Grāmata inkognito

Vietējā bibliotēkā šobrīd notiek ļoti jauka akcija “Grāmata inkognito”. Uz atsevišķa galda ir saliktas avīzēs glīti iepakotas grāmatiņas, kuras paņemot bibliotēkas apmeklētājs nezinās, ko dabūjis līdz izpakošanai brīdim mājās, vai kur citur.

Skaidrs, ka es uz šo triku uzreiz uzķēros. Citādi nemaz nevarēja būt. Tas taču nekas, ka turpat bibliotēkā ir pilni plaukti ar simtiem labi redzamu un atklāti aplūkojamu grāmatu. Man, protams, savajadzējās kādu no noslēpumaini iepakotajām. Kad trešo reizi dīdījos apkārt galdiņam, lai izvēlētos kādu no inkognito grāmatām, bibliotekāre laipni paskaidroja, ka tās visas varot ņemt droši, jo starp tām neesot neviena līķiem piesātināta skandināvu detektīva vai puņķaini erotiskas lubenes. Tā esot bibliotēkas akcija, lai mudinātu lasītājus paņemt tās grāmatas, kuras parasti nekad neviens neņemot. Hmm, labi. Vienu tad arī paņēmu, lai noriskētu izlasīt.


Un izpakojot tā izrādījās, ta-dam!, šī:

Ričards Karlsons “Neuztraucieties par nebūtiskām lietām!… Kā dzīvot mierpilnu dzīvi un neļauties stresam”, no angļu val. tulkojusi Maija Treilona, Zvaigzne ABC, Rīga: 2007 (Richard Carlson, Don’t Sweet the Small Stuff… and it’s All Small Stuff, 1992)

Taisnība jau tai bibliotekārei ir – parasti es šāda veida pašpalīdzības grāmatas patiešām sen vairs nelasu. Bet spēle ir spēle. Ja iesāku, tā nu reiz ir jāizspēlē līdz galam, tāpēc izvilkto sējumiņu apzinīgi izlasīju. Galu galā grāmata bija ļoti plāniņa un lasīšana nepatērēja daudz laika. Turklāt, ja bibliotēkā būs dabūjama vēl kāda inkognito grāmata, gan jau atkal tādu paņemšu.

Par pašu grāmatu nav daudz ko piebilst. Tā ir tipiska pašpalīdzības literatūra, kas uzrakstīta ļoti primitīvā stilā un pat nezinu, kam tā varētu palīdzēt. Ja nu vienīgi izdevniecībām iekasēt vairāk naudas par kārtējo bezsaturu. Tajā ir simts lieliski ieteikumi, kā nesatraukties par sīkumiem, kas noformulēti kā uzmundrinoši, bet neko daudz neizsakoši saukļi. Piemēram, “Neuztraucieties par sīkumiem!”, “Kļūstiet pacietīgāks!”, “Nomieriniet prātu!”, “Uztveriet dzīvi vienkāršāk!”, “Mainiet attieksmi pret savām problēmām!” “Atslābinieties!” un tādā garā. Principa jau nekas slikts grāmatā nav, tomēr pamēģiniet kādreiz nomierināt prātu kādā sarežģītā un saspringtā situācijā. Nav redzēts, ka praksē šie jaukie uzsaukumi patiešām strādātu.

Pa vidu ūdensgabaliem bija arī daži labi padomi par nodarbošanos ar jogu vai istabas augu ieviešanu, bet tas, ka lielisko ieteikumu bija tik daudz – veseli simts, padarīja grāmatu saskaldītu, grūti uztveramu un ļoti virspusēju. Pēc pieredzes, ja ir vēlme vai skarba nepieciešamība kaut ko mainīt savā ikdienā, nav vērts sākt ar vairāk kā divām lietām. Un tikai tad, ja tās izdodas, pēc dažiem mēnešiem var pamēģināt tām uzmanīgi pievienot klāt vēl kādas pāris. Vismaz man lielāka jēga varētu būt no kādiem pārdesmit, bet rūpīgāk izstrādātiem, dziļāk izpētītiem un praksē pārbaudītiem stresa samazināšanas ieteikumiem, tomēr autors grāmatā vairāk spiež uz kvantitāti nekā kvalitāti. Bet arī bez pašpalīdzības literatūras man sen jau ir skaidrs, ka nav ko būt tik sīkumainai, un galīgi nav vērts uztraukties par tik nebūtiskām lietām kā šī grāmata. Arī izdevniecības darbinieki nav bijuši sīkumaini un uz pēdējā vāka apgalvo, ka grāmatā esot iekļautas veselas 136 spožas esejas, lai gan patiesībā to Zvaigznes ABC izdevumā ir tikai simts.

Nobeigumā ir jāpiebilst amizants fakts. Pats autors ir tik veiksmīgi menedžējis stresu un tā pārstājis uztraukties par sīkumiem, ka nomiris jau 45 gadu vecumā no plaušu embolijas. Bet galu galā, kur gan ir vēl mierpilnāka dzīve kā guļot kapiņos? Tāpēc pieņemu, ka viņš ir pilnībā sasniedzis savu mērķi un samazinājis stresu līdz nullei. Lai tikpat labi veicas arī citiem pareizas dzīvošanas padomu grāmatu rakstītājiem un publicētājiem!

10 thoughts on “Grāmata inkognito

        1. Sibilla Post author

          Tad jau manīsim. Patiesībā drukātas papīra grāmatas tādā formā, kā mums tagad ierasts, cilvēce lieto ne pārāk sen. Tikai dažus gadsimtus. Gan jau tādas arī paliks lietošanā, bet plašāk tiks izmantotas visādas papildu iespēkas kā audiogrāmatas, u.c.

        1. Sibilla Post author

          Nesen pamēģināju audio grāmatas un patiešām ir tāda dīvaina sajūta, ka kāds tev visu iebaksta smadzenēs, un pašam nav nemaz jāpiepūlas. Pieļauju, ka varētu kā audio noklausīties kaut ko no dokumentālas prozas. Podkāsti jau pēc idejas ir diezgan līdzīgs žanrs, tikai īsi. Tos dažreiz paklausos, ja tēma interesanta.

  1. msmarii

    Es arī nespētu turēties pretī šādai akcijai. 🙂 Būs jāierosina Valmieras bibliotēkai. Vakar, starp citu, pilsētas svētkos, bija jauniešu sagatavots stends “Aklais randiņš” ar grāmatu. Grāmatas bija ietītas papīrā un klāt īss citāts no grāmatas. Mans randiņš sanāca veiksmīgs, tiku pie divām grāmatām, kuras mani interesē. Bet attiecībā uz Tevis rakstīto par 1 – 2 lietām ikdienas maiņā, pilnībā piekrītu. Ja vēl kāds sakarīgi un tiešām tā, ka tie padomi strādā, izstāstītu, kā pie tiem jaunajiem paradumiem noturēties arī pēc dažiem mēnešiem, kad uznāk “re, cik man labi sanāk, varu mazliet atslābt” un visi jaunie ieradumi pamazām aiziet pa skuju taku. 😀 Cilvēks tomēr ir viens briesmīgi slinks radījums.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Jums Valmierā ir forša bibliotēka, tur šāda akcija varētu aiziet labi. Man vēl tagad jādomā, kas tad bija tajās grāmatās, kuras nepaņēmu. 🙂
      Un, jā, jaunos paradumus patiešām var viegli npazaudēt arī pēc vairākiem mēnešiem vai pat gada veiksmīgas ieviešanas. Ir tā gadījies… 🙂

      Atbildēt
  2. Fledis

    Hmm, interesanti, interesanti. Mūsu biblenē vēl nekas tāds nav manīts, bet gan jau bibliotēku vidē labas idejas klejo, gan jau pienāks. Tas bija kā paņemt “normāli”- uz termiņu?
    Mūsējā toties uzradusies kaste grāmatu nodošanai- ārā pie stūra.

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Pie mums inkognito grāmatas izsniedz tieši tāpat kā parastās, un uz tādu pašu termiņu. Bibliotekāre pirms tam tikai paskatījās sistēmā, vai es tādu neesmu pie viņiem jau kādreiz ņēmusi.
      Kaste grāmatu nodošanai ārā pie stūra arī ir laba lieta. Īpaši, ja netiec bibliotēkas darba laikā, vai kaut kādu nopietnu iemeslu dēļ negribi satikties ar bibliotēkas darbiniekiem vaigu vaigā. 🙂

      Atbildēt

Atbildēt uz sarkanakmens Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.