Kaspars Hendersons „Grāmata par pilnīgi neiedomājamiem radījumiem. 21. gadsimta bestiārijs”

Caspar Henderson, The Book of Barely Imagined Beings: A 21st Century Bestiary , 2012

Neiedomājamo radījumu bestiāriju saņēmu Ziemassvētku dāvanā no Inta, par ko viņam liels paldies, jo tā es tiku pie ļoti jauka papīra grāmatas eksemplāra, kas šajā globalizācijas laikmetā iespējams ir pamanījies paceļot pa pasauli vairāk nekā es, jo Bestiārijs ir izdots Londonā, pirkts, Dubaijas japāņu grāmatnīcā (Kinokuņijā), bet tagad nonācis Latvijas laukos. Pati grāmata vizuāli ir eleganta, stilīga un savdabīga. Tai ir ar smalkiem, apzeltītiem zīmējumiem rotāts vāciņš un katras nodaļas ievadā ir viduslaiku stilā veidotas ilustrācijas un amizanti izzīmēti lielie sākuma burti. Savukārt lappusēm ir atstātas ļoti platas malas, uz kurām ir izvietotas dažādi teksta papildinājumi, atsauces un paskaidrojumi.
Doma uzrakstīt šo grāmatu tās autoram žurnālistam Kasparam Hendersonam esot radusies, lasot Borhesa stāstus par izdomātiem dzīvniekiem. Kādā brīdī viņš saprata, ka reālās dzīvās būtnes, kas apdzīvo mūsu planētu ir daudz interesantākas un grūtāk iztēlojamas nekā cilvēku fantāzijas radītās, (patiesībā par lielākās to daļas eksistenci mēs nemaz nespējam iedomāties) un būtu labi par tām savākt informāciju un uzrakstīt grāmatu.

bestiarijsVispār jau šī grāmata ir tieši tāda, kādas man patīk. Bērnībā es to noteikti būtu dievinājusi, bet arī tagad izlasīju ar lielu patiku, un droši vien noteikti pārlasīšu vēl kādu reizi. Neiedomājamo radījumu bestiārijā ir apkopoti stāsti par 27 savādām un unikālām dzīvības formām, kas ir sakārtoti alfabētiskā kārtībā (katram angļu alfabēta burtam atbilst viena dzīvnieku suga). Un viens no šiem īpaši dīvainajiem radījumiem ir cilvēks. Šī nav gluži bioloģijas grāmata. Par katru no šiem radījumiem autors, protams, pastāsta interesantākās lietas par to dzīvesveidu, sugas atklāšanu, nākotnes perspektīvām, kas dažreiz ir ļoti bēdīgas, un ar tiem saistītajiem mītiem, tomēr papildus tam Bestiārijs gluži tāpat kā tā viduslaiku priekšteči, skaidro pasaules uzbūvi, dzīvības izcelšanos, evolūciju, vides aizsardzības jautājumus un cilvēka vietu pasaulē. Tas viss tiek izklāstīts brīvā formā un gana vienkāršā valodā ar plašām atsaucēm uz filozofiju, antropoloģiju, literatūru, kino, popkultūru, u.c., pa vidu iestarpinot arī autora personīgo pieredzi un atmiņas no ceļojumiem. Brīžiem tas šķiet diezgan negaidīti vai haotiski – tā stāstot par zušiem autors var pēkšņi pievērsties Melvila „Mobija Dika” analīzei un no tās tikpat mierīgi pāriet pie atomkatastrofas draudiem un cilvēku zemapziņā mītošo briesmoņu apcerēšanas, vai arī nodaļā par galvkājiem nautilus sākt stāstīt par fotogrāfijas pirmsākumiem un tehnoloģisko attīstību.  Lai gan pāris dzīvnieki grāmatas formai šķiet mazliet pievilkti aiz ausīm, kā mazais pūčuks no Andu kalniem, tomēr lielākoties tie visi patiešām ir neiedomājami un par dažiem no tiem vispār lasīju pirmo reizi – gan par jetiju krabi, gan par murēnas neticamo divu žokļu pāru komplektu, gan par jokaino radību, kurai ir septiņi dažādi dzimumi, kuri visi var mierīgi pāroties savā starpā jebkurā no iespējamajām kombinācijām (kopskaitā 21).

Atceros, kad agrā bērnībā kādā no populārzinātniskajām grāmatām pirmo reizi izlasīju par plakantārpiem, es biju patiesā sajūsmā, ka pasaulē eksistē tāda no mums būtiski atšķirīga dzīvības forma. Tieši šie ne visai simpātiskie radījumi man pirmo reizi dzīvē tik spilgti ļāva apzināties, cik brīnumainā pasaulē mēs dzīvojam, tāpēc lielā aizrautībā par tiem stāstīju visiem, ko vien piedabūju klausīties. Lieki teikt, ka lielākoties tas visiem šķita pretīgi vai garlaicīgi. Un, lūk, Hendersons plakantārpiem savā Bestiārijā ir veltījis veselu nodaļu saistībā ar dzīvības un nāves mistēriju. Šie radījumi ir ārkārtīgi dažādi, tiem nav iekšējo orgānu, dažas no to attīstības stadijām mums varētu rādīties murgos, bet to vairošanās ir pasākums, kas atrodas ļoti tālu ārpus labas gaumes robežām. Dažas plakantārpu sugas spēj pilnībā reģenerēties no vienas izdzīvojušas šūnas (padomājiet par to). Un, jā, daudzi no tiem ir parazīti, bet, starp citu, iespējams, ka tikai pateicoties parazītiem daba dzīvās būtnes ir apveltījusi ar seksu. Vārdu sakot, šī ir aizraujoša grāmata tiem, kas spēj izprast plakantārpu valdzinājumu.

Nobeigumā jāpiebilst, ka īpaši riebīgi bija tīmeklī izlasīt, ka igauņi jau ir paspējuši Hendersona grāmatu iztulkot un izdot igauniski. Interesanti, kāpēc viņu izdevējiem tas izdodas, jo lasītāju un pircēju skaits viņiem nevarētu būt daudz lielāks, bet mūsu izdevniecībām nē, un jau gadiem latviski tikai retumis tiek izdota kāda laba populārzinātniskā grāmata.

Par grāmatu ir rakstījis arī Asmo.

14 thoughts on “Kaspars Hendersons „Grāmata par pilnīgi neiedomājamiem radījumiem. 21. gadsimta bestiārijs”

    1. Sibilla Raksta autors

      Jā, Ints jau vienmēr māk piemeklēt katram piemērotu lasāmo dāvanu. Cik atceros, tad Tev no viņa šogad tika grāmata par salām. Vai jau izlasīji? 🙂

      Atbildēt
  1. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    Man nudien prieks, ka tev šī grāmata patika, bez plakantārpiem zemeslode nudien būtu pavisam citāda. Nesen redzēju, ka arī krievu valodā šī grāmata ir izdota smukajā formātā, vismaz no ārpuses tas tā izskatījās. Nudien nezinu, kādēļ mūsu izdevniecības nesaņemas un neizdod kaut ko tik brīnišķīgu. 😦

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Es arī izpētīju krievu izdevumu (tas bija dabūjams pat Liepājā). Tā izdevēji ir pastrādājuši dikti nopietni un dažās vietās, kur viņiem ir šķitis, ka autoram varētu nebūt taisnība, pat salikuši savus zinātniskos komentārus Hendersona tekstam. 😀

      Atbildēt
        1. Sibilla Raksta autors

          Lielākoties tur ir grāmatas zinātniskā redaktora precizējumi par sugu sistemātiku un tā, kas nav pārāk nozīmīgi. Bet, skaidrs, ka es pēc ilgākām pārdomām tomēr krievu izdevumu nopirku, lai to pārlasot otrreiz nepalaistu garām kādas nianses, kuras lasot angliski varbūt līdz galam neizpratu. (Un, jā, es labi apzinos savas grāmatu atkarības apmērus.) 😀

    1. Sibilla Raksta autors

      Skaidrs, ka tāda grāmata nebūtu lēta, bet interesanti, kā igauņiem to ir izdevies izdot? Vai tad viņiem tautas pirktspēja ir labāka? 🙂
      Nesen Vija Kilbloka FB dikti kritizēja igauņu izdevējus (un slavēja mūsējos, precīzāk, sevi), ka pie jūtami jēdzīgākas nodokļu politikas un lielāka bibliotēku iepirkuma, viņu grāmatas tiekot tirgotas dārgāk. Tas, protams, nav jauki, bet igauņiem vismaz tās grāmatas ir pieejamas igauniski (un gan jau viņas minētie faktori tur savu lomu nospēlē), bet mūsu foršie izdevēji (ar ļoti retiem izņēmumiem) lasītājus aplaimo ar lētiem mēsliem vai vispār neko (tas attiecībā uz populārzinātnisko literatūru).

      Atbildēt
      1. andris

        Igauņu pirktspēja noteikti ir augstāka. Viņiem vidējā alga uz rokas ir ap 900 EUR, bet mums ap 600 EUR.
        Kilbloka pilnīgi nejauši bija paņēmusi vienu bērnu grāmatu, kur cena tiešām atšķīrās. Taču ja paskatās, piemēram, Nesbē bestsellerus, tad tā cena tāda pati vien ir.

        Atbildēt
        1. andris

          respektīvi, ja paņem proporcionāli pret ieņēmumiem, tad tā bērnu grāmata Igaunijā maksā tikpat cik pie mums, bet pieaugušo bestselleri un viss parējais, pie mums maksā par kādu trešo daļu dārgāk. Tā teikt, lai visi var pilnā augumā ar lielisko Dzintara produkciju iesmērēties 🙂

        2. Sibilla Raksta autors

          Aha, un pēc tam viens otru kāri nolaizīt (atbilstoši Dzintara arābu līnijas leģendai). 🙂
          Nu neko, būs vien jāpaliek pie lasīšanas svešās mēlēs, klusi apskaužot igauņus. 🙂

  2. Atpakaļ ziņojums: 2016. grāmatu gada pārskats | Sibillas grāmatas

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s