Pirmo teikumu valdzinājums un posts

Dažādas akcijas blogeru vidū izplatās straujāk nekā meža ugunsgrēks sausā un vējainā laikā. Bet paldies Ms Marii par uzaicinājumu!

Grāmatu ievadteikumi ir interesanta lieta, tomēr lielākajā daļā gadījumu mēs tos vispār nepamanām. Vai arī tie iegūst jēgu tikai pēc grāmatas izlasīšanas. Un neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu atteicies no grāmatas izlasīšanas vienīgi ne visai jauka pirmā teikuma dēļ. Tikai daži no ievdteikumiem ir plaši pazīstami un populāri, bet izcili pirmie teikumi ir patiesi liels retums.

Tā kā būtu mazliet garlaicīgi tikai pārrakstīt visu šobrīd lasāmo grāmatu pirmos teikumus, izvēlējos dažus, kuri šobrīd, daudz nedomājot, pirmie ienāca prātā. Rītdien tie noteikti būtu pavisam citi teikumi.

WP_20150904_002

Senjori, vai jūs nevēlaties dzirdēt skaistu, aizraujošu stāstu par mīlestību un nāvi?

Žozefs Bedjē „Stāsts par Tristānu un Izoldi”

Jā, tieši ar piedāvājumu dzirdēt nevis izlasīt sākas šīs senās viduslaiku leģendas pārstāsts. Tolaik gandrīz visi bija analfabēti un grāmatas neviens normāls cilvēks pats nelasīja, bet tikai klausījās to lasījumus (un arī tagad „Tristānu un Izoldi” lieliskā izpildījumā var noklausīties šeit). Jāpiebilst, ka viduslaikos neviens par maitekļiem neuztraucās, tāpēc jau no pirmā teikuma ir skaidrs, kā šis stāsts beigsies.

Havjers Mariass

Es negribēju zināt, taču uzzināju, ka viena no meitenēm, vairs nebūdama maza meitene, neilgi pēc atgriešanās no kāzu ceļojuma iegāja vannasistabā, nostājās pie spoguļa, atpogāja blūzi, noņēma krūšturi un sameklēja sirdi ar sava tēva pistoles stobru, bet tēvs tikmēr sēdēja ēdamistabā ar daļu ģimenes un trim viesiem.

Havjers Mariass „Tik balta sirds”

Viens no skaistākajiem pēdējos gados lasītajiem pirmajiem teikumiem, kurš patiešām ir palicis atmiņā ar savu drūmo nolemtību, traģismu un kluso izmisumu. Viens no retajiem gadījumie, kad pirmais teikums izsaka grāmatas būtību un atklāj tās noskaņu.

Baltā gvarde

Велик был год и страшен год по Рождестве Христовом 1918, от начала же революции второй.

Mihails Bulgakovs „Baltā gvarde”
Bulgakovs bija plānojis sarakstīt episku triloģiju par pilsoņu karu, kas būtu līdzvērtīga Ļeva Tolstoja „Karam un mieram”. Dažu iemeslu dēļ viņam tas neizdevās, bet sākums ir sanācis ellīgi labs.

Burvju kalns

Notikums ar Hansu Kastorpu, ko mēs grasāmies stāstīt – ne jau viņa dēļ (gan jau lasītājs, iepazīdams viņu, redzēs, ka tas ir visai parasts, kaut arī patīkams jauns cilvēks), bet gan paša notikuma dēļ, par kuru mums nav ne mazāko šaubu, ka tas ir atstāstīšanas vērts (te nu Hansa Kastorpa labā tomēr jāatzīmē, ka tas ir notikums, kas atgadījās viņam, un ka ne jau katram tāds notikums var atgadīties), – šis notikums ir ļoti sens, tā sakot jau pārklājies ar vēsturisku patinu un katrā ziņā stāstāms tālās pagātnes vēstījuma formā.

Tomass Manns „Burvju kalns”

Heh, ne jau katrs rakstnieks uzdrīkstēsies sākt savu romānu ar šādu teikumu. Mūsu 140 zīmju laikmetā noteikti gandrīz vairs neviens. Bet sarežģītais zvirbulēns Tomass Manns, aci nepamirkšķinot, sāk ar teikumu kārtīgas rindkopas garumā, un arī lasītājam top skaidrs, ka diez vai tālāk viņu gaidīs vienkārša un nepaplašināta lasāmviela. Varbūt pat nāksies izrausties no ierastās standarta bestselleru komforta zonas.

WP_20150904_005

Žurkas!

Terijs Prečets „Brīnumainā Morisa dēkas”

Absolūti vienkāršs, ekspresīvs, lakonisks, bet jēdzieniski ietilpīgs, izteiksmīgs un nelielus šermuļus uzdzenošs pirmais teikums. Pieminu to šeit tāpēc, ka ar tieši to sākās mana kvēlā mīla pret Prečeta darbiem, kura ir ievilkusies jau vairāk nekā deviņu gadu un četrdesmit grāmatu garumā.

Šonedēļ esmu aizstrādājusies un galīgi atpalikusi no blogāres jaunākajiem rakstiem un šķiet, ka visi jau ir saņēmuši uzaicinājumu uzrakstīt par grāmatu pirmajiem teikumiem, tāpēc stafeti tālāk var droši pārņemt jebkurš, kas to vēlas.

4 thoughts on “Pirmo teikumu valdzinājums un posts

    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies! 🙂 Neaizmirstamais teikums no Tik balta sirds tajā Huffington Post rakstā, no kura Inga bija iedvesmojusies šai akcijai, jau bija pieminēts, bet tur tas bija angliski,un man patiešām patīk Daces Meieres tulkojums, tāpēc tomēr ieliku šeit latviešu versiju.

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Tai grāmatai ir ne tikai daiļš vāks, bet arī daudz smuku bilžu iekšā (kas gan nav īsti labi, jo tādēļ es atkal esmu atvilkusi mājās no bibliotēkas lasītājs lasītājam plaukta visu, kas man tajā brīdī ir iepaticies un pēkšņi sakārojies izlasīt).

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s