Dzīve ar blogu. Ceturtais gads

Patiesībā īstā bloga dzimšanas diena ir 05. novembrī, un šis ir tāds mazliet nokavēts ieraksts, bet atceros, kad pirms četriem gadiem ziņa par manu grāmatu blogu parādījās tviterī, blogāres viedākais zvērs Baltais Runcis to komentēja skeptiski – tad jau redzēsim, vai tas vispār izvilks līdz Ziemassvētkiem. Es pat mazliet apmulsu, jo vai tad no maniem tekstiem nestaroja apmātība ar lasīšanu, stingra apņēmība rakstīt, noturība un stabilitāte (ai, nu, skaidrs, ka tur nestaroja nekas, un skats vispār bija diezgan žēlīgs).Un, vai tad patiešām ir tādi nelāgi cilvēki, kas savus blogus nedaudz iesāk un tad pamet vienus tumšajā un aukstajā internetā – tik vientuļus un skumjus? Lai nu kā tur būtu ar citiem, blogojot ir sagaidīti jau veseli četri Ziemassvētki un ir pamatotas cerības izdzīvot arī līdz piektajiem, jo apnicis vēl nav un, kā zināms, lasāmo grāmatu saraksts ar katru izlasīto paliek tikai garāks un garāks. Kur nu vēl visi citi blogāres prieki – lieliskie grāmatu blogeri, visādas lasīšanas akcijas un dažreiz dīvainas blogu stafetes, virtuālā grāmatu dāvināšana, kas gadās, ka izvēršas arī gluži taustāma, interesanti komentāri un labas lasāmvielas ieteikumi pie aprakstiem

4-gadi-blogamKā tad ir bijis pa šiem četriem gadiem – visādi, protams. Brīžiem ir sanācis lasīt un rakstīt vairāk, brīžiem mazāk. Ļoti globālas izmaiņas manos lasīšanas paradumos blogošana nav ieviesusi, bet neapšaubāmi tagad lasot daudz vairāk domāju par lasīšanu (lai cik nesakarīgi tas varbūt arī izklausās). Ne visas izlasītās grāmatas pēc tam tiek pieminētas blogā, jo tam ir izteikta nosliece dzīvot pašam savu dzīvi un dažreiz kategoriski atteikties ņemt pretī tās daudzās šķietami labās domas, kas nez kāpēc spēj pastāvēt tikai kaut kādā netveramā formā smadzenēs, bet ne sitamas nav pārveidojamas rakstītā tekstā. Tā nu sasodīti daudzu grāmatu apraksti eksistē tikai manās iedomās (laikam tas nozīmē, ka tie neeksistē vispār). Tomēr par apmēram pārsimts grāmatām pa šo laiku ir izdevies uzrakstīt.

Droši vien jāpiemin, ka nu jau apmēram trīs gadus regulāri lietoju e-grāmatu lasītāju, kas izrādījās dikti praktisks un noderīgs e-daikts. Turklāt tieši šī uzparikte ir vainīga pie tā, ka pēdējā laikā esmu atkal atgriezusies pie nejaukā paradumā pirkt vairāk grāmatu, nekā spēju izlasīt, jo padara tās nepiedienīgi viegli pieejamas un uzglabājamas. Saprotams, ka e-lasītājs tomēr maina mūsu attiecības ar lasāmo tekstu, bet šī tēma būtu pelnījusi atsevišķu bloga ierakstu.

Vēl pa šo laiku esmu nedaudz sākusi lasīt grafiskos romānus, kas savukārt ir pavisam cita lasīšanas pieredze, jo šeit teksts ir jāuztver nedalāmā komplektā ar bildi. Un vēl tagad maķenīt vairāk nekā pirms blogošanas lasu populārzinātniskas grāmatas.

Nobeigumā paldies visiem bloga lasītājiem, sekotājiem un komentētājiem! Galu galā neviens blogs nepastāv tikai pats par sevi – tas vienmēr tiek rakstīts tieši jums. 🙂

17 thoughts on “Dzīve ar blogu. Ceturtais gads

  1. Uldis Rozenfelds (@baltaisruncis)

    Vispirms jau sveicieni jubilejā!

    Tagad par to manu uzbraucienu 🙂 – vai tiešām es biju tik neaudzināts un nepieklājīgs, ka šitā nobrūķēju muti? Es tik ceru, ka manam skeptiskumam bija iemesls (nē, ne Tavs blogs, bet vispār), jo blogāres klīstošie holandieši ir daudz (un top vēl vairāk).

    Un par tām recenzijām, atrakstiem un pierakstiem, kuri mīt tikai galvā, Tev ir taisnība- manā galvasblogā ir iestrēguši tāāāādi raksti un tāāāādā skaitā, ka Pulicers būtu kā minimums 🙂

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies par sveicieniem! Ak, un kāds tur uzbrauciens, tas bija tikai reāls situācijas izvērtējums, kas mazliet motivēja savākties. 🙂
      Šķiet, ka ap to laiku grāmatu blogi bija nākuši modē un savairojušies, skaidrs, ka daudzi no tiem tagad ir pieklusuši. Lai gan uz kopējā blogāres fona tieši starp grāmatu blogiem ir patiešām daudz ilgdzīvotāju.

      Atbildēt
  2. doronike

    Ooo, tev ir bijusi fotosesija ar apelsīnu – ļoti dekoratīvi! Vēlreiz lieli sveicieni!
    Par tiem melnrakstiem galvā – zelta vārdi, cik to skaisto rakstu nav uzrakstīts, ne saskaitīt.
    Man jau bija tik daudz nelasīto sakrājies, ka es uz tām saņēmos rudenī nopietni paskatīties un daļu aizdevu projām – ja es piecus gadus nevaru grāmatu saņemties izlasīt, tad lai iet tautās.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Paldies! Biju iecerējusi bildi ar ziedošiem viršiem rudens noskaņās, bet, bāc, pēkšņi viss bija palicis balts un pūkains un rezultātā man ir bildes, kuras vairāk izskatās pēc Ziemassvētku kartiņām. 🙂
      Ar plauktu tīrīšanu ir sarežģīti – dažreiz sanāk kaut ko izlasīt tikai pēc 10 gadu ilgas marinēšanas un izrādās, ka ir bijis vērts aizņemt telpu, bet skaidrs, ka ir grāmatas, ar kurām labāk jau savlaicīgi padalīties ar citiem.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s