Tarjeijs Vēsoss „Ledus pils”

Tarjeijs Vēsoss „Ledus pils”, no norvēģu valodas tulkojusi Inga Bērziņa, Rīga: Nordisk, 2013.,(Tarjei Vesaas „Is-slottet”, 1963)

 

Ledus pilsLatviski jau bija tulkoti vairāki norvēģu rakstnieka ar grūti izrunājamo vārdu – Tarjeija Vēsosa romāni („Diženā rotaļa”, „Melnie zirgi”, „Tilti”), bet pagājušā gadā beigās ar Norvēģu literatūras fonda NORLA finansiālu atbalstu ir izdots viņa slavenākais darbs „Ledus pils”. Īpaši tiek pieminēts fakts, ka romāns ir sarakstīts jaunnorvēģu valodā. Šķiet, ka norvēģi ir kaut kādi lingvomazohisti, jo viņiem ir divas rakstu valodas – daļēji no dāņiem aizgūtais būkmols un pašu sarūpētā alternatīvā jaunnorvēģu valoda, bet ar to nepietiek – liela daļa iedzīvotāju ikdienā runājot dialektos, kas dažādās pakāpēs atšķiras no rakstītās valodas. Paši norvēģi jaunnorvēģu valodu uzskata par poētiskāku nekā būkmols, bet to lieto tikai kāda desmitā daļa iedzīvotāju. Jāatzīst gan, ka latviešu lasītājam patiešām nav nozīmes no kādas valodas tas ir tulkots. Kopumā tulkojums ir rūpīgs, bet bez īpašiem pārsteigumiem vai kāda dialekta izmantošanas.

Romānam ir glīti, pleķaini vāciņi, un kā vēlāk izrādījās to noformējumā ir izmantots speciāli šim nolūkam radīts Kates Seržānes autordarbs „Siltā blāzma”, kas ir veidots īpašā sēpijas tehnikā. Noteikti 1.5 x 1 m lielais oriģināldarbs klātienē ir ļoti iespaidīgs, bet grāmatas vāciņš ir neliels un, godīgi sakot, īpaši interesants neizskatās. Bet galu galā grāmatu vāku dizains nekādi neietekmē manus lasīšanas paradumus un lasāmvielas izvēli.

Ledus pils filma„Ledus pils” ir apjomā neliels romāns un ļoti savdabīgs, stilā atturīgs un vienlaicīgi psiholoģiski dziļš. Ja var ticēt skandināvu literatūrai, tad viņiem ar savstarpējo komunikāciju ir pilnīgas auzas (bet pasarg Dievs, ja kāds sāks izdarīt secinājumus par mums pamatojoties uz latviešu autoru darbiem, tāpēc to nevar ņemt pārāk nopietni). Romāns stāsta par divām vienpadsmitgadīgām meitenēm – klases barvedi Sisu un jaunpienācēju Unnu. Abas ir atšķirīgas, bet tajā pašā laikā izjūt grūti izskaidrojamu pievilcību vienai pret otru. Tomēr arī savstarpēja tuvība var būt grūti panesama nasta un neizturama atbildība. Šis ir stāsts par draudzību, noslēpumu, zaudējumu, vientulību, pieaugšanu un samierināšanos. Tajā ir daudz ūdens, ledus, traģisma un poētisma. Pati ledus pils ir skaista, bet nežēlīga metafora cilvēku nespējai saprast vienam otru.

Pēc romāna motīviem 1987. gadā ir uzņemta mazbudžeta filma, bet, šķiet, ka tā nav īpaši izdevusies.

„Ledus pili” noteikti ir vērts izlasīt, ja patīk poētiski teksti, kas ir pilni ar simboliem un metaforām, atturīgi, bet jūtās dziļi personāži un brīnišķīgi skarbās Norvēģijas dabas apraksti.

Viņi paši ir aizdevuši tai dzīvību. Gaismu un dzīvību mirušajam ledus kalnam un mēmajam laikam pēc pusnakts. Pirms viņi ieradās, ūdenskritums stāvēja un nerimtīgi akli dunēja, un ledus koloss bija tikai gatavā, mēmā nāve. Viņi nezināja, ko atnesuši sev līdzi, pirms tos saviļņoja rotaļa starp to, kas bija iepriekš un to, kas nāca klāt.

Bet tas nebūt nav viss.

Šeit ir kaut kāds noslēpums. Viņi atrok bēdas, kādas nu kuram ir, un iedēsta tās naksnīgajā rotaļā starp gaismu un nojausmu par nāvi. Kļūst labāk un viņi apreibinās no stiprās pievilcības, kas tajā slēpjas. Klīst apkārt pa ledus nostūriem, lukturīšus spīdinot krusteniski, nonāk citu mestās gaismas prizmās – apgaismo jaunus gabalus, kas tikpat ātri uz mūžiem aizveras.

One thought on “Tarjeijs Vēsoss „Ledus pils”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s