Hjū Hovijs „Vilna”, „Maiņa”

Hugh Howey „Wool”, Arrow Books, 2013
Hjū Hovijs „Maiņa”, no angļu valodas tulkojusi Santa Andersone, Rīga: Izdevniecība Prometejs, 2014., (Hugh Howey, Shift, 2013)

WoolJāņa Rozes grāmatnīcā pie kārdinošā plaukta ar grāmatām svešvalodās man bieži vien pazūd realitātes izjūta un es tās sapērkos ar domu, ka nu gan sākšu vairāk lasīt angliski. Kā tad. Īpaši ļauni ir tad, ja drīz vien pēc tam kāda laipna izdevniecība kāroto grāmatu izdod latviski, kā tas gadījās ar „Vilnu”. Tad atliek vienīgi klusi pie sevis pašķendēties par neapdomību un kost elkoņos. Turklāt arī man piemīt pragmatisko personību draņķīgais paradums agrāk vai vēlāk, bet obligāti izlasīt tās grāmatas, par kurām esmu iztērējusi smagā darbā pelnītās finanses (šis princips neattiecas uz bibliotēkā paņemtajām, aizlienētajām, uzdāvinātajām, par brīvu dabūtajām vai nozagtajām grāmatām, tās droši varu arī nelasīt). Tāpēc nolēmu neizlocīties vismaz no sevis un „Vilnu” izlasīju angliski, bet „Maiņu” paņēmu vietējā bibliotēkā latviski. Abas grāmatas ir iekļautas Elevatora sāgā, turklāt otrā stāsta par notikumiem, kas hronoloģiski ir risinājušies pirms pirmās. Par sižetu nav daudz ko piebilst. Darbība norisinās nākotnē, dzīvība uz zemes ir gājusi bojā un cilvēki dzīvo milzīgā pazemes elevatorā. Sabiedrība ir tehniski orientēta un tajā katram ir stingri noteikta vieta un nodarbošanās. Ja kādam tas apnīk, tad brīvprātīgi vai piespiedu kārtā no elevatora var iziet ārā, kas nozīmē drošu nāvi. Tikai pirms peku atstiepšanas ārā gājējiem ir jānoberž sensori kamerām, ar kurām elevatorā dzīvojošie novēro drūmo ainu virs zemes. Dīvainākais, ka visi to patiešām vienmēr arī izdara pat tad, ja pirms tam ir zvērējuši, ka neko netīrīs. Kāpēc tā? Tas ir jautājums, ar kuru sākas „Vilna”, kuras nodaļu virsraksti laikam ir ņemti no adīšanas rokasgrāmatas, un pamazām mums atklājas meli, tad aizvien ļaunāki meli un tad pavisam ļauna patiesība un skaidrs, ka ar otro grāmatu vēl nekas nebeidzas.

Hjū Hovija Elevatora sāgas ideja par izolētu, pašpietiekamu sabiedrību ar ierobežotiem resursiem un dzīves vidi zinātniskajā fantastikā nav nekas oriģināls, tomēr grāmatas man patika un ar tām aizrāvos vairāk nekā biju gaidījusi. Hjū Hovijs raksta lēnīgā, vecmodīgā stilā un viņa stāstos ir milzums tehnisku detaļu, tāpēc nav nekādu grūtību iejusties aprakstītajā darbības vidē, kura, ticiet man, nav īpaši omulīga. Lai arī varoņi nav pārāk rūpīgi izstrādāti, katram no viņiem ir savs stāsts un visi viņi ir cilvēcīgas, emocionālas un ievainojamas būtnes, kas dienā strādā, cīnās, cieš, mīl un cer, bet naktīs dažreiz arī atļaujas paraudāt spilvenā, ja vien tāds vispār ir, tāpēc nav grūti just viņiem līdzi. Ja „Vilnu” caurvij motīvs par cerību, tad „Maiņas” pamattēma ir vientulība.

MaiņaElevatora sāga lielā mērā ir sociālā fantastika. Man, protams, būtu paticis, ja autors būtu vairāk pievērsies dzīvei noslēgtā, izolētā cilvēku populācijā. Kā varētu attīstīties sabiedrība, ja tā ir zaudējusi atmiņu, tai nav nekādas vēstures un kultūras? Kas izraisa vardarbību un vai to var novērst? Kāpēc notiek revolūcijas? Kāpēc tās provocēt? Vai ir iespējama attīstīta civilizācija bez vardarbības? Vai cilvēci vispār vajag glābt? Vai viņi visi ir galīgi jukuši? Un kas tad īsti notika tajā …. Bet iespējams tieši tāpēc, ka autors nepastāsta pārāk daudz, grāmatas visu laiku piesaista uzmanību un lasītājam liek domāt pašam, kas neapšaubāmi ir labas zinātniskās fantastikas pazīme. Daži noslēpumi mums pamazām atklājas, bet rodas aizvien vairāk jautājumu, tāpēc jācer, ka drīzumā latviski būs pieejama arī trešā grāmata „Putekļi”. Tiesa gan, man ne visai patika, ka atbildes uz jautājumiem pagaidām ir vairāk no psihiatrijas sfēras nekā zinātniskās fantastikas, bet lai pateiktu galīgo viedokli, vēl tak jāizlasa trešā grāmata. Kā jau īpaši piekasīgai lasītājai, man „Maiņā” vietām maķenīt traucēja tekstā atstātie liekie vai izlaistie vārdi, kā arī liekie burti vārdos. Dažviet to bija biškucīt par daudz, lai tā būtu nejaušība.

Kopumā Hjū Hovija Elevatora sāga ir laba, vecmodīga un emocionāla zinātniskā fantastika, ko izlasīju ar patiesu patiku.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s