10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi

Pateicoties Spīganai, kura nemulst neiespējamu misiju priekšā, ir sākusies jauna blogeru akcija ar vienkāršiem noteikumiem –  “katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu”.
Paldies MsMarii, kura uzaicināja mani piedalīties šajā nežēlīgi sarežģītajā pasākumā, kamēr vēl visi man zināmie grāmatu blogeri nav paspējuši atskaitīties. Bet, protams, daudz interesantāk ir paskatīties, kādas grāmatas ir atstājušas paliekošu iespaidu uz citiem, nekā ar klusām šausmām vandīties pa neaptveramo literāro bardaku savās personīgajās smadzenēs.

Vispār jau uzskats par grāmatu iespaidu cilvēku dzīvē, manuprāt, ir nedaudz pārspīlēts. Daudz vairāk manu dzīvi ir ietekmējuši gēni, dzimums, līdzcilvēki, dzimšanas vieta, politiskā iekārta, u.c. tamlīdzīgi faktori. Grāmatu lasīšana ir izteikti pasīva darbība. Salīdzinājumā ar to pat tādas necilas aktivitātes kā ceļojumi mani ir ietekmējušas būtiskāk un ar nopietnākām, dzīvē jūtamākām sekām. Stipri pārspīlēts ir arī uzskats, ka grāmatu lasīšana attīsta valodu, paplašina vārdu krājumu, uzlabo pareizrakstību un svešvalodu prasmes, jo, ak, vai, ja tā būtu patiesība, man būtu daudz, daudz labāks blogs (nu vismaz tāds – ar pareizi saliktiem komatiem). Tomēr grāmatas nenoliedzami manu kopumā necilo dzīvi ir padarījušas tīkamu, jēgpilnu un dažubrīd patiesi laimīgu. Protams, visas grāmatas lielākā vai mazāka mērā ir izdomātas, tīrā fikcija un blēņas, bet emocijas, kuras tās rada, man ir īstas pat tad, ja tikai sakaitina vai apbēdina.

Saraksts ir tapis šajā konkrētajā laikā, vietā un dvēseles stāvoklī. Tas ir spontāns un haotisks. Pēc nedēļas tas noteikti būtu pilnīgi citāds. Bet ņemiet par labu to, kas sanācis.

Un priecājieties, ka šādu akciju neuzsāku es, jo tad tā sauktos 100 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi. 😀

1. Džoja Ādamsone „Dzimusi brīvībai”

Lasīju sešu gadu vecumā. Viena no grāmatām, ar kurām sāku iepazīt pasauli, brīvības cenu, dzīves nenoteiktību, nāvi un skumjas.

2. Džeks Londons „Dzīvotgriba”

Arī lasīju piecu vai sešu gadu vecumā. Skarbs un nežēlīgs ziemeļu stāsts par nodevību, badu, vientulību un vilkiem. Diez vai piemērota lasāmviela maziem bērniem, bet skaidrs, ka atstāja neizdzēšamu iespaidu un ārkārtīgi elementāru, bet bieži vien piemirstu atziņu – lai izdzīvotu, pamatnosacījums ir gribēt dzīvot.

3. Astrīda Lindgrēna „Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”

Parasti cilvēki, vienkārša dzīve un dažādi vasaras piedzīvojumi. Es arī sev būtu gribējusi tādu bērnību kaut kur uz salas Baltijas jūrā.

4. Kolinss Higinss „Haralds un Moda”

Vispār jau šī nemaz nav grāmata, bet kinoscenārijs, kuru bērnībā reiz nejauši izlasīju publicētu turpinājumos kaut kādos vecos žurnālos. Tomēr stāsts par suicidiālo jaunekli un ekscentrisko bēres mīlošo tantuku bija tiem laikiem tik frīkains, hipijisks un dzīvi apliecinošs, ka ilgi palika atmiņā. Hela Ešbija filmu es noskatījos tikai pēc ļoti ilga laika, bet arī tā ir lieliska.

5. Aizeks Azimovs „Paši dievi”

Tikpat labi sarakstā varēju iekļaut arī kādu citu no Azimova grāmatām, jo bērnībā līdzīgi Asmo pēc „Visuma” izlasīšanas ļoti nopietni apsvēru domu kļūt par astronomi. „Paši dievi” ir grāmata ar nelielu nolemtības pieskaņu nosaukumā, jo tā pamatā ir Šillera teiciens „Pret stulbumu paši dievie cīnās veltīgi”. Pusaudžu gados mani valdzināja grāmatas dīvainā pasaule un apziņa, ka mūsu rīcības sekas nekad nav paredzamas.

6. Hārpere Lī „Kas nogalina lakstīgalu”

Droši vien ir banāli pieminēt pie sev būtiskām grāmatām populāru un vecmodīgu audzinošo romānu. Tomēr pusaudžu gadu tumšajā haosā man bija ārkārtīgi vajadzīga tāda grāmata ar skaidru un vienkāršu vērtību sistēmu, kuru ne vienmēr man varēja sniegt līdzcilvēki. Dīvainā kārtā romāns arī pārlasot nav pazaudējis savu pievilcību, tikai vairāk sāku aizdomāties par neuzkrītošajām sižeta blakus līnijām kā, piemēram, stāstu par veco, nīgro lēdiju, kura gribēja nomirt brīva no morfija atkarības.

7. Kurts Vonnegūts „Lopkautuve Nr. 5. Lai dievs jūs svētī , mister Rouzvoter! Čempionu brokastis”.

Patīkami ciniska grāmata ar pupiem uz aizmugurējā vāka, no kuras es pāris citātus gribētu pasūtīt iegravēšanai uz sava kapakmens. Tā gadās.

8. Pēters Hēgs „Klusā meitene”

Iespējams, ka uz mani daudz lielāku iespaidu atstāja „Smillas jaunkundzes sniega izjūta” un „Varbūt viņi derēja”, bet „Klusā meitene” palīdzēja sakārtot manas attiecības ar klasisko mūziku. Hēga pasaules atrodas kaut kur mazliet ārpus mūsu realitātes uztveres zonas un „Klusā meitene” negaidīti izvērtas par vienu no dīvainākajām un neaizmirstamākajām lasīšanas pieredzēm manā dzīvē.

9. Terry Pratchett „Discworld”

Eh, izvēlēties vienu plakanās pasaules grāmatu man ir pārāk grūti, tāpēc lai iet visa sērija. Fantastiska, gudra un smieklīga pasaule. Sāku lasīt ļoti smagā un nomācošā dzīves periodā un vienmēr būšu pateicīga Prečetam, kurš man palīdzēja saglabāt veselo saprātu un prieku par dzīvi.

10. Džons Faulzs „Burvis”

Nu, skaidrs, ka tajā grāmatā kaut kas ir. Bet arī es nezinu, kas tieši. Varbūt autors vienkārši stāstam nav mācējis uzrakstīt normālas beigas. Kā zināms viņa „Franču leitnanta draudzenei” ir veseli trīs dažādi nobeigumi.

Un tagad patīkamākā apraksta daļa. 🙂  Es ļoti labprāt uzzinātu, kuras 10 grāmatas par sev būtiskām izvēlēsies un aprakstīs Doronike, Santa, kurai ir sava bibliotēka, un Grāmatu tārps.

17 thoughts on “10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi

    1. Sibilla Raksta autors

      “Klusā meitene” ir diezgan jokaina grāmata. Lai pieslēgtos tekstam, man nācās noklausīties diezgan daudz Baha skaņdarbu. Domāju, ka bez Baha palīdzības, es to nebūtu izlasījusi. 🙂
      Nu, Diskzeme taču ir visu sēriju sērija. Ja citas var likt, tad kāpēc ne šo . 🙂

      Atbildēt
  1. doronike

    Paldies par atcerēšanos! Es jau tagad zinu, ka mans saraksts būs frīkaināks nekā pārējo.
    Džeks Londons kaut kā pēdējā laikā ir piemirsts, bet viņa kopoto rakstu pirmie divi sējumi man ārkārtīgi patika. Tieši saistībā ar to dzīvotgribu. Lindgrēne un Azimovs arī pie mīļākajiem:)
    Varbūt man tomēr vajadzēs vēlreiz pamēģināt to Hēgu, jo Bahs mani ļoti nomierina un izpalīdz.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Doronike, ieintriģēji. Frīkainākie saraksti parasti ir visinteresantākie un foršākie. 🙂
      Bet vispār negaidīju, ka Tev varētu patikt Džeks Londons. Viņš tomēr raksta tā vienkārši, tieši un paskarbi. Man jau arī vislabāk patika viņa stāsti par ziemeļiem.
      Ar Hēgu jāuzmanās. Viņš tomēr ir ļoti īpatnējs autors, taču jāatzīst, ka viņam ir patiešām laba muzikālā gaume un der pameklēt arī viņa pieminētos izpildītājus. “Klusā meitene” bija man tik neierasta lasīšanas pieredze tieši pateicoties mūzikai, kuru klausījos lasot.

      Atbildēt
  2. Atpakaļ ziņojums: 10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi | burtkoki

    1. Sibilla Raksta autors

      Adamsone vienkārši bija pirmā, kura nonāca manos mazajos, lasītkārajos nadziņos. Viņai tūlīt sekoja Darels, Gržimeki, Lorencs un pārējie. Skaidrs, ka būtisku lomu šajā sarakstā ir nospēlējusi vistīrākā nejaušība.

      Atbildēt
  3. msmarii

    Ak! Tev arī “Burvis” sarakstā. “Kas nogalina lakstīgalu” droši vien būtu pieminējusi, ja to izlasītu padsmit gados. Pie Lindgrēnas man vajadzēs atgriezties un ar Azimovu beidzot iepazīties. Visi tā slavē, bet es no viņa vēl neko neesmu lasījusi.

    Atbildēt
  4. Atpakaļ ziņojums: 10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi | Grāmatu tārps

  5. Grāmatu tārps

    Ādamsone un Londons ir arī mani bērnības autori (man gan šķiet, ka ar Londonu es vienu brīdi nedaudz sabraucu auzās, jo kaut kā pārāk baisi un bēdīgi viss šķita, laikam nedaudz par skarbu bija, bet nu man nez kāpēc bija doma, ka vajag izlasīt visus kopotos rakstus uzreiz).
    Hārperes Lakstīgalu es arī apcerēju vai iekļaut, taču to lasīju jau ļoti pieaugušā vecumā un šķiet, ka neko daudz manā personības veidošanā tas vairs nemainīja.
    Būs vien jāķeras klāt Faulzam, pilnīgi neko no viņa neesmu lasījusi, taču skatos, ka jau tik daudzos sarakstos iekļauts.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      No Londona diezgan padrūms bija stāsts par to dziedošo īru terjeru, kurš nokļuva cirkā, jo tur pret dzīvniekiem izturējās patiešām briesmīgi. No tā laika es ar ļoti lielu nepatiku skatos uz dresēto dzīvnieku numuriem cirka izrādēs. Bet “Mārtinu Īdenu” būtu noderīgi izlasīt arī mūsdienu jaunajiem censoņiem, kas grib izsisties rakstniecībā vai kādā līdzīgā jomā. Nekas jau nav mainījies. Eh, un kur tad vēl “Jūras vilks”. 🙂
      Faulzu gan der pamēģināt, bet labāk bez lielām ekspektācijām. 🙂

      Atbildēt
      1. Grāmatu tārps

        Jā, par Mārtinu Īdenu pilnībā piekrītu. Vispār jau Londons ne velti ir iegūlis literatūras klasiķu plauktiņā. Vienkārši nevajag lasīt uzreiz visus kopotos rakstus, kā es to savā bērna naivumā pamanījos izpildīt:)
        Ak jā, un Lindgrēne – man bija tāds prieks, kad beidzot bērns bija daudz maz saprātīgā vecumā, kad varēju vakaros lasīt priekšā visas savas bērnības mīļās grāmatas:) Lingrēne, Herbe ar lielo cepuri, skudriņa Ferda utt.

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Es Londona kopotos rakstus arī izlasīju diezgan ātrā tempā, tas ir pāris gadu laikā, bet ne gluži uzreiz. Protams, vairs nepārlasīšu, bet toties tagad ir ko atcerēties. Visi tie stāsti par suņiem, Smouku un Mazo, klaidoņa gadu un dienvidjūras braucienu piedzīvojumi, bet “Džons Miežagrauds” bija diezgan noderīgs, lai izveidotu viedokli par alkoholismu.

  6. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #15 (08.09.-14.09.). | baltais runcis

  7. Atpakaļ ziņojums: 2014.gada mēnešu pirmie teikumi | Grāmatu tārps

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s