Hjū Oldersijs-Viljamss “Periodiskās fabulas”

Hjū Oldersijs-Viljamss “Periodiskās fabulas. Ķīmisko elementu raibie piedzīvojumi”, no angļu val. tulk. Vita Holma, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2013 (Hugh Aldersey-Williams, Periodic Tales: The Curious Lives of the Elements, 2011)

Man vienmēr ir patikušas populārzinātniskās grāmatas, vienīgi žēl, ka latviešu valodā tās izdod tik maz. Vispār jau šo to izdod, bet tādas patiešām labas un lasāmas grāmatas par dabaszinātnēm atšķirībā no grāmatnīcu plauktus pārpludinājušām ezotēriskajām figņām ir retums. “Periodiskās fabulas” ir iznākusi jau pirms pāris gadiem, bet izlasīju tikai tagad. Grāmatas autors ir iedvesmojies no Mendeļejeva periodiskās tabulas un nolēmis, ka ķīmiskie elementi par savu milzīgo nozīmi cilvēces vēsturē un attīstībā ir pelnījuši lielāku ievērību arī kā kultūrvēsturiskas parādības. Galu galā tieši elementi ir jebkuras matērijas uzbūves pamatā, lai gan biežāk mēs tos pazīstam tikai kā dažādus savienojumus.

Periodiskās fabulasAutors grāmatu ir tematiski sadalījis piecās daļās – Vara, Uguns, Amatniecība, Skaistums, Zeme un tām apakšā ir sakārtojis elementu aprakstus pēc saviem ieskatiem. Līdz ar to stāsti vietām šķiet mazliet haotiski. Bet kopumā tie ir interesanti un pārbagāti ar dažādiem faktiem. Autors jau arī pats uzsver, ka šis ir viņa subjektīvais stāsts par elementiem, un katrs no mums var izveidot tikpat aizraujošu savas dzīves ķīmisko elementu karti. Manējā droši vien sāktos ar fantastiski skaistajām, mazliet noslēpumainajām un pēc formas perfektajām dzīvsudraba bumbiņām, ar kurām bija tik interesanti spēlēties bērnībā (tagad bērniem šī neveselīgā izprieca laikam ir pilnībā liegta).

Grāmatā ir daudz stāstīts par dažādu elementu vēsturi. Piemēram, zelts sākotnēji ne jau visās kultūrās ir bijis vērtīgs, un dažas to ir pilnībā ignorējušas, jo tas nav bijis saimniecībā īpaši lietderīgi izmantojams. Toties senos laikos lielā cieņā bija dzelzs, jo bija retums un pārsvarā tika iegūta no meteorītiem, kas nemaz tik bieži no debesīm nekrita. Savukārt alumīniju pēc tā atklāšanas vienu brīdi pielīdzināja dārgmetāliem, rādiju sākumā uzskatīja par dikti veselīgu un ārstniecisku elementu, bet Krievijā vienu brīdi rubļus kala no platīna. Autors daudz pievēršas arī elementiem piešķirtajai simboliskajai nozīmei, kas nudien reizēm ir tikai cilvēku iedomas. Bet viņš pavisam nopietni elementu fiziskajās īpašībās meklē iemeslus, kāpēc svins simbolizē depresiju un nomāktību, bet sudrabs jaunavību un sievišķību.

Dažus elementus cilvēce ir pazinusi jau ļoti sen, bet jaunu elementu atklāšana ir bijusi viena piņķerīga padarīšana, tomēr ļoti vilinoša. Aizrakties līdz matērijas uzbūves pamatiem un atrast kādu jaunu ķieģelīti un, protams, līdz ar to iekļūt arī zinātnes vēsturē, ir bijis tik valdzinoši, ka tā dēļ ir bijis vērts pat dienām ilgi tvaicēt urīnu vai gadiem šķīdināt un analizēt iežu paraugus vairāku tonnu apjomā. Diemžēl Latvijā neviens elements nav ticis atklāts, toties tepat ģeogrāfiski pavisam netālu – Zviedrijā pie Stokholmas ir bijusi īsta elementu jaunatklājēju Meka – Iterbijas raktuves, kas pasaulei ir devušas veselus septiņus retzemju elementus. Arī tagad turpinās pētījumi jaunu elementu sintēzē, bet visi šie cilvēku radītie veikumi ir nestabili, īslaicīgi un nav lāgā saskatāmi pat mikroskopā. Jāpiebilst, ka tieši šajās dienās zinātnieki ir iesnieguši pierādījumus elementu 113, 115, 117 un 118 eksistencei, lai tos varētu iekļaut Mendeļejeva tabulā. Nosaukumi vēl tiek saskaņoti, bet pagaidām tos sauc visai dīvaini – unitrium (Uut vai 113 elements), ununpentium (Uup vai 115 elements), ununseptium (Uus vai 117 elements) un ununoctium (Uuo vai 118 elements).

Vispār jau elementi ikdienā ir mums visapkārt. Grāmatā ir daudz stāstīts par dažādu elementu pielietojumu tautsaimniecībā – nātrija gaismas, neona reklāmas, cinka zārki, hromētas automašīnas, u.c. Dažus it kā retākus elementus mēs patiesībā varētu viegli sameklēt parokoties pa savas sadzīves tehnikas iekšām. Izrādās, ka tāds elements kā eiropijs mikroskopiskos daudzumos ir atrodams uz visām eiro banknotēm, jo drošības nolūkos ir iekļauts krāsās, lai apgrūtinātu to viltošanu. Grāmatā ir aprakstīti vienkārši eksperimenti, piemēram, kā no asinīm iegūt dzelzi (šķiet, ka šajā procesā sarežģītākais ir pasākumam nepieciešamo asiņu iegūšana pietiekamā daudzumā). Savukārt fosfora iztvaicēšana no personiskā urīna ir tik ķēpīgs pasākums, sākot jau ar vajadzīgās vielas uzkrāšanu vairāku spaiņu apjomā, ka nav vērts pat ķerties klāt (turklāt pie mums var (ne)paveikties fosforu atrast izskalotu Kurzemes jūrmalā pēc vētras). Īpašs stāsts ir par elementiem un krāsām. Nez kāpēc pašas skaistākās krāsas piemīt visindīgākajiem elementiem (gan jau par Viktorijas laikmeta dikti smukajām un modīgajām arsēna tapetēm visi ir lasījuši). Tāpat arī dažādu elementu izvēle izmantošanai mākslas darbos vai arhitektūrā ir ārkārtīgi smalka lieta – zelts, platīns, pallādijs, titāns, cinks, varš – katram ir savs simbolisms un papildu vēstījums.

Grāmatu patīkami papildina stāsti no autora personīgās pieredzes elementu izpētē, piemēram, kā viņš ir mēģinājis iegādāties homeopātisko plutoniju, un kas no tā ir iznācis. Autors pievērš uzmanību arī smalkajam elementu nosaukumu izvēles procesam, kas dažreiz ir politiski sarežģīts pasākums.

Tiesa gan, no “Periodisko fabulu” izlasīšanas nekādas nopietnās zināšanas ķīmijā neiegūsiet, uz to nemaz neceriet, bet nelielam priekšstatam par ķīmiskajiem elementiem grāmata derēs. Tā vairāk ir tāds kultūrvēsturisks apcerējums. Starp citu, izrādās, ka dažiem cilvēkiem patīk ar ķīmiskajiem elementiem saistīti vaļasprieki, kā to kolekcionēšana vai pilnīgi visu elementu atklāšanas vietu apceļošana pat, ja dažas no tām ir ļoti drūmi un nomaļi pasaules nostūri.

Par “Periodiskajām fabulām” savā blogā ir rakstījis arī Asmo.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s