Grāmatu izstāde 2016.

Ikgadējā lielā Latvijas Grāmatu izstāde Ķīpsalā ir pats nozīmīgākais gada notikums grāmatu pārdevējiem un pircējiem. Jau mēnesi iepriekš sociālajos tīklos sākās aizraujoša rosība un kņada. Pilsonis savā blogā ieteica visiem darbā savlaicīgi pieteikties uz avansu, lai varētu nofinansēt izstādes apmeklējumu. Izdevniecības sāka kārdināt un kacināt lasītājus ar gaidāmajiem jaunumiem. Grāmatu blogeri gatavoja sarakstus ar kārotajām grāmatām, kuras noteikti gribētu iegādāties un prātoja par finansēm. Asmo visus nomierināja paziņojot, ka ar 150 EUR tak parasti pietiekot. Tad atklājās, ka grāmatu blogeru iecienītākais vērtības mērs ir vīriešu dzimuma aita, un iesāktā diskusija dabiski un plūstoši pievērsās sīko atgremotāju dzīvnieku cenām un aitu un grāmatu priekšrocību un trūkumu salīdzinošajai analīzei. Savukārt Baltais Runcis ilgi un nesekmīgi rīkotāju mājas lapās meklēja grāmatu izstādes pasākumu programmu (šķiet, ka tur tās nav vēl joprojām). Daži īpaši laimīgie taisījās izstādē pavadīt visas trīs dienas, bet daži ne tik laimīgie skumji šņukstēja, ka šoreiz pasākumu nāksies laist garām. Bija pat tādi cilvēki kā Ivita, kas cēlās četros no rīta un nobrauca 500 kilometrus turp un atpakaļ vienīgi, lai tiktu pie grāmatām.

Tāpēc varbūt neticēsiet, bet līdz šim grāmatu izstādes nebiju apmeklējusi. Kāpēc tā? Nu vienkārši – grāmatu, ko lasīt man pilnībā pietiek arī bez šī lieliskā pasākuma (pietrūkst vienīgi laika lasīšanai). Šoreiz no pieredzējušākiem izstādes apmeklētājiem noskaidrojusi, svarīgākās lietas, ka:
1) tur pieņem tikai skaidru naudu,
2) ar 150 EUR vajadzētu pietikt, jo pērkoties par lielāku summu ir jārēķinās arī ar savu fizisko aizstieptspēju,
3) pie izstāžu halles ieejas esot bankomāts gadījumiem, ja skaidrā nauda pēkšņi izbeidzas,
4) prātīgi cilvēki uz izstādi dodas ar mugursomu,
5) ieejas biļetei ir simboliska cena – 1 EUR,
šorīt devos Ķīpsalas virzienā. Pasākumus nebiju plānojusi apmeklēt, tomēr tieši tobrīd halles vidū notika lasītāju tikšanās ar „Mātes piena” autori Noru Ikstenu. Uz to bija ieradušās apmēram piecdesmit lielākoties padzīvojušas sievietes un neizprotamu iemeslu dēļ arī kādi divi vīrieši (varbūt vienkārši pasēdēt). Pasākums izskatījās man ļoti piemērots, tāpēc piesēdos maliņā un paklausījos. Labāko daļu es noteikti nokavēju, jo bija jau sākušies klausītāju jautājumi. Kāda kundze ilgi un aizgrābti stāstīja, cik ļoti grūti viņai ir bijis uztvert romāna stāstījumu divās personās un kā tas viņu lasot ir kaitinājis (apžēliņ, lasot „Mātes pienu” pietiek ar minimālu iedziļināšanos tekstā, lai viss būtu saprotams). Vēl kāda kundze pārmeta redaktorei tekstā atstātos rusicismus kā „iziet pie vīra”, tā esot īsta haltūra. Redaktore nopūtās un skaidroja, ka tie atstāti, lai atveidotu romānā aprakstītā laika valodu, jo tad tā runāja. Vēl kāda sieviete atgādināja, ka bibliotēkās rindā uz „Mātes piena” lasīšanu esot pieteikušies 200 cilvēki – vai tad autorei nevajadzētu parūpēties, lai visi gribētāji tiktu pie grāmatas? Man jau gribējās piebilst, ka romāns visu laiku ir brīvi nopērkams grāmatnīcās, un vai tad autorei ir pienākums personīgi piegādāt katram gribētājam savu romānu? Bet nu saruna pievērsās bibliotēkām un tā. Beigās izdevēja paziņoja, ka Noras Ikstenas patiesā iecere esot bijusi sarakstīt triloģiju, kuras pēdējā daļa tad arī ir „Mātes piens” (pirmās divas daļas esot „Dzīves svinēšana” un „Jaunavas mācība”) un tagad ir plānots visus trīs romānus izdot vienā grāmatā, kā tas kārtīgai triloģijai pienākas. Vārdu sakot, pasākums bija izdevies. Mani vienīgi mazliet traucēja apkārtējā kņada un troksnis, jo tikšanās vieta nez kāpēc nav norobežota no pārējās halles. Un arī otrādi. Pēc tam uzstājās divi ļoti cienījami kungi, kas lasīja fragmentus no sava jaunā romāna. Tobrīd rāmā garā pārskatīju izdevniecību piedāvājumus, un tas bija tik skaļi un traucējoši, ka man viņu jaunas romāns paspēja pilnībā noriebties to pat vēl neredzot. Izstādes organizētāji varētu vairāk padomāt par šādām niansēm.

Kopumā jau grāmatu izstāde ir tāds palielāks grāmatu veikals ar lielākoties pievilcīgākām cenām. Droši vien te cenšas piedalīties visi, kas grāmatniecībā vēl ir dzīvi. Jāņa Rozes grāmatnīcai piedāvājumā bija vairākas kastes ar grāmatām angļu valodā pa 3 EUR gabalā. Zvaigznei kā jau parasti bija grāmatas uz svara par 3 EUR/kg. Nu, bet interesantākais bija papētīt mazo izdevniecību piedāvājumus, jo to grāmatas ne vienmēr ir atrodamas veikalos.

Patīkamu iespaidu atstāja arī Grāmatu maiņas punkts. Lai gan tā saturs ir ļoti līdzīgs tam, kas ikdienā atrodams bibliotēkas Lasītājs dāvina lasītājam plauktos, tomēr varēja atrast vairāk literatūras krievu valodā un arī dažus jaunākus izdevumus. Vismaz no rīta grāmatas bija arī sašķirotas pa valodām un sērijām – cik nu tas ir iespējams pie nepārtrauktas cilvēku plūsmas.

Beigās, protams, par galveno – ko tad iegādājos? Sociālie tīkli šobrīd ir pārslogoti ar laimīgo izstādes apmeklētāju grāmatu kaudžu bildēm. Vispār jau es tā īsti gribēju nopirkt tikai Prometeja izdoto „Zelta dēlu”, ko arī izdarīju. Vēl no Dienas grāmatas paņēmu arī „Sīnāja gobelēnu”, jo šo Vitmora grāmatu tomēr gribējās iegūt savā īpašumā. Ar to varbūt arī būtu pieticis, jo lielo izdevniecību piedāvājums mani atstāja gaužām vienaldzīgu. Ai, bet katram ir savas vājās vietas – es salūzu pie LU Akadēmiskā apgāda. Tā gadās.

Grāmatu izstāde 4

Nezinu kāpēc, bet paņemot rokās, man noteikti vajadzēja nopirkt „Augu fizioloģiju”. Vienkārši vajadzēja un viss. Un šajā stendā es labprāt būtu iegādājusies vēl kādas desmit grāmatas. Attaisnojumam varu piebilst, ka cenas bija ārkārtīgi draudzīgas. Tomēr normāliem cilvēkiem ieteiktu labāk pat neskatīties, cik grāmatnīcā maksā tāda monumentāla zinātniskā monogrāfija ar kvalitatīviem krāsainiem attēliem un shēmām. Beigās aprobežojos ar šo kaudzīti.

Grāmatu izstāde 1

Protams, esmu laimīga tāpat kā visi citi, kas tur šodien bija. Grāmatu izstādi noteikti ir vērts apmeklēt, kamēr vien eksistēs LU Akadēmiskais apgāds. Tomēr vēl joprojām mazliet skumstu, ka mums vairs nav Atēnas un Izdevniecības AGB ar Vēja suņa sērijām. Viņu vietu neviens nav aizpildījis.

Neliels ieskats Grāmatu maiņas punkta rīta piedāvājumā. Tas gan visu laiku strauji mainījās.

Grāmatu izstāde 2

Grāmatu izstāde 5

Grāmatu izstāde 3

33 thoughts on “Grāmatu izstāde 2016.

  1. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

    Tā Verna 20000ljē tagad ir manā īpašumā 🙂 Grāmatai izdevies iekļūt divos blogos vienā dienā (noteikti tādēļ vērtība pieaug :))
    Par LU apgādu piekrītu- ir tur daudz labu iemeslu, lai šķirtos no naudas. Un vēl ļoti pretimnākoša kundze otrpus galda 😉

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Aha, mēs izstādē šodien bijām apmēram vienā laikā. Skatot Tavas bildes tieši padomāju, ka tas ir tas pats Verns, kurš trāpījās manā bildē. 🙂

      Atbildēt
  2. asmodejs

    Skatos, ka tu esi patiešām veiksmīgi apmeklējusi izstādi. Domāju ka arī tev ar 150 EUR pietika 😉 Par LU Akadēmisko apgādu runājot, man tur vakar vajadzēja saņemties, lai nenopirktu Ievadu senķīniešu valodā. Es tak nejēdzu pat ķīniski.

    Atkāpe par Noras Ikstenas prezentāciju tev labi sanākusi – trakie rakstnieki raksta no divu personu skatu punkta un nedod vēl grāmatas par brīvu 😀

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Pietika, protams. Es biju atturīga un cenas draudzīgas. Senķīniešu grāmata ir dikti vilinoša, bet diez vai kādreiz noderēs. Lai gan lielākā daļa pasaules iedzīvotāju runājot kādā no ķīniešu valodām.
      Nu par rakstnieku būt ir grūti, jo šitādos pasākumos ir jābūt allaž jaukiem un smaidīgiem. Bet tā jau noskaņa bija pozitīva un daudzi pateicās autorei par romānu. Cerams, ka viņa guva gana daudz labu emociju ar. 🙂

      Atbildēt
  3. doronike

    Es biju piektdien un trāpīju uz priekšlasījumu par Kultūras kanonu, kurā iesaistījās kundze, kas versmaini un izvērsti visus uzaicināja atcerēties par savu identitāti, nonākot līdz Valentīndienas & Helovīnu nicinājumam. Piesēdu, jo cerēju uz niknu disputu, bet viss diemžēl beidzās pieklājīgi. Droši vien, ka tādas tikšanās ir vajadzīgas, tomēr visbiežāk ir slikta dzirdamība (vai pārāk laba).

    Vispār es gāju tikai pēc 500 filmām par patīkamāku cenu, bet šoreiz man kāja paslīdēja stingri biežāk nekā parasti – kopā septiņas, un gandrīz visas galīgi nesaprātīgas, t.i. izlasāmas un tālāk dodamas. Bet vismaz apmaiņas plauktā dabūju to, ko reiz meklēju antikvariātā, un par labu cenu nopirku pāris diskus.
    Ja es būtu rakstnieks, tad tikties ar lasītājiem man būtu bail. Ātri vien pateiktu – kā gribu, tā rakstu, nepatīk – nelasiet.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Droši vien grāmatu izstādes publika ir tāda, hm, aizrautīga un gatava gari izteikties pat par Kultūras kanonu. Bet kaut kā jocīgi tur bija – jautājumus no publikas dzirdēt bija grūti, bet priekšlasījumi šķita pārāk skaļi.
      Tad jau Tev arī pasākums ir izdevies un kādam laiciņam pietiks ko lasīt. 500 filmas noteikti ir vērts nopirkt. Es tās neiegādājos tikai tāpēc, ka man tad būs jāmet ārā 365 dienas filmas, bet tām ir dikti jauks formāts un foršs iesējums.

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Ai, vienalga izklausās šausmīgi agri, turklāt vēl brīvdienā. 🙂
      Galvenais jau, ka brauciens bija tā vērts un izdevās dabūt visu, ko gribējās.

      Atbildēt
  4. spigana

    Tā, vēl vienu blogeri esmu palaidusi garām… Kaut kā neveicas man ar socializēšanos grāmatu izstādē.
    Par troksni piekrītu un par LU apgādu arī. Par laimi gan grāmata, kas interesēja mani, nebija pārleiku draudzīgā cenā, tāpēc nolēmu, ka šobrīd mani nemaz tik ļoti neinteresē Radzobes pārpspriedumi par moderno teatra režiju.

    Un par Ikstenas pasākumu man no rīta bija žēl, ka ierados tikai brīdī, kad autore jau devās prom, bet laikam jau nemaz tik daudz neesmu palaidusi garām. 😀

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Es jau arī palaidu pašas Noras Ikstenas uzstāšanos, ko būtu gribējusi dzirdēt vairāk par lasītāju komentārim, jo ierados ar nokavēšanos. Un Tevi arī kaut kā palaidu garām – pie Ikstenas neredzēju un nospriedu, ka gatavojies raidījumam. 🙂
      Laikam vienīgi Andris redzēja un atšifrēja visus blogerus, jo, šķiet, ka visi pie viņa iepirkās.
      Cerams, ka beigās uzrakstīsi kādu nelielu pārskatu ar daudz bildēm par visām trīs dienām, būtu interesanti palasīt. 🙂

      Atbildēt
      1. spigana

        Es pavisam noteikti nelaidīšu garām iespēju izlielīties ar savu grāmatu guvumu, tā ka nedēļas sākumā var gaidī manu atskaiti. Biju arī dažādos slavējamos un peļamos pasākumos, par tiem tak ar vajadzēs pavārīties.

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Protams, par guvumiem arī uzraksti. Trīs dienu laikā, kad apkārt ir tik daudz kārdinājumu un iespēju, gluži nemanot var savākt veselu plauktu ar grāmatām.

      2. andris

        Redzēju es daudzus blogerus, bet atšifrēju tikai dažus, jo par lielu daļu jauno dāmu blogeru izskatu man nav ne mazākās nojausmas. Daudz bildes nesolu, bet aprakstu uzrakstīšu, ja jau publikai interesanti.
        Ikstenas runu es mēģināju klausīties no sava stenda, diezko neizdevās, bet autogrāfu gan samedīju 🙂

        Atbildēt
        1. Ivita

          Ar mani ir vēl ļaunāk – pazinu tikai Spīganu un iepirkos pie Andra. Ar pārējiem varbūt burzījos vienā rindā, bet tā arī neatpazinu. 😊

  5. msmarii

    Šis burvīgais raksts ir kā vēl viens nazis manā jau asiņojošā mugurā 😀 Būs nākamgad arī pašai jādodas uz to izstādi. Kā nojaušu, labāk doties no paša rīta.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Kādu reizi noteikti der uz turieni aizbraukt. Es arī līdz šim biju skeptiska, bet man patiešām patika. Doties uz izstādi no rīta man ir ērtāk, jo tad ir mazāka burzma un uz pusdienlaiku jau biju mājas. Vienīgi pēcpusdienā izstādes programmā bija ieplānoti interesantākie pasākumi ar Eniņu un Bereli, kurus labprāt būtu apmeklējusi, bet visus labumus vienlaicīgi jau nevar gribēt.

      Atbildēt
      1. msmarii

        Es biju tajā gadā, kad prezentēja Līdakas grāmatu. Prezentācija likās vairāk viņa draugiem domāta, bet tas tā. Nepatika ārprātīgā burzma, bet nu dikti kārdinoši kopumā bija.

        Atbildēt
  6. santasbiblioteka

    Interesanti lasīt 🙂 Vai nav tā, ka tieši šogad visi apmeklēja izstādi, par to runāja jau iepriekš un pēc tam daudz vairāk kā citus gadus? Vai man tā tikai liekas? Man arī sagribējās.. Programmā noteikti būtu jāiekļauj blogeru stūrītis, kur visi iepazīstas ar LV grāmatu blogeriem un prasa padomus 😀

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jā, šogad grāmatu blogeri izstādi ir apmeklējuši gandrīz vai masveidā. Ja vēl katrs kaut ko uzraksta, tad rodas iespaids, ka visi tur ir bijuši.
      Doma par blogeru stūrīti ir laba. Lai gan nezinu vai visiem apmeklētājiem tas būtu interesanti. Pašiem, protams, būtu par ko parunāt. 😀

      Atbildēt
  7. Austra

    Man vēl gribētos ierosināt sarīkot blogeru un tamlīdzīgo cilvēku grāmatu galdu un mainīties ar, teiksim, pēdējo 20 gadu laikā izdoto literatūru vai jaunāku, jo tas, kas šodien tur bija, bija visnotaļ bēdīgi. Jā, es saprotu, svētdiena, viss labais izķerts utt., bet vēl arvien izskatās, ka lielākā daļa atnes savu vecvecāku bibliotēku un cer to samainīt pret kko svaigāku 😦

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jā, man arī vairāk interesē dažas pirms četrdesmit gadiem izdotas grāmatas, kuras gan speciāli nemeklēju, bet ja ceļā trāpītos, gan jau savākt. Galu galā grāmata lielākajā daļā gadījumu nav piena paka, kurai kā beidzas termiņš vairs nemaz nav lietojama (protams, ir jau arī tādas).
      Bet ar blogeriem tak pirms tusiem var sarunāt, lai dara zināmu, no kā gribētu šķiries un, ko gribētu vietā. Ar plauktu ietilpību jau daudziem ir problēmas un grāmatas tad pēc izlasīšanas tiek atdotas labprātīgi. 🙂

      Atbildēt
  8. Lasītāja

    Es gan tur nebiju, kā vienmēr, kaut gan daži pasākumi izklausījās interesanti, tomēr man drīzāk būtu jāpievēršas jautājumam, kā mājās samazināt grāmatu skaitu; bet Tavs stāsts man atsauca atmiņā kādus Rīgas svētkus ar grāmatu tirdziņu parkā, kur Zandere mēģināja mani pavadošajam jaunajam cilvēkam notirgot “Limonādi”, bet viņš, cienījamai dāmai uzmanību nepievērsdams, aizmetās pie blakus esošā LU galda, iegavilēdamies: “Ķīmija!” Ko arī nedabūja, bet tas nu tā.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Cik saprotami! 🙂 Labai populārzinātniskai grāmatai par ķīmiju es arī noteikti dotu priekšroku salīdzinājumā ar dzeju (nemaz nerunājot par tām plašā klāstā piedāvātajām ezotēriskajām un pseidozinātniskajām drazām).

      Atbildēt
      1. Fledis

        Njā, tā jau ir- ja izlasīts, tad varbūt plauktā visu arī nevajag. Es tagad arī, cik ieeju grāmatnīcā, tik noskatos, ka vēl ir pieejama, bet lai visas četras pirktu uzreiz, tas sanāktu pārāk jau nu sālīti, ja pirktu pa vienai, tad varētu arī vairs nepaspēt savākt, un vispār varbūt labāk dzīvot ar pabalējušām atmiņām, nekā aizņemt plauktā vēl kādu pusmetru, kura tur īstenībā nemaz vairs nav 🙂

        Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Man vispār pēdējā laikā ir mazliet dīvains paradums dažreiz pirkt grāmatas, kuras esmu izlasījusi, jo pilnīgi noteikti zinu, ka tās ir labas un iespējams lasīšu vēl kādu reizi. 😀
          Pērkot vēl neizlasītu grāmatu tak nekad nezini, vai tev tā patiks un derēs. Un, ja nu nepatīk? Riskanti zinies. Drēbes jau arī lielākoties pērkam pēc pielaikošanas, kāpēc gan pēc līdzīgiem principiem neizvēlēties arī grāmatas. 🙂

  9. Fledis

    Vo, vo, es tagad tikai tā vien daru- paskatos grāmatnīcā jaunumus, sagaidu bibliotēka, izlasu un tad izdomāju. Par laimi tagad lielākoties grāmatas veikalos uzkavējas ilgi, nav kā agrāk, kad vajadzēja grābt bez skatīšanās. Izņēmums varbūt ir pāris autori, kuru uzvārds kalpo par kvalitātes zīmi, un arī tad dažreiz sanāk kā sanāk… Secinājums kopumā- ir daudz grāmatu, pat visumā labu, kuras tomēr šķiet, ka negribēsies lasīt otrreiz. Vismaz ne tik ļoti, lai turētu plauktā, kur jau tā ir gana putekļiem kur krāties :(. (Bija laiki, kad lepni teicu, ka grāmatplauktā man putekļu nav, jo visas tiek pietiekami regulāri izcilātas un pārlasītas, bet tas bija sen un nav tiesa 🙂 )

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jauki, ka vēl kāds saprot jau izlasītu grāmatu pirkšanas jēgu. 🙂
      Ar putekļiem jau ir, kā ir, bet dažreiz ir patīkami vienkārši pastāvēt pie iemīļoto grāmatu plaukta, dažas izvilkt, laiski pāršķirstīt un palasīt nejauši izvēlētus teksta fragmentus.

      Atbildēt
  10. Atpakaļ ziņojums: 2016. grāmatu gada pārskats | Sibillas grāmatas

  11. Atpakaļ ziņojums: Latvijas Grāmatu izstāde 2017 | Sibillas grāmatas

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s