Džons Faulzs „Melnkoka tornis”

Džons Faulzs „Melnkoka tornis”, no angļu val. tulkojusi Maija Andersone, Rīga: „Liesma”, 1982, (John Fowles, „The Ebony Tower”, 1974)

Džons Faulzs ir pazīstams britu rakstnieks un esejists. Latviski ir izdoti viņa romāni „Franču leitnanta draudzene”, „Kolekcionārs” un „Burvis”, kā arī stāstu krājums „Melnkoka tornis”.

Lasīt Faulza darbus man vienmēr ir bijis interesanti. Iespējams, ka viņa vēsais intelektuālisms un distancētā emocionalitāte dvēseli neaizkustinās, tomēr viņa grāmatas dažbrīd liek nervozi ievibrēties kādai smadzeņu daļai, par kuras esamību līdz šim nav pat nojausts. Faulzs darbi atstāj mākslīgi konstruētu tekstu iespaidu, taču viņš ir autors, kurš nenodarbojas ar niekiem un formu izmanto vairāk kā palīglīdzekli, lai parunātu par esamības jēgu. Saprotams, ka es nekad nespēšu pilnībā izprast, ko īsti viņš savos darbos ir gribējis pateikt, tomēr man vienmēr ir paticis viņu lasīt. Pēc Faulza bieži paliek neatbildēti jautājumi, kaut kāds neierasts apmulsums un iespēja apdomāt – sasodīts, kas tas vispār bija.

Melnkoka tornisIzmantojot multibibliotekālās lasīšanas jaukumus, beidzot tiku pie Džona Faulza stāstu krājuma „Melnkoka tornis”. Oriģinālajā izdevumā ir pieci stāsti, taču latviskajā versijā nez kāpēc viens stāsts (The Cloud) mums ir nožurīts un atstāti tikai četri. Grāmatas vāku arī ir grūti nosaukt par izteiksmīgu. Tā kā titulstāsts ir par mākslas sūtību, aizdomājos, ka mākslinieks ir speciāli uzzīmējis tādas pļekanas bildes paraugu. Oriģināla izdevēji gan nav skopojušies un uz vāka ir atļāvušies Pizanello freskas fragmentu.

Melnkoka tornis (The Ebony Tower) ir stāsts par jaunu mākslinieku un kritiķi Deividu Viljamsu, pēc pārliecības abstrakcionistu, kurš divas dienas pavada veca, slavena mākslinieka lauku īpašumā Bretaņā, lai savāktu materiālus grāmatas priekšvārdam. Vecais mākslinieks izrādās pamatīgs rupeklis, kurš brīvi un mīlīgi dzīvo kopā ar divām mākslinieciski orientētām jaunuvēm – Peli un Ērmu. Gan jau sapratāt, ka Deivida dzīve pēc tam vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija. Jāpiezīmē, ka lasīšanā varētu būt noderīgas nelielas zināšanas mākslas vēsturē, bet es izlīdzējos ar googli, jo arī ar tajā atrodamajiem attēliem stāsts ir saprotamāks nekā vispār bez bildēm.

Ebony TowerEliduks (Eliduc) ir divpadsmitā gadsimta senfranču lē pārstāsts, kas pēc stila ir ļoti atšķirīgs no pārējiem stāstiem, bet Faulzs šos senos Bretaņas bruņinieku romānus min kā vienu no savu darbu iedvesmas avotiem un mūsdienu literatūras pirmsākumiem. Eliduka autore ir Francijas Marija. Jāņem vērā, ka tajos laikos grāmatas netika rakstītas klusai lasīšanai, jo lasītpratēju bija gaužām maz. Tās pēc tam tika skaļi deklamētas vai dziedātas menestrelu mūzikas pavadībā – māksla, kas sen ir zudusi, un bez kuras mums nav iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par šiem darbiem. Jāpiebilst, ka pats Eliduks man šķita egoistisks maitasgabals, bet šo stāstu ir jālasa kontekstā ar „Melnkoka torni”, jo idejiski tie ir saistīti un jāatceras, ka arī divpadsmitā gadsimta cilvēki šīs bruņinieku leģendas vairāk uzskatīja par izklaidējošiem pekstiņiem, nevis reālās dzīves atspoguļojumu. Toties sieviešu rokām tolaik tika piedēvēta īpaši erotiska pievilcība.

Nabaga koko (Poor Koko) ir stāsts par padzīvojušu rakstnieku, kuram nākas piedzīvot ielaušanos viņa draugu kotedžā, kurā viņš ir nesen apmeties. Zaglis ir ar visai īpatnējiem uzskatiem par dzīvi, tāpēc nabaga literātam viss beidzas negaidīti ļauni un diezgan traumējoši. Bet tas ir tikai ievads, lai lasītāji varētu uzzināt, kas īsti ir virsrakstā minētais koko (galīgi ne tas, kas man pirmais ienāca prātā), un ko nozīmē stāsta epigrāfs korniešu valodā.

Mīkla (The Enigma) – jaunam policijas seržantam ir jāizmeklē veiksmīga finansista un politiķa pēkšņā pazušana. Gadījums izrādās patiešām mīklains, lai gan pazudušā dzīve ir kristāltīra, morāli skaidra un pareiza.

Skaidrs, ka Faulzs vienmēr raksta par vienu un to pašu. Vienā no stāstiem ir autora piezīme, ka šis krājums ir tikai variācijas par viņa iepriekšējiem darbiem, bet kopīgas vairāk ir viņa idejas un saistība ar romāniem ir emocionāla, nevis sižetiska, tāpēc grāmatu var droši lasīt, ja arī nav pazīstami viņa iepriekšējie romāni. Man „Melnkoka torņa” lasīšana sagādāja patiešām jaukus brīžus, tomēr Faulzs noteikti nav autors, kurš visiem ies pie sirds, tāpēc ar viņa tuvāku un personiskāku iepazīšanu katram ir jāriskē pašam.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s