Esamība ar e-lasītāju

Grāmatu e-lasītāju lietoju jau vairākus mēnešus, tāpēc neliels pārskats par pirmajiem iespaidiem. Lai nebūtu pārpratumu, tad ar e- lasītāju šajā aprakstā ir domāta speciāla ierīce e-grāmatu lasīšanai ar e-tintes ekrānu, kas ir acīm draudzīgs un nav kontrastains, nevis kāda no tām sūda planšetēm vai citām elektroniskām uzpariktēm ar apgaismotu ekrānu, kas tam galīgi neder.

Papīra grāmatasNezinu kāpēc par e-lasītājiem viedokļi bieži vien ir ļoti polāri – vai nu pilnīgs noliegums šai elektroniskajai apgrēcībai, kurai pat pieskarties ir ķecerība un papīra grāmatu zaimošana vai arī mundri, pašpārliecināti apgalvojumi, ka tagad tikai pilnīgi āpši un atpakaļrāpuļi lasa papīra grāmatas un mūsu nākotne ir pilnīga digitalizācija. Tad varu pastāstīt, ka nē, pēc e-lasītāja iegādes mana apjomīgā papīra grāmatu bibliotēka pēkšņi nākamajā naktī nekur nepazuda, vēl joprojām ir uz vietas un tiek lasīta. Vēl joprojām turpinu izmantot vietējās bibliotēkas pakalpojumus – un tur izsniedz tikai papīra grāmatas. Vēl joprojām iepērkos arī parastajās grāmatnīcās, jo ne viss ir piemērots lasīšanai e-formātā, piemēram, „Watchmen” ir daudz tīkamāk pārlapot fiziski un taustāmi. Un ne visas grāmatas, kuras es gribētu iegūt īpašumā, var nopirkt digitālā formā, turklāt gadās, ka dažreiz papīra grāmatas ir lētākas par to elektroniskajām versijām.

Vārdu sakot, e- lasītājs nekādā veidā neapdraud manas papīra grāmatas. Tas vienkārši ir lielisks papildinājums lasīšanai papīra formātā un dod dažas jaunas, jaukas iespējas.

Patiesībā jau papīra grāmatas cilvēce neizmanto pārlieku sen, Eiropā tikai kopš 13. gadsimta. Ja mūsu senči nebūtu atbalstījuši tehnisko progresu tad, lai kaut ko palasītu, man tagad vajadzētu no grāmatnīcas stiept mājās maišeli ar bērza tāsīm vai no bibliotēkas vilkt mājās rateļus piekrautus ar apskrāpētām māla plāksnītēm. Droši vien pirkstiem tīkamas sajūtas būtu gūstamas arī krāmējoties ar teļādām, bet ja ir izdomāta e-grāmata, kāpēc gan neizmantot tās iespējas.

Tomēr e-lasītājs būtiski maina attiecības ar grāmatu. No savas ierastās papīra čaulas izrautā e-grāmata ir gluži kā no vāciņiem izņemta gliemene – maiga, gluda, tīra un tik neaizsargāta. Grāmatai vairs nav kur paslēpties no manām acīm, jo elektroniskā formā vairs nav būtisks tās izmērs, vāka dizains, papīra biezums un kvalitāte vai burtu fonts. Izvēloties e-grāmatas man svarīgs ir pirmkārt saturs, otrkārt saturs un treškārt saturs. Un, protams, pieejamība.

Šķiet, ka pēc e-lasītāja iegādes grāmatas sāku pirkt vairāk, bet pilnīgu statistiku apkopošu tikai gada beigās. Nenoliedzami e- grāmatas ir daudz spontānāks pirkums nekā papīra, bez tam tās ir daudz pieejamākas nekā parastās grāmatas. Manā dzīvesvietā nevienas grāmatnīcas nav un laikam nekad arī nav bijis. Ja kāda arī parādītos, tad ātri vien bankrotētu. Bet e-grāmata dod iespēju ar pāris klikšķu palīdzību tikt pie iekārotas lasāmvielas kaut vai nakts vidū.

Interesanti, ka elektroniskā formā sāku pirkt arī latviešu rakstnieku darbus, ko nebiju darījusi jau sen. Bet ir ļoti patīkami, ka e-grāmatas aizņem tik minimālu vietu fiziskajā telpā. Izmantojot e-lasītāju, sāku arī nedaudz vairāk lasīt svešvalodās, jo lasīšanas formai tomēr ir nozīme. Šķiet, ka e-lasītājs tekstus svešvalodās padara acij draudzīgākus un bezdievīgi ērta ir iespēja, iebakstot ar pirkstu ekrānā, tikt pie vajadzīgā vārda tulkojuma (dažreiz pieķeru sevi pie vēlmes sākt bakstīt papīra grāmatas, slikti ieradumi ir lipīgi). E-lasītājā ir ērti, lasot atķeksēt interesantākās vietas, iezīmēt un pārkopēt citātus. Šķiet, ka tas dod iespēju sazīmēt uz lappušu malām arī digitālus velniņus, ja nu uznāk tāda gribēšana.

E- lasītājs ir neatsverams, ja sanāk daudz izmantot sabiedrisko transportu, doties komandējumos vai ceļojumos. Jāiemet somā tikai nieka 200 grami plastmasas un kaut kādu mikroshēmu un vari ceļot kopā ar pamatīgu bibliotēku. Un nav jāuztraucas par briesmīga dizaina grāmatu vākiem, tāpat tos neviens vairs neredz un vizuāli visas grāmatas tagad ir vienādas.

Protams, nekas šajā pasaulē nav ideāls un e-lasītājs jau nu noteikti ne. Vienmēr ir sajūta, ka e-grāmatas ir daudz nestabilākas par parastajām un kādu dienu var vienkārši pazust (kuram gan nav gadījies pazaudēt datorā kādu elektronisku dokumentu vai pat visu cietā diska saturu). Tomēr apmēram piecpadsmit gadu laikā neviena no manām pirmajām digitālajām grāmatām nekur nav pazudusi, ja vien nav izdzēsta apzināti. Par spīti visām operētājsistēmu maiņām, tās visas ir izlasāmas arī tagad. Mums vienkārši nav simtgadīgas pieredzes ar elektroniskiem dokumentiem, bet nav arī nekāda pamatojuma apgalvot, ka tie ir īstermiņa pasākums. Turklāt tikt pie jaunas digitālās grāmatas faila nejauši pazudušā vietā jau nu nav nekāda problēma. Skaidrs, ka gadījumā, ja nobruks visas pasaules elektroniskās ierīces, e-grāmatas cietīs, bet tad mums būs daudz nopietnākas lietas, ar kurām nodarboties.

E-grāmatas izvirza dažas morāla rakstura dilemmas. Protams, jaunās grāmatas ir jāpērk (jo citādi tās neviens nerakstīs), savukārt klasika digitālā formā ļoti daudz un legāli ir pieejama par velti. Tomēr pa retam gadās grāmatas, kuras ir izdotas sen, visticamāk nekad netiks pārizdotas un papīra formā ir nopērkamas tikai ar lieliem sarežģījumiem un lietotas, bet internetā pieejamas par velti, lai gan acīmredzot ne pārāk legāli. Šādos gadījumos es dažreiz krītu kārdinājumā, bet tikai tad, ja man to grāmatu vajag lasīšanai tagad un tūlīt un nevaru gaidīt pat līdz rītam. Droši vien stingri ievērojot autortiesību nosacījumus, es nedrīkstētu sev paņemt arī kādu no tām grāmatām, kuras uz bibliotēku ir atnesuši lasītāji, lai par velti atdotu citiem.

Diemžēl e-grāmatās nav iespējams nospiest visādus interesantus augus, lai izveidotu mazu, jauku herbāriju vai tās izmantot par paliktņiem zem monitoriem vai televizora antenas. Kaut kur lasīju, ka e-grāmatu, redz, nevarot iedot tās autoram, lai tas atstāj autogrāfu. Apžēliņ, tak nevienā manā papīra grāmatā nav rakstnieka paraksta. Vai es tādēļ esmu zaudējusi kaut ko no lasīšanas sagādātā prieka? Acīmredzot cilvēki savā dzīvē spēj atrast visdīvainākās problēmas.

Jā, nekas šajā pasaulē nav pilnīgs. E-grāmatas nekad pilnībā neaizstās papīra grāmatas, tomēr tās var lieliski izmantot lasīšanai svešvalodās vai grāmatu iegādei, neapdraudot savas dzīves telpas ar aizkraušanu ar celulozes blāķiem.

4 thoughts on “Esamība ar e-lasītāju

    1. Sibilla Raksta autors

      Nekāds noslēpums tas nav – PocketBook 623. Kaut kad uzrakstīšu vairāk par lasīšanas tehnisko pusi, bet pagaidām kalpo labi. Izvēlējos šo modeli tāpēc, ka tas ņem pretī praktiski visus formātus, kādi vien man ir gadījušies un tam ir ekrāna apgaismojums, kas man noder ziemā, kad sabiedriskajā transportā bieži vien ir tumšs.

      Atbildēt
  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #9 (28.07.-03.08). | baltais runcis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s