu, tā nebūs liela bēda. Galu galā pats vainīgs, ka ir ņēmis nopietni grāmatu, kurai uz vāka ir apgalvots, ka tajā ir „ātri iegūstama informācija par visu, kas jāzina – bez ilgas meklēšanas, šķirstīšanas un lasīšanas”. Bet tās piebildes par pesticīdu lietošanu gan šajā grāmatā ir ļoti nelāgas (sāku palikt paranoiska un visur redzēt lielo lauksaimniecības ķīmijas ražotāju kompāniju ietekmi).

Vispār kļūdas grāmatās ir normāla parādība (arī farmakoloģijas rokasgrāmatās, ja kas), jo nekļūdās tikai tie, kas neko neraksta, tomēr kaut ko tādu sen nebiju lasījusi. Būtībā problēma ir pašā grāmatas idejā, jo jebkurš, kas ir nopietnāk aizrāvies ar orhidejām (piecpadsmit falenopši, divi dendrobiji un katleja – tā nepavisam nav nopietna aizraušanās) zina, ka attiecībā uz šiem augiem nevar būt nekādas ātras un precīzas atbildes. Orhidejas ir lēnas un ļoti aptuvenas – un neko tām nepadarīsi. Parasti grāmatās par orhideju audzēšanu ir vispārēji apraksti par augiem nepieciešamajiem apstākļiem un paša audzētajā ziņā ir, kā tos nodrošināt. Bet Folko Kulmana grāmata izskatās pēc interneta diskusijās izlasītu ieteikumu apkopojuma (orhideju audzētāju forumos var atrast daudzas no tajā pieminētajām glupībām), bet ne pēc praksē pārbaudītas ilggadīgas pieredzes. Turklāt izdevniecība, kuru pārstāv autors, ir izdevusi arī pavisam normālas un lietojamas orhideju enciklopēdijas. Bet tādu sagatavošana neapšaubāmi prasa lielus ieguldījumus un daudz darba, šitāds savārstījums noteikti izmaksā lētāk un ir pircēju pieprasītāks.

Patiesības labad ir jāpiebilst, ka grāmatā nav tikai muļķības – tur ir arī sakarīgi ieteikumi. Bēda tikai, ka atlasīt labās lietas no ne tik labajām šoreiz ir gandrīz kā Pelnrušķītei izšķirot magoņu sēkliņas no smilšu graudiņiem.

Nobeigumā jāpiebilst, ka šo grāmatu neiesaku ne pirkt, ne lasīt, ne kādam dāvināt. Tā ir neatbilstoši dārga savam apjomam (140 lappuses, bet maksā vairāk kā 15 EUR), plāna, pavirša un kļūdaina.

4 thoughts on “Folko Kulmans “Orhidejas”

  1. msmarii

    Traki. Nu varbūt ēdamkarote tur iemaldījusies tulkojot, bet pēc divu gadu kopdzīves ar falenopsi man atliek vien pabrīnīties par tām grāmatas “gudrībām”. Pēc necilās pieredzes spriežu, ka orhidejām galvenais ir mīlestība.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Aha, vienīgi jāuzmanās nejauši nenomīlēt to savu falenopsi līdz nāvei. 🙂
      Patiesībā jau orhidejas audzēt ir ļoti viegli, bet labāk to ir darīt pēc izjūtas nevis šitādas grāmatas, kura iesaka tās ziemā laistīt reizi 2-3 nedēļas (autors laikam neko nenojauš arī par centrālapkures eksistenci).

      Atbildēt
  2. Atpakaļ ziņojums: Slepenās grāmatu kolekcijas. Orhidejas | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s