Kabīrs Segals “Nauda. Tās aizraujošā vēsture un ietekme uz mūsu dzīvi”

Kabīrs Segals “Nauda. Tās aizraujošā vēsture un ietekme uz mūsu dzīvi”, no angļu valodas tulkojis Zigmunds Šteins Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016., (Kabir Sehgal, Coined: The Rich Life of Money and How Its History Has Shaped Us, 2015)

Pēdējā laikā vairāk pievērsos latviešu valodā izdotajām populārzinātniskajām grāmatām. Par spīti nosaukumam šis žanrs starp latviešu lasītājiem tomēr nav īpaši populārs, tāpēc šķiet lietderīgi par tām uzrakstīt blogā. Sākumā lasīt grāmatu par naudu man nemaz tik ļoti negribējās, jo par monetāro politiku un naudas funkcijām gana daudz ir apgūts studiju laikos, tomēr Ints par to bija uzrakstījis labu atsauksmi, tāpēc nolēmu dot grāmatai iespēju. Galu galā naudai patiešām ir nozīmīga loma cilvēka dzīvē. Pretējo mēdz apgalvot tikai ļaudis, kas ērti iekārtojušies uz kāda cita rēķina, tipi, kas mēģina tev notirgot kādas absolūti nelietderīgas figņas vai ievilkt sektā, un tava priekšniecība, kad tiek risināti jautājumi par darbinieku motivāciju.

Grāmata izrādījās viegli lasāma un saistoša. Autors ir gribējis parādīt naudas nozīmi cilvēces attīstībā un, lai to izdarītu, ir pamatīgi izpētījis tās vēsturi un saistību ar bioloģiju, psiholoģiju, antropoloģiju, reliģiju un mākslu.

NaudaGrāmatai ir trīs daļas. Pirmajā “Prāts” ir apskatīta tēma, kā vispār cilvēce ir nonākusi pie lieliskās idejas par naudu. Lai gan pirmā nodaļa par evolūciju un enerģijas apmaiņu ar naudas palīdzību nudien bija tēmai pievilkta aiz ausīm, tomēr autors raksta patiešām saistoši. Otrā nodaļa par naudas psiholoģiju stāsta par jaunākajiem smadzeņu darbības pētījumiem un neiroekonomiku. Lai gan līdz šim klasiskajā ekonomikā bija pieņemts, ka darījumos ar naudu cilvēki lielākoties uzvedas saprātīgi, patiesībā tā nav. Attiecībā uz naudu cilvēki ir diezgan iracionāli un smadzenes uz to reaģē tāpat kā uz kokaīnu. Ja šobrīd pētījumi pagaidām vairāk ir vērsti, lai noskaidrotu kā mūsu smadzenes reaģē, tad daudz interesantāk būtu izstrādāt metodes, lai panāktu vajadzīgo reakciju konkrētās situācijās. Trešā nodaļa ir par antropoloģiju un sīkāk stāsta par dažādās kultūras piekoptajām dāvanu ekonomikas formām. Ļoti ticams, ka sākotnēji nauda radās tāpēc, lai būtu iespējams nosegt parādus. Jā, lai cik tas nebūtu skumji, tomēr parādi ir eksistējuši jau ļoti, ļoti sen pirms cilvēce izgudroja naudu.

Otrajā daļā “Miesa” ir sīki aprakstītas naudas materiālās formas un pastāstīts, kā mēs no gaumīgām zelta monētām esam nonākuši līdz neglītiem plastikāta gabaliem un reāli neeksistējošai naudai. Tomēr ir saprotams, kāpēc tā notika, jo, apmeklējot lielveikalu, kā maksāšanas līdzekli izmantot, teiksim, trīs kazas nudien nebūtu ērti. Bet reāli neaptaustāmai naudai bankas kontā ir savas sliktās puses, jo to iztērēt ir daudz vieglāk nekā skaidro naudu (daži interneta veikali patiešām ir īsta sodība manām finansēm). Vispār par naudas būtību pastāv divas teorijas – metāla (nauda ir prece, kas ir vērtīga) un hartas (nauda ir nosacīts vērtības mērs, kas pati par sevi nav vērtīga), un autors apraksta naudas vēsturi no šiem abiem skata punktiem. Šajā daļā viņš neizbēgami nonāk arī līdz monetārās politikas vēsturei un banku darbībai, bet uzrakstīts ir patiešām lasāmi. Galu galā sarakstīt šo grāmatu viņu ir iedvesmojusi 2008. gada finanšu krīze.

Interesanta bija nodaļa par naudas nākotnes attīstības scenārijiem. Piemēram, kādi sarežģījumi relativitātes dēļ varētu rasties ar naudas norēķiniem kosmosā, vai, kā pēc mikroshēmu iemontēšanas smadzenēs mēs varētu tirgoties ar savām atmiņām vai valodu zināšanām (ak, kā es gribētu tās no kāda nopirkt).

Trešā daļa “Dvēsele” ir veltīta naudai kā vērību simbolam. Pati par sevi nauda nav ne ļauna, ne laba, tā vienkārši ir. Visas problēmas rada cilvēku attieksme. Tāpēc pirmajā nodaļā ir izklāstīti dažādās reliģijās deklarētie uzskati par naudu. Vispār visa veida svētajos rakstos nauda ir pieminēta tik bieži, ka rodas iespaids, ka cilvēki tikai tāpēc ir izdomājuši reliģijas, lai sakārtotu savas attiecības ar to. Pēdējā nodaļa ir veltīta naudai kā mākslas objektam. Nevajag to novērtēt par zemu arī no šāda aspekta. Ļoti daudziem cilvēkiem nauda ir vienīgais mākslas darbs, kuru viņiem savā dzīvē vispār ir gadījies aplūkot. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai nauda būtu arī skaista. Tā nav tikai maksāšanas līdzeklis, bet tai ir jāizsaka arī cilvēku ideāli un cerības. Nusmimātika ir nopietna lieta, un, izsekojot naudas vēsturei kādā valstī, mēs patiesībā uzzināsim visu, kas tajā noticis.

Neapšaubāmi Kabīra Segala grāmata par naudas vēsturi ir laba, saturīga un interesanta. Par naudu der palasīt arī tad, ja lasītājam tās nav pārāk daudz. Nauda vienmēr ir mainīga, jo mainās cilvēku vajadzības, un bieži vien tā ir ietekmējusi mūsu vēsturi vairāk, nekā mums gribētos domāt.

(Maza piebilde tulkotājam – nē, roņiem un bruņrupučiem nav spuru, nu nav un viss, lai kā gribētos tiem tādas piedzejot.)

3 thoughts on “Kabīrs Segals “Nauda. Tās aizraujošā vēsture un ietekme uz mūsu dzīvi”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s