Dzīve ar blogu. Otrais gads

Atkal ir klāt 5. novembris un, pavisam nemanot, ir pagājuši divi gadi ar blogu.

Vispirms paldies visiem bloga lasītājiem – gan pastāvīgajiem, gan vienreizējajiem. Bez jums tāds blogs vispār nebūtu tapis. Un vismaz reizi gadā gribu visiem atvainoties par tekstā pazudušajiem vai nevietā saliktajiem komatiem, kā arī citām gramatiskajām piedauzībām un vietām muļķīgo rakstības stilu. Grāmatu lasīšana diemžēl neuzlabo rakstīšanas prasmes. Un mani neironi acīmredzot gramatikas likumus klasificē kā to darbību apgrūtinošas grabažas un ātri vien atbrīvojas no šāda veida informācijas.

Paldies visiem, kas komentē grāmatu aprakstus. Lai gan šajā 140 zīmju laikmetā arī grāmatu blogeru pļāpas pārsvarā notiek tviterī (ir tik jauki noskatīties, kā blogeri dažbrīd draudzīgi nočiepstas viens pēc otra rindiņā kā tādas tibiņas :)), tomēr komentāros var izteikties izvērstāk un dziļāk.

Bloga statistika. Ar rakstīšanu pārcentusies neesmu. Divos gados ir tapuši 125 ieraksti, kuros ir pastāstīts tieši par 100 grāmatām (negaidīti apaļš cipars) un vienu strīpainu sēriju. Protams, nedaudz uzmanības ir veltīts arī grāmatu tārpiem, blogeru akcijām un citiem ikdienišķiem sīkumiem. Laiskuma pozitīvā puse varētu būt tā, ka vēlme rakstīt par grāmatām vēl nav pārgājusi (par tām vienmēr ir, ko parunāt). Taču, kā ir zināms no pieredzējušu, ilggadīgu blogeru skarbajiem un skopajiem stāstiem, briesmīgākais esot ceturtais gads (bet varbūt piektais?). Patiesībā, salīdzinot ar nopietniem un cienījamiem grāmatu blogiem, divi gadi tāds nieks un neliela iesildīšanās vien ir – arī zinot, ka lielākā daļa blogu tik ilgi nemaz nenodzīvo.

Būtiskas izmaiņas manās pēdējā gada laikā attiecībās ar grāmatām bijušas. Blogā jau rakstīju par savu pieredzi ar e-grāmatu. Tā ir pozitīva un man šī e-uzparikte iepatīkas aizvien vairāk. Gadās, ka blogs nedaudz ietekmē lasīšanas paradumus arī pavisam tiešā veidā. Tā vasarā, meklējot Ziemsvētkos uzdāvinātās „Vakara ziņas”, pierakstījos vēl vienā vecā, nomaļā, bijušajā kinoteātrī ierīkotā bibliotēkā. Izrādījās, ka tur ir samērā plašs senāk izdotu grāmatu piedāvājums, kuru es ar prieku izmantoju. Skaidrs, ka normāls cilvēks tās vecās fantastikas grāmatas būtu ātri un veikli novilcis internetā, nevis apgrūtinājis sevi ar gājieniem uz spocīgu bibliotēku ar dīvainu arhitektūru, kurā pie milzum augstajiem griestiem vēl ir palikušas dienasgaismas lampas, kuru modelis bija neglābjami novecojis jau manā bērnībā. Tomēr šejienes vecajām grāmatām piemīt neatvairāma pievilcība – brīnišķīga smarža, nodzeltējušas, acīm draudzīgas lapas, dīvaini līmējumi, tārpejas un citi negaidīti atradumi. Lasītāji arī šeit ir citādi, tādi apcerīgāki. Meklējot grāmatas var noklausīties visādus stāstus (nākošo rindkopu ieteicams lasīt nedaudz skumjā un lēnā iekšējā balsī ar kosmiskas nolemtības pieskaņu).

Domāju, ka šī būs pēdējā grāmata, ko lasu, un pie jums vairāk nenākšu… Bet bez grāmatām jau nevaru iztikt, laikam tomēr paņemšu vēl kādu… Re, kā mans kaimiņš, vēl nesen no skata bija tik žirgts… Bet ielika šo slimnīcā un kā ārsti atgrieza viņu vaļā, tā tikai asinis pa gaisu… Asinis vien… Un iekšā nekā… Pilnīgi nekā… Tikai audzējs… Un bēru dienā, kā sāka gāzt lietus, tādi plūdi… Nē, tomēr jāpaskatās vēl kādu grāmatu…

Ar meklētājvārdiem, pēc kuriem tiek atrasts blogs, arī lielu pārsteigumu vairs nav. Gandrīz visi šeit meklē dažādu informāciju par grāmatām (tagad zinu, ka ir pieprasījums arī pēc porno e-literatūras) vai tārpiem. Tikai viens te ir gribējis nopirkt nieri. Un vēl es ļoti ceru, ka ar tiem cilvēkiem, kas gribēja zināt, ko darīt kokaīna pārdozēšanas gadījumā, viss ir kārtībā. Protams, blogu ir skatījies arī kaut kas no Iekšlietu ministrijas (tāpat kā Dainim). Iespējams, ka man ir paranoja, bet vai tiešām tur kāds nodarbojas ar tādām blēņām, kā pievērš uzmanību dumjiem tekstiem blogos?

Bet, ko tur daudz. Labāk jāpaskatās vēl kādu grāmatu… 🙂

18 thoughts on “Dzīve ar blogu. Otrais gads

  1. Dainis Gžibovskis

    Burvīgs ieraksts! Un sveicu bloga dzimšanas dienā! 😉
    Man gan gribētos ticēt, ka IeM darbinieki ir lieli lasītāji un no darba e-pastiem viens otram sūta linkus uz mūsu rakstītajām grāmatu atsauksmēm. 😀

    Atbildēt
      1. Dainis Gžibovskis

        Neesmu gan dzirdējis, ka citi blogeri satrauktos par apmeklētāju plūsmu no IeM – varbūt vienkārši nav piefiksējuši, bet varbūt mūsu blogi kaut kādā mērā ir IeM izredzēti.

        Atbildēt
  2. msmarii

    Tiešām jau divi gadi? Apsveicu, apsveicu 🙂 Par to bibliotēku tā dikti mīlīgi un vispār forši raksti gan par grāmatām, gan tārpiem.
    Neesmu skatījusies, vai mani arī ierēdņi apciemojuši. Varbūt paslepen skatās, vai kāds nelasa ko valstij nedraudzīgu? Bet tā tik mana paranoja no “1984”.

    Atbildēt
  3. doronike

    Sirsnīgs sveiciens svētkos! Tavs blogs ir viens no maniem mīļakajiem, ceru, ka ražīgi rakstīsi arī turpmāk.

    P.S. Tikai mieru, IeM droši vien strādā kāds kvēls grāmatmīlis. (Es nemaz nezinu, kā to plūsmu apskatīties.)

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Doronike, paldies! Labi vārdi uzmundrina rakstīšanai. Piedevām ir sakrājusies liela kaudze ar grāmatām, par kurām gribētos kaut ko pastāstīt.

      Tā kā esmu ziņkārīgāka pat par vidusmēra kaķi, tad dažreiz paskatos, no kurienes nāk apmeklētāji. Vislabāk to var redzēt satistikas sadaļā pie Referrers. Tur pie Summaries var atrast apkopojumus gan par nedēļu, gan mēnesi, gan ilgākiem laika periodiem. Iekšlietām ir diezgan īpatnēja, gara adrese, kuru noteikti pamanīsi, ja viņi būs ciemojušies.arī pie Tevis. 🙂

      Atbildēt
  4. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    Tikai divi gadi, man jau gan šķiet, ka šo blogu lasu jau vismaz četrus! Novēlu, lai blogs turpinātos vēl ilgi un neuznāktu neblogošanas tieksmes. Kā ilgadīgs skarbs grāmatblogeris varu ieteikt galvenais ir disciplīna pirmos gadus un tad jau tā lieta kļūs par dzīves sastāvdaļu tāpat kā brokastis un elpošana.

    Par komatiem, atzīšos, ka visus manus ierakstus pirms to publicēšanas sakomato mana sieva. Bez viņas, manus ierakstus lasot nosirmotu ikviens, kuram kaut cik zināma gramatika. Pats es izmantoju artilērijas metodi, zinu, ka teikumā komati kaut kur iederas,bet tieši kur ne.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies, Int! Pagaidām neblogošanas tieksmes vēl nemanu. 🙂
      Vispār klusībā mazliet apskaužu Tavas darbaspējas un pašdisciplīnu. Tādi pozitīvie piemēr, kā Tavs blogs, arī ir dikti noderīgi motivācijai kaut ko darīt pašai.

      Atbildēt
  5. Lasītāja

    Kvēli Lasītājas sveicieni! 😀 Man patīk ieraksti par tārpiem.
    Ar komatiem Tev īstenībā ir labākas attiecības, nekā Tu iztēlojies. Sirmu matu man pa šiem diviem gadiem noteikti ir saradies vairāk, bet tas nav Tevis dēļ.
    Vai tad gūgle nav nogriezusi iespēju patīksmināties par meklēšanas vārdiem? Tik sen neesmu aplūkojusi savu statistiku, ka man nav ne jausmas, vai esmu atzīta par IeM cienīgu…

    Atbildēt
  6. Atpakaļ ziņojums: 2014. gada mēnešu pirmie teikumi blogā | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s