Airisa Mērdoka „Zem tīkla”

Airisa Mērdoka „Zem tīkla”, no angļu val. tulkojusi Maija Andersone, Rīga: „Liesma”, 1978, (Iris Murdoch, „Under the Net”, 1954)

Grūti izskaidrot, kāpēc īru izcelsmes angļu rakstnieces Airisas Mērdokas darbi ir tik populāri latviešu grāmatu izdevēju vidū, ka no viņas divdesmit sešiem romāniem pie mums ir izdoti un tulkoti veseli vienpadsmit. Var jau būt, ka lasītāji tos vienmēr izķer kā karstus pīrādziņus.

Zem tīklaPirmais no Mērdokas darbiem, ko izlasīju jau sen bija „Jūra, jūra…”, par kuru viņa saņēma savu vienīgo Bukeru (Mērdoka laikam ir rekordiste starp rakstniekiem, kuri ir iekļuvuši šīs balvas īslistē, to nesaņemot). Nenoliedzami „Jūra, jūra…” tad (tas ir gandrīz pirms divdesmit gadiem) man ļoti patika. Šis romāns bija ļoti atšķirīgs no grāmatām, ko tolaik lasīju. Vēlāk izlasīju vēl dažus no Mērdokas darbiem, bet, ak, vai, tie visi šķita tikai garlaicīgi savārstījumi un bāli „Jūra, jūra…” atdarinājumi. Viena no Mērdokas rakstības stila īpatnībām ir romānu veidošana pēc vienas piegrieztnes un tas ātri vien sāk palikt apnicīgi, ja vien lasītājs nav apveltīts ar tik niecīgu atmiņu kā amēba.. „Zem tīkla” ir pirmais viņas romāns un ar to es nolēmu savu pazīšanos ar Mērdoku beigt un vairāk neko no viņas darbiem nelasīt.

Nepārprotiet, romāns ir tīri jauks, tikai nešķīsti līdzīgs visām pārējām autores grāmatām. Tā galvenais varonis Džeiks ir intelektuālis, kurš kaut ko mazliet patulko, šo to raksta pats, dzīvē pārsvarā peld pa straumi un ļoti labprāt dzīvo uz citu rēķina. Kā jau visos Mērdokas romānos, personāži rīkojas neaprakstāmi neloģiski, brīžiem pat idiotiski un tas var būt ļoti kaitinoši (apžēliņ, tā suņa zagšanas epizode ir stulbākais stāsts, ko šogad esmu lasījusi). Skaidrs, ka visi romāna personāži ir iesaistīti sarežģītās daudzstūrainās attiecībās, kas rada nelāgu vēlmi paralēli lasīšanai uzzīmēt krāsainu infografiku par tēmu, kurš ar kuru, ko, kad un kur. Tā kā Mērdokas romānos parasti beigās kāds mēdz mirt, arī šoreiz gaidīju, ka vismaz suns nosprāgs, bet nekā. Savā pirmajā darbā autore vēl nav tik slepkavnieciska kā vēlākajos un tikai viens no personāžiem nejauši noraujas pa galvu ar ķieģeli.

Romāna galvenais varonis Džeiks man šķita kārtējais intelektuālajā literatūrā garlaikoti klīstošais egoistiskais tips, bet grāmatai ir makten smalks pēcvārds, kurā ir izglītojoši paskaidrots, ka „Mērdokas cilvēks meklē vērtības, lai saglabātu savu dievišķo radīšanas spēku”. Tā, lūk.

Kā zināms, tad Mērdoka ir arī filozofe un līdz ar to liela riņķī un apkārt bļuznītāja un, protams, arī „Zem tīkla” netrūkst dziļdomīgu apcerējumu.

Kāpēc dzīve jāpadara ciešama? Es labi zinu, ka mierināt un attaisnot spēj tikai stāsts, bet tas nebūt negroza faktu, ka visi stāsti ir meli. Tikai paši lielākie gari spēj runāt, negrēkojot pret patiesību. Katrs mākslinieks to neskaidri nojauš, viņš zina, ka ikviena teorija ir nāve, ka tā kā slogs nomāc katru izteiksmes formu. Tikai visstiprākie spēj novelt šo slogu. Vairums cilvēku, var teikt – gandrīz visi cilvēki, pie patiesības nonāk tikai klusējot, ja viņi pie tās vispār nonāk. Vienīgi klusumā cilvēka gars tuvojas dievišķajam.

Skaidrs, ka sižets Mērdokai vienmēr ir bijis tikai paliktnītis, uz kura glīti izkārtot kādu filozofisku ideju. Romāns nav garš un varētu būt ļoti piemērots, lai iepazītos ar Mērdokas daiļradi, ja nu tāda vēlme ir, un nebiedē grāmatas, kurās ir sastopami sarežģīti vārdi  –  „Tāds cilvēks kā es svešā Anglijas pilsētā patiesas kontemplācijas dzīvinošo objektivitāti nevar izjust pat tad, ja nav jāraizējas par vilcieniem”.

Es gan ieteiktu iepazīšanos ar autori sākt ar „Jūra, jūra…” un ar to varbūt arī beigt.

10 thoughts on “Airisa Mērdoka „Zem tīkla”

  1. doronike

    Es esmu no Mērdokas lasījusi “Vienradzi” (vienreiz saņēmos, jo šķita, ka tas būs baigi intelektu apliecinoši), bet neteikšu, ka mani romāns tik ļoti aizrāva, lai mestos lasīt arī visu pārējo. Tu mani pārliecināji, ka laikam jau tā arī tam būs jāpaliek.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      “Jūra, jūra” es izlasīju vēl esot laimīgā neziņā par tās augsto intelektualitāti, tāpēc man tā vienkārši patika kā savdabīgs romāns. Bet Tu patiešām neesi neko zaudējis, ja arī neturpināji lasīt Mērdoku.

      Atbildēt
  2. Lasītāja

    Es toties, kā kārtīgai pilsonei pienākas, Mērdokas iepazīšanu sāku tieši ar šo grāmatu, kas, šķiet vienīgā pie mums izdota padomju laikos, un man par to palikušas gluži tīkamas atmiņas, labākas nekā par pārējām, ko esmu lasījusi, lai gan varbūt labāk atstāt tās neskartas, ka nesabojājas.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Pieļauju, ka vēl viena viltīga Mērdokas daiļrades īpatnība ir padarīt katram par vistīkamāko tieši pirmo no izlasītajām viņas grāmatām. Tas gan varētu attiekties tikai uz labākajiem viņas darbiem kā “Jūra, jūra”, “Zem tīkla”, varbūt arī “Melno princi”.

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Droši vien tāpēc, ka ši ir viena no vieglāk lasāmajām Mērdokas grāmatām.
      Vakarrīt vilcienā klausījos Tavu nedēļas apskatu, ka Tu taisies šo drīzumā lasīt. Kā jau minēju grāmata ir visai piemērota, lai sāktu iepazīties ar šo autori. Ja arī nepatiks, tad vismaz uz brīdi varēsi sajusties kā ļoti intelektuālas literatūras lasītāja. 🙂

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s