Tik dažādā sievišķība

Jau no saviem pirmsākumiem kino ir bijis tas mākslas veids, kurš ir bezgalīgi atražojis un centīgi publikai iebarojis ļoti klišejiskus un sterotipiskus sieviešu tēlus – bīstamās, seksuālās un ļaunās pavedējas, tad jaukās, mīlīgās un mātišķās sievietes, un pa retam uz ekrāna varēja gadīties arī kāda šķīsta un pārpasaulīga mūķene. Viens no iemesliem droši vien ir tas, ka kino galvenie noteicēji – producenti un režisori lielākoties ir bijuši vīrieši. Acīmredzot sievietes viņus nav daudz interesējušus, vai arī viņi no tām ir baidījušies, vai varbūt vispār nav zinājuši, ko ar šīm neizprotamajām radībām iesākt. Patiesībā jau arī mūsdienās kino nozarē nekas daudz nav mainījies. Tomēr pēdējos gadu desmitos mazliet lielāka uzmanība sievietēm tiek pievērsta, nu vismaz tam, lai arī skatītājām būtu ar ko identificēties filmas laikā (un Holivudas studijas varētu saglabāt vai palielināt savus ieņēmumus, noturot auditoriju). Vārdu sakot, šodien ir jauka diena, lai parunātu par dažām pēdējā gada laikā redzētajām nesen uzņemtajām filmām, kuras man ir patikušas, un kuras ir veidotas no sieviešu skata punkta, vai vismaz viņām tajās ir atļauts būt patstāvīgām, stiprām, savdabīgām, nepareizām, neglītām vai smieklīgām.

The Duke of Burgundy (režisors Pīters Striklends)

the duke of burgundy

Viena no pagājušā gada mīļākajām filmām. Fantastiski skaista, izsmalcināta, mazliet noslēpumaina un ļoti atmosfēriska. Stāsts par mīlestības tumšajām pusēm un grūti aptveramiem cilvēcisko attiecību līkločiem. Un nekad jau nevar zināt, kurš attiecībās ir īstais varmāka. Filmā ir tikai sievietes un ļoti daudz tauriņu.

Sicario (režisors Denī Vilnēvs)

Sicario

Lai gan man nepatika neviena no iepriekšējām Vilnēva filmām (Incendies, Enemy, Prisoners), Sicario izrādījās viena no pārsteidzošākajā kino skatīšanās pieredzēm. Lēna, brutāla un ļoti skaista filma, kura negaidīti izvilka ārā kaut kur ļoti, ļoti dziļi apziņā nobāztās atmiņas par Bolanjo 2666 aprakstīto pilsētu (to pašu, kuru redzam uz ekrāna) un kopiespaids bija satriecošs. Reti gadās, kad filma tik labi papildina grāmatu.
Sākotnēji bija iecerēts, ka galvenais varonis būs vīrietis, bet, nomainot to pret sievieti Emīlijas Blantas sniegumā, filma ir ieguvusi papildu dimensijas un nianses. Pilsēta savā monstrozajā Pilsētas lomā ir nepārspējama.

Mad Max: Fury Road (režisors Džordžs Millers)

Mad Max Fury road

Trakākā, izklaidējošākā un ārprātīgākā pagājušā gada filma par braucienu no punkta A uz punktu B. Un atpakaļ. Bet te ir arī sievietes. Un mātes piens. Turklāt spaiņiem. 🙂

Phoenix (režisors Kristians Pecolds)

Phoenix

Dīvaina un ambiciozi hičkokiska filma. Stāsts par sievieti, kas izdzīvojusi holokaustā, bet ar atbrīvošanu no koncentrācijas nometnes nekas nebeidzas. Kā atsākt dzīvot drupās sagrautā pasaulē, kur tik daudzi ir miruši vai tevi nodevuši. Kā atgūt savu identitāti un esamības jēgu, ja esi pazaudējusi pat savu seju. Sižets ir mazliet neloģisks, bet jāpiekrīt Hičkokam, ka cilvēki jau parasti ar loģisku rīcību neizceļas. Vienkārša un neliela filma ar neaizmirstamu finālu.

Zero Motivation (režisore Talya Lavie)

Zero motivation

Ļoti melna komēdija par meitenēm nomaļā Izraēlas armijas daļā kaut kur ellē ratā tuksnesī. Stāsts par draudzību, personāldaļas darbinieču dīkajām izklaidēm, stepleru divkaujām un armijas nejēdzībām. Uzrodas pat kāds no tiem dīvainajiem ebreju spokiem. Nedaudz nostalģiska filma, jo lika atcerēties (ne jau dienestu Izraēlas armijā), bet tos šausmīgi senos laikus, kad visi Minesweeper rekordi birojā bija manējie.

Ricki and the Flash (režisors Džonatans Demme)

ricki and the flash

Protams, šī ir filma – pasaka. Bet sabiedrība vēl joprojām ir liekulīga, jo vienmēr tiek nosodītas sievietes, kas ģimenes vietā ir pievērsušās radošai karjerai, bet vīrieši par šādu izvēli parasti tiek slavināti un atzīti par labiem tēviem. Filma ir vienkārša, klasiska un sirsnīga. Savukārt Merila Strīpa galvenajā lomā lieliska kā jau vienmēr.

Spy (režisors Pols Feigs)

Spy

Smieklīga, asprātīga un diezgan vardarbīga spiegu komēdija. Bet Feiga rupjās filmas, kuras parasti tracina kārtīgās un pareizās kinoskatītājas, jo atļauj sievietēm nebūt vienmēr cēlām un apgarotām būtnēm, kas nekādos apstākļos un nesvīst, nepirž, un nekad par sevi nepasmejas, man allaž ir patikušas un Bridesmaids jau ir nokļuvusi komēdiju klasikas plauktiņā.

The Diary of a Teenage Girl (Marielle Hellere)

diary of teenage girl

Pusaugu meiteņu seksualitāte arī ir viena no skatītājus tracinošajām tēmām. Un skaidrs, ka pārgulēt ar mātes mīļāko nav laba ideja, un ar to nepietiek, lai kļūtu pieaugusi. Tak pieaugušo dzīve vispār izrādās nav nekāda avene. Bet filma ir tieša, atklāta un emocionāli godīga.

2 thoughts on “Tik dažādā sievišķība

    1. Sibilla Raksta autors

      Mūsdienu seriāli jau arī daudz pievēršas sievietēm. Nesen iesāku skatīties Orange is the New Black, bet pagaidām netiku līdz pirmās sezonas beigām. Bet nevaru sūdzēties, ka tur sievietes būtu ignorētas. 🙂
      Apzināti sarakstā iekļāvu pāris mazāk populāras filmas, varbūt vēl kāds noskatās un uzraksta, ko domā. Pieļauju, ka The Duke of Burgundy un Ricki and the Flash arī Tev varētu būt pietiekami interesantas.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s