Pavels Kohouts „Diplomēta bende”

Pavels Kohouts „Diplomēta bende”, no čehu val. tulk. Sandra Nikuļceva, Rīga: SIA „J.L.V.”, 2016., (Pavel Kohout, Katyně, 1978)

Čehu rakstnieka Pavela Kohouta romāns „Diplomēta bende” ir visdīvainākā no šogad lasītajām grāmatām, un atrodas kaut kur tālu ārpus tādām banālām kategorijām kā patīk vai nepatīk, gaumīgs vai bezgaumīgs, izklaidējošs vai nē. Īsumā par autoru – viņš savā dzīvē ir paspējis kādu laiku būt par pārliecinātu staļinistu, pēc tam par aizrautīgu komunistu, tad par disidentu un galu galā kļuva par no dzimtās zemes izraidītu emigrantu. Romānu „Diplomēta bende” Kohouts ir sarakstījis pēc Prāgas pavasara sagrāves, bet pirmo reizi publicēts tas tika tikai 1978. gadā un, protams, ne jau toreizējā Čehoslovākijā.

“Diplomētas bendes” darbība norisinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās kādā vārdā nenosauktā totalitāri sociālistiskā Centrāleiropas valstī. Piemīlīgā pusaudze Līziņa Taheci nelaimīgā kārtā izgāžas iestājeksāmenos gan konservatorijā, gan klasiskajā ģimnāzijā. Lai meitai nebūtu nākotnē jāmācās par kaut ko ārkārtīgi nepiemērotu, piemēram, cūkkopi, vecāki piekrīt Līziņas uzņemšanai īpašā eksperimentālā mācību iestādē PEZAVS (Profesionālā eksekūcijas zinātņu arodvidusskola). Tā ir dikti mīlīga skoliņa, kuru ir izauklējuši savas profesijas fanātiķi profesors Vilks un docents Šimsa, lai nodotu savu smalko mākslu un bagātīgo pieredzi jauniešiem, apmācot tos par mūsdienīgiem un augsti profesionāliem bendēm, kas pārzina un spēj izpildīt dažādus nāvessodus un spīdzināšanas paņēmienus.

… pakārt kādu aiz kakla labāk vai sliktāk spēj gandrīz ikviens, varbūt izņemot pāris mīkstčaulīgu intelektuāļu, taču māksla ir viņu pakārt tā, lai tajā atspoguļotos visa cilvēces kultūras vēsture līdz pat zinātniski tehniskajai revolūcijai, citādi klients ar pilnām tiesībām varētu vaicāt, kāpēc par sodu viņu uzreiz neuzcep un neapēd.

diplometa-bendeIestāšanās pārbaudījumi nav sarežģīti, ir tikai jānokauj vista un jānosit karpa (bet var arī nodīrāt dzīvu suni). Līziņa ar to tiek galā brīnišķīgi. Tālāk seko skolas audzēkņu piedzīvojumi mācību gada laikā, apgūstot profesiju, kā arī dažas atkāpes pasniedzēju pagātnē (jā, nu, kā nu kurš kļūst par bendi).

Romāna centrālais tēls – eņģeliskā paskata jaunava Līziņa, ap kuru risinās visi galvenie notikumi, pati ir inerta un pasīva būtne, kurai piemīt obsesīvi kompulsīvie traucējumi ar noslieci nepārtraukti skaitīt visu, kas apkārt redzams. Toties viņa ir apveltīta ar neatvairāmu seksuālo pievilcību, kuras dēļ zaudē galvas (un ne tikai galvas) visi satiktie vīrieši. Pa visu romānu Līziņa, skolas noslēguma eksāmenā perfekti pakarot vienu no saviem pielūdzējiem, pasaka tikai vienu teikumu, kas šim stāstam pieliek treknu punktu – viņš man pat nenopirdās.

Pēc būtības „Diplomēta bende” ir viens no ciniskākajiem, skarbākajiem un satīriskākajiem stāstiem par mūsu, tas ir, Austrum- un Centrāleiropas vēsturi. Neskaitāmas nodevības, bezjēdzīga vardarbība un grūti noticams ikdienas absurds. Vispār romāns ir kaut kāds dīvains Kafkas un Hašeka mikslis, kādu, šķiet, iespējams sarakstīt tikai dzīvojot Čehijā. Tas ir absurds, vietām slimīgi pretīgs, vietām smieklīgs un kopumā ļoti intelektuāls, alegorisks un pilns ar simboliem. Autors ir savācis patiešām enciklopēdiska apjoma materiālu par tēmu un mūs ļoti sīki iepazīstina ar bendes profesijas vēsturi, ikdienas problēmām un jaukumiem (šajā aspektā tas ir īsts ražošanas romāns, ne sliktāks kā Heilija darbi), nāvessodu un spīdzināšanas paņēmienu veidiem un attīstību no antīkās pagātnes līdz mūsdienām. Romānā ir daudz atsauču uz zināmām un mazāk zināmām literārām epizodēm ar bendēm un nāvessodiem. Vēl tajā ir ļoti daudz primitīva un dikti absurda seksa.

Jāpiebilst, ka Kohoutam šajā romānā ir ļoti īpatnējs paradums dažreiz saplosīt teikumus pavisam negaidītās daļās. Turklāt, sākot lasīt teikumu, brīžiem nevari zināt, uz kurieni tas tevi beigās aizvedīs, jo iespējams, ka tā nobeigums atrodas kādā pārdesmit gadus senā pagātnē un attiecas jau uz pavisam citu epizodi. Šī neierastā romāna struktūra ar saraustītiem notikumiem un nepārtrauktu lēkāšanu starp dažādiem laikiem brīžiem tomēr mazliet iznes smadzenes, nu, vismaz prasa no lasītāja lielāku uzmanību, lai izsekotu līdzi notiekošajam, un pieļauju, ka var kādu arī pamatīgi sakaitināt. Arī romāna valoda ir īpatnējs sajaukums, kurā autors izmanto daudz svešvārdus un latīņu valodu, bet papildus tam ir benžu profesionālais žargons, kurš ir izteikti prasts (notaisīt klientu, pemiesis, izpildnieks) un autora izveidotā parodija par sociālisma birokrātijai raksturīgajiem saīsinājumiem (klaskabs, capēde, capkurītis, romānā ir iekļauta šo jaundarinājumu skaidrojošā vārdnīca).Šī grāmata pavisam negaidīti nedaudz paplašināja manu vārdu krājumu ar tādiem terminiem kā kafilērija un strangulācija.

Skaidrs, ka uzdāvināt kādam „Diplomēto bendi” Ziemassvētkos (jo grāmata tak allažiņ esot vislabākā dāvana) visdrīzāk nebūs laba ideja. Tomēr romānu noteikti ir vērts izlasīt, ja patiešām interesē vēsture. Tādu patiesi pretīgu epizožu grāmatā nemaz nav daudz, tāpēc sadistiskas literatūras fani var pārāk nesacerēties, bet romāna varoņu izklaides ar suņu kāršanu tomēr pat man lika mazliet saviebties, dzīvnieku mīļotājiem šo noteikti neiesaku.

Nobeigumā iedvesmojošs fragments no PEZAVA mācību plāna, kas ir iekļauts grāmatas sadaļā „Dokumenti”.

diplometa-bende-macibu-plansPapildināts – Satori ir publicēts plašāks tulkotājas Sandras Nikuļcevas raksts par Pavelu Kohoutu.

17 thoughts on “Pavels Kohouts „Diplomēta bende”

        1. Sibilla Raksta autors

          Man jau šķiet, ka šis romāns pilnībā nemaz nav iztulkojums, vismaz autora lingvistiskās jaunrades daļa nepavisam nē. Bet viņa ir cīnījusies un cerams arī mazliet izklaidējusies radot tos visus cakurīšus un pemiešus.

  1. Fledis

    Hm. Pierakstījos uz šito bibliotēkas rindā, nemaz lāga neapskatot, kas tur iekšā. Bet nu, čehi ir mana sena mīlestība. Rādās, ka būs interesanti.
    Starp citu- vēl pierakstījos uz vienu stāstu par Sarkano klosteri- arī grāmatnīcā nebija manīts. Nav gadījies pa rokai?

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Gan jau būs interesanti, ja šai grāmatai pieiet ar mazliet atvērtu prātu un visu neuztver pārlieku burtiski. Galu galā tā ir alegorija. Es jau arī paņēmu grāmatu bibliotēkā tikai paskatoties, ka autors čehs, un nemaz negaidīju, ka tā būs kaut kas tik dīvains.
      Sarkano klosteri diemžēl bibliotēkā palaidu garām, bet Doronike gudrīdos par to izteicās dikti atzinīgi. Tomēr izskatās, ka tas vairāk ir par jaunu meituku problēmām, kas man jau sen vairs nav aktuālas. 🙂

      Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Šitāds brīnums pēkšņi bija uzradies ciema bibliotēkā. Izdevusi Jumava, bet es tikai nesaprotu kādā sakarā, jo komercpotenciāls tai neizskatās liels. Sākumā domāju, ka Kohoutu viņi ir izdevuši no kāda čehu literatūras izplatīšanas fonda līdzekļiem, kā diezgan daudzas citas čehu grāmatas pēdējā laikā, bet nekur neatradu norādes uz šādu finansēšanas avotu.
      Man jau šķiet, ka norādes uz grāmatu vākiem, ka šeit ir sastopama vardarbība pret dzīvniekiem būtu daudz noderīgākas nekā, teiksim, brīdinājumi par necenzētu leksiku vai erotiku. 🙂
      Bet vispār tie bendes bija pilnīgi sociopāti.

      Atbildēt
  2. Fledis

    Ak, bija taču laiki, kad kaut kur iestāties bija grūti- eksāmeni un tā… Studiju programmas plānošanas process aprakstīts ļoti iespaidīgi.
    Un kā mani izbesīja tas apakšnodaļu nodalījums teikuma vidū! Nevar taču pārtraukt lasīšanu pusteikumā, jo vairāk, ja ar nākamo teikumu jāiekāpj pavisam citā sižetā. Jāturpina vien lasīt un lasīt… labi, ka vismaz nodaļas beidzas normāli 🙂
    Vai Tev liekas, ka Vilks no VLTAVAS nokāpa dzīvs? Es tā kā šaubos.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      O, izlasīji, ja? Kā kopumā patika? 🙂
      Mani lasot vairāk nomocīja, nevis apakšnodaļu pātraukšana, bet dīvainās teikumu konstrukcijas ar pārrāvumiem, kur vienai teikuma daļai otra ir obligāti iesprausta pa vidu. Man jau šķiet, ka atbilstoši romāna absurdajai loģikai Vilks ir nolemts savu pārējo priekšgājēju liktenim. Ja ne uzreiz, tad vēlāk. Galu galā jauno benžu paaudze ir izaudzināta, savu viņš ir paveicis.

      Starp citu, vakar satori.lv bija publicēts plašāks tulkotājas raksts par Kohoutu. http://www.satori.lv/raksts/12396/Sandra_Nikulceva/%28Ne%29pazistamais_Pavels_Kohouts

      Atbildēt
  3. Fledis

    Čehi rullē! Pirkt jau nu gan nepirkšu, bet izlasīt bija interesanti. Jā, tie teikumu pārrāvumi arī bieži bija mulsinoši, tomēr tiešā runa ar piebildi pa vidu ir daudz tradicionālāks paņēmiens nekā nodaļas sākšanās teikuma vidū 🙂
    A, vēl uzķērās viens tulkotāja/redaktora fēleris- diez vai no pārcirstā kakla uz visām pusēm varēja uzvirpuļot sarkanas konfektes. (Runa, protams, ir par manekenu).

    Atbildēt
  4. Fledis

    O, vēl gribēju teikt, ka man velkas paralēles ar Labvēlīgajām. “Process”, protams, visnotaļ diskutabls, bet ja skatās tā vēsi kā uz risināmu problēmu- nu ir tak profesionālās iemaņas, kas jāattīsta, ekipējums un rīki, kas jāuzlabo, loģistikas jautājumi, kas jāatrisina… un kadri arī jāgatavo. Nu, kā jebkurā profesijā.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Jāpiekrīt tev – ar Labvēlīgajām man arī lasot vilkās paralēles – galvenokārt attiecībā uz benžu psiholoģiju un domāšanas veidu. Uz procesa organizēšanu, protams, arī, bet Kohouta grāmata šķita plašāka. Tikai pēc tam sāku domāt, cik daudzās pēdējā laikā lasītajās grāmatās autori ir aizrāvušies ar savu varoņu kāršanu – gan Pīrs Brauns savā Sarkanās sacelšanās triloģijā aizdomīgi bieži pakar savus peronāžus, gan Vonnegūtam ir detalizēta pakāršanas aina romānā “Māte nakts”, gan Žadans “Džezā pār Donbasu” ciniski strangulēja suņus. Savukārt Mariass grāmatā “Iemīlēšanās” sīki analizē tieši tās pašas Milēdijas pakāršanas un dekapitācijas ainas no Trīs musketieriem, kuras piemin Kohouts, bet Atvudas romānā “Sirds mirst pēdējā” ir gan sieviete-bende, gan samērā līdzīgas seksa epizodes kā Diplomētajā bendē (droši vien tāpēc, ka abi romāni ir par totalitārismu).
      Vārdu sakot, es tikai gribēju pateikt, ka Kohouta romāns nepavisam nav vienkāršs un tajā var atrast pavisam negaidītas paralēles ar mūsdienu literatūru. 🙂

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s