Normunds Priedītis „Latvijas augi”

Normunds Priedītis „Latvijas augi”, Rīga: SIA Gandrs, 2014

„Latvijas augi” ir brīnišķīga grāmata. Gandrīz divus kilogramus smaga, gandrīz deviņsimts lappušu bieza, pilna ar bildēm, aprakstiem un latīniskiem nosaukumiem. Grāmata ir sagatavota laikā no 1980. līdz 2002. gadam, bet ar jaunajām sugām papildināta arī vēlāk. Katrā ziņā tik pamatīgs un apjomīgs ilustrētais Latvijas augu noteicējs līdz šim vēl nav ticis izdots (un diez vai tik ātri pieredzēsim vēl kādu citu, varbūt vairs nekad, jo nākotnē mums būs tikai kaut kādas augu noteikšanas programmas telefonā).

Latvijas augiCik tad dažādu savvaļas augu sugu pie mums Latvijā ir iespējams atrast? Lai gan Latvija ir dikti maziņa un jādomā, ka arī ļoti labi izpētīta, augu sugu skaits un sastāvs ir mainīgi un precīzu skaitli neviens nosaukt nevar. Dažas sugas diemžēl pazūd, bet daudzas citas parādās no jauna. Dažādi autori min atšķirīgus skaitļus, bet pēc oficiāliem datiem pie mums ir sastopamas 1800 sugas, no kurām apmēram 1310 ir vietējās, bet ap 350 ir ievazātas imigrantes un vēl 140 ir bēgļi, precīzāk, dārzbēgļi. Augu valstī jau viss ir tāpat kā pie cilvēkiem. Dažas no ievazātajām sugām, kā, piemēram, Sosnovska latvānis vai Kanādas zeltslotiņa ir īsta sodība, kas ātri izplatās un nomāc vietējo veģetāciju. Dažas ir mīlīgas, nekaitīgas un tika pierastas, ka tiek uzskatītas par vietējām kā, teiksim, aziātes kalmes. Enciklopēdijā ir apkopotas uzziņas par 1735 augu sugām. Dažas no tām ir visiem labi zināmas, bet dažas tik viegli neatradīsiet. Madarām vien ir aprakstītas sešpadsmit pie mums sastopamas sugas, bet gundegas ir veselas septiņpadsmit (tai skaitā ļaunā, sīpoliņu, zeltainā un Sardīnijas, ej nu tās visas atrodi un atpazīsti). Starp citu, interesantākie jaunatklājumi var gadīties, izpētot augu valsti uz dzelzceļiem (arī augi labprāt izmantot šo transporta veidu). Vispār tik mazai un ainaviski samērā vienmuļai valsti kā Latvijai augu sugu dažādība ir ļoti liela. Tam par iemeslu ir jūras piekraste, kuras augu valsts ir būtiski atšķirīga no zemes vidienes.

„Latvijas augus” ir paredzēts lietot kā augu noteicēju lauka apstākļos. Tiesa gan divu kilogramu svars to nekādi nepadara par pievilcīgu un vienmēr līdzi kabatā staipāmu rokasgrāmatu. Bet grāmata vienalga ir lieliska (pie nosacījuma, ja esat botāniski orientēts frīks). Katrai no 1735 sugām ir dots nosaukums (trīs līdz astoņās dažādās valodās), sīks apraksts, īss apraksta kopsavilkums angliski un krieviski, izplatības karte un vismaz viena, bet parasti jau vairākas krāsainas fotogrāfijas. Grāmatai ir ievada daļa ar terminiem, skaidrojumiem, vārdnīcām un dažādiem sarakstiem, piemēram, Sarkanajā grāmatā iekļautajiem augiem. Otrajā daļā ir sugu apraksti sakārtoti pa dzimtām. Pateicoties mīklainajai un neizprotamajai taksonomijas zinātnei, kopš tiem senajiem laikiem, kad es pirmo reizi ieraudzīju botānikas grāmatu, gandrīz vai visas dzimtas ir mainījušas savus nosaukumus un sugu sastāvu – turklāt pēc man grūti izprotamiem principiem. Un izmaiņas notiek vēl joprojām. Vārdu sakot, par dažiem augiem arī tagad zinātnieki strīdas, kā tie pareizi saucami un kā pareizāk klasificējami. Trešajā daļā ir Latvijā satopamo veģetācijas pamatveidu apraksti un noslēgumā taksonu alfabētiskais rādītājs latviski un latīniski. Kopā grāmatā ir 2582 fotoattēli un 1486 kartes.

Ko gan labāku var vēlēties, ja jums ir jāatpazīst Japānas sārtburkšķi vai gribat sameklēt Krainas dievazāli, Lēzeļa lipari, dipsaku, kādu skrēteliņu vai spuļģīti? Varbūt vienīgi lētāku cenu, bet šāda apjoma un satura enciklopēdijai tā patiešām ir saprātīga. Viss maksā tik, cik tas maksā.

„Latvijas augi” ir obligātā lasāmviela visiem botānikas faniem.

2 thoughts on “Normunds Priedītis „Latvijas augi”

  1. Atpakaļ ziņojums: 2015. grāmatu gada pārskats | Sibillas grāmatas

  2. Atpakaļ ziņojums: Grāmatas par Latviju | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s