Bāc! Terijs Prečets

Terry Pratchett „Thud!” (2005)

Terija Prečeta „Thud!” ir trīsdesmit ceturtā grāmata Diskzemes sērijā un septītā Pilsētas sardzes ciklā. Tik tālu aizlasīties kādā sērijā ir iespējams vienīgi tad, ja šīs grāmatas patiešām patīk, vai arī lasītājs ir aptaurēts bibliomazohists. Vispār ar Prečetu ir mazliet dīvaini. Latviešu izdevēji viņa darbus izteikti nemīl (līdz šim ir izdotas tikai divas mazas bērnu grāmatiņas un viens kopdarbs ar Nīlu Geimenu). Drīz vien mēs būsim vienīgā (un pēc izdevēju uzskatiem acīmredzot visnīgrākā un glupākā) Eiropas nācija, kuras valodā nav izdots „The Colour of Magic”, jo gudras un smieklīgas grāmatas tak latviešu lasītājs nepirks un nelasīs. Var jau būt, ka tā arī ir. Tomēr ik pa laikam un ļoti negaidītās vietās gadās satikt cilvēkus, kuri ir izlasījuši visu sēriju angliski (turklāt nebūdami grāmatu blogeri).

Par „Thud” – visiem zināms, ka troļli un rūķi savā starpā īsti labi nesatiek. Pirms tūkstoš gadiem kaut kas ir noticis Koom ielejā – vietā ar nelāgu ģeoloģisku raksturu. Bet kas īsti, to neviens nezina. Bijusi liela kauja starp rūķiem un troļļiem. Abas puses apgalvo, ka esot ticis uzbrukts no slēpņa un viņi esot uzvarējuši. Savstarpējais naids kopš tiem laikiem ir zvērīgs. Tuvojas Koom ielejas kaujas gadadiena un Ank-Morporkā situācija ir saspringta un nervoza. Pilsētas sardzei ir savas parastās rūpes – mūžīgie satiksmes sastrēgumi, piedevām vēl patrīcijs ir atsūtījis negaidītu inspekciju, bet sardzes priekšnieks Sems Vaims ir kļuvis par upuri paša sludinātajai pārliecībai par rasu vienlīdzību, jo viņam tagad jāpieņem darbā sieviešu dzimuma vampīrs, bet vampīrus viņš necieš ne acu galā. Un vietējā muzejā ir nozagta ļoti slavena glezna ar Koom ielejas kaujas ainu, kuru ir uzgleznojis mākslinieks, kurš sevi uzskatīja par cāli, no kura pats ļoti baidījās. Gleznā esot bijis apslēpts kaut kāds kods, par to pat ir sarakstīta grāmata. Un, kad viss jau ir pavisam slikti, tiek noslepkavots kāds no rūķu vecajiem. Skaidrs, ka vainīgais būs bijis kāds trollis, kas gan cits. Vaimss ķeras pie slepkavības izmeklēšanas, bet Plakanajā pasaulē jau ir ienācis miljoniem gadu vecs kvazidēmonisks ļaunums.
„Thud” ir izteikta politiskā satīra par rasu naidu, tomēr Prečetam ir izdevies tik sarežģītu tēmu izstāstīt viegli un neuzbāzīgi. Skaidrs, ka autoram nav ne mazāko ilūziju par mūsu pasauli, bet vismaz Diskzemē ir cerība, ka dažādas rases kādreiz spēs sadzīvot nekrītot viena otrai pie rīkles. Taču arī tur tas nav tik viegli. Droši vien tēmas dēļ „Thud” šķita viena no nopietnākajām Sardzes cikla grāmatām, bet tajā ir arī interesanta maģiskā detektīvsižeta līnija, kuras atrisinājums man bija visai negaidīts, lai gan stāsts bija savirpināts ļoti loģiski. „Thud” ir arī jauka variācija par mūžīgo „Who watches the watchmen?”. Bet beigās mums top skaidrs, cik svarīgi ir katru dienu lasīt saviem bērniem priekšā grāmatas – pat tik muļķīgas kā „Kur ir mana gotiņa?”
Diskzemes grāmatas var lasīt arī kā atsevišķus stāstus, bet sērijai uzticīgam lasītājam „Thud” būs neaprakstāmi patīkama satikšanās ar sen zināmiem personāžiem. Šeit mēs mazliet tuvāk iepazīstamies ar Nobby Nobbs personīgo dzīvi. Viņam ir uzradusies ļoti skaista un neticami dumja draudzene striptīzdejotāja no The Pink PussyCat kluba. Daži sardzes vīru dialogi par mākslu ir vienkārši graujoši. Un, kad bārā ienāk vampīre, vilkate, rūķe un pilnīgi neiespējamā Nobby Nobbs draudzene, iespējams ir viss.

„I’ve never been on a girls’ night out before,” said Cheery as they walked, a little uncertainly, through the nighttime city. „Was that last bit supposed to happen?”
„What bit was that?’ said Sally.
„The bit where the bar was set on fire.”
„Not usually,” said Angua.

Piebilde – Thud ir Diskzemē ļoti populāra spēle ar troļļu un rūķu figūrinām, kas, lai uzvarētu, ir jāizspēlē no abām pusēm.