Stīvens Gross „Psihoanalītiķa piezīmes”

Stīvens Gross „Psihoanalītiķa piezīmes. Kā mēs sevi zaudējam un atkal atrodam”, no angļu valodas tulk. Andžela Šuvajeva, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016., (Stephen Grosz, The Examined Life. How We Lose and Find Ourselves, 2013)

 

Grāmatu „Psihoanalītiķa piezīmes” paņēmu lasīšanai bibliotēkā. Tās autors Stīvens Gross ir praktizējošs psihoanalītiķis ar ilggadīgu pieredzi un tās pamatā ir viņa sarunas ar saviem pacientiem. Grāmata ir diezgan saistoša, tā nav gara un to var izlasīt ļoti ātri.

Psihoanalītiķa piezīmesVisus savus stāstus Stīvens Gross tematiski ir sadalījis piecās nodaļās – Sākums, Melu stāsti, Mīlot, Pārmaiņas un Aiziešana. Skaidrs, ka pie psihoanalītiķa normāli cilvēki neiet un visiem autora pacientiem ir lielākas vai mazākas problēmas, bet ir patīkami lasīt, kā viņš ar patiesu pietāti un cieņu raksta par saviem pacientiem. Grāmatas lielākais pluss ir stāsti par to, cik ārkārtīgi dažādi un atšķirīgi mēs esam, un kā dažreiz tas ļoti apgrūtina pat visvienkāršāko saprašanos starp cilvēkiem.. Te lasītājs sastaps gan pataloģiskus meļus, gan cilvēkus, kas nespēj izjust emocijas vai nespēj būt divatnē ar vēl kādu. Te ir stāstīts par pārmaiņām un zaudējumu pieņemšanu – gan bērnu nāves, gan savas aiziešanas. Vispār cilvēki mēdz būt ārkārtīgi dīvaini, bet tieši tas padara šo grāmatu interesantu, jo atšķirībā no psihoanalītiķiem mums par laimi ikdienā ne vienmēr ar šīm savdabībām ir jāsakaras.

Tiesa gan, jāpiezīmē, ka, spriežot pēc autora stāstiem, par psihoanalītiķiem galvenokārt kļūst cilvēki, kuriem pašiem dzīvē ir nopietnas psiholoģiskas problēmas, bet tas laikam nemaz nav slikti, jo cilvēki, kas paši tās nav piedzīvojuši, diez vai varēs palīdzēt citiem. Un vēl psihoanalītiķi ir patoloģiski līdzcilvēku kontroles maniaki. Tāpat reālajā dzīvē mēs esam daudz dažādāki nekā grāmatā aprakstītie dīvaiņi, un noteikti lielākajai daļai cilvēku rakņāšanas pa bērnības atmiņām neko nepalīdzēs šī brīža situācijas uzlabošanā. Nu skaidrs, ka mums visiem ir dažādas bērnības traumas (te ir atrodama brīnišķīga tēma par bērnības pievīlumiem, lielākā daļa ir smieklīgi, bet daži gan patiesi baisi) un parasti mēs ar tām gluži labi esam tikuši galā, bet, lasot grāmatu, dažbrīd šķiet, ka no jebkuras nevainīgas atmiņu epizodes, ja vien mazliet pacenšas, var izspiest briesmīgu traģēdiju un traumu visam mūžam, ar kuru neatliks nekas cits, kā gadiem piestaigāt pie kāda analītiķa.

„Psihoanalītiķa piezīmes” būs noderīga lasāmviela jebkuram lasītājam, kam interesē arī citi cilvēki, ne tikai sava ļoti unikālā un izcilā personība.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s