Atskats uz 2019. gadu

Vēl viens gads ir laimīgi aizvadīts. Patiesībā tas bija jauks un sasodīti labs gads, un, nedaudz padomājot, ir jāatzīst, ka visa pēdējā desmitgade ir bijusi daudz lieliskāka, nekā es jebkad pirms tam būtu uzdrošinājusies cerēt.

Šajā gadā izlasīju 61 grāmatu. Tas nav daudz, bet ir atbilstošs skaits šī brīža iespējām. Blogā rakstīju apmēram tikpat daudz kā pagājušajā gadā (tas ir maz). Parasti apzināti nelasu grāmatas par vienu noteiktu tēmu, bet šogad pavisam nejauši izlasīju vairākus stāstus par ļoti aukstām vietām – Arktiku un Antarktīdu –, kādas tās ir bijušas pirms klimata izmaiņām, un laikam jau tā vairs nebūs nekad.
Starp citu, atklāju, ka ir cilvēki, kuru aicinājums ir glābt grāmatas. Vienu tādu satiku un tiku pie kaudzītes vecu, bet labu grāmatu. Piemēram, savulaik Bukera balvai nominētā Barbaras Pimas romāna “Rudens kvartets”, kas man bija negaidīti jauks pārsteigums.

Šogad sagribējās vairāk parunāties ar dzīviem, reāliem lasītājiem, tāpēc sāku apmeklēt grāmatu klubiņu un domāju turpināt to darīt arī nākamgad. Saprotams, ja atkal kādā brīdī nenomīkstošos (jā, savā būtībā esmu introverta radība). Tur ir simpātiska un daudzveidīga kompānija, interesantas sarunas, garšīgi cepumiņi un man patīk.
Tieši šogad izmēģināju arī daudzu noniecinātās audiogrāmatas, kas, ziniet, nemaz neesot īstas grāmatas. Man gan šķiet, ka mutvārdu stāsti ir daudz senāki un tieši papīra grāmatas ir ļoti īslaicīga parādība. Cik tad sen tās vispār drukā? Katrā ziņā arī audiogrāmatas izrādījās ļoti patīkama pieredze. Skaidrs, ka nepāriešu tikai uz tām, bet to klausīšanās lieliski papildina drukāto grāmatu lasīšanu. Un, jā, audiogrāmatas ierunātāja balsij ir nozīme.
Izmēģināju e-bibliotēku, kuras nosaukumu nekad īsti nespēju atcerēties. Tas arī ir labs projekts, jo padara grāmatas pieejamas tiem lasītājiem, kuriem ir grūtāk apmeklēt reālās grāmatnīcas un bibliotēkas. Labprāt turpinātu to izmantot, ja vien tur piedāvājumā būtu interesantākas grāmatas. Dažas labas grāmatas tur ir atrodamas, bet tās jau sen ir izlasītas.

Žēl, bet tikai vienu reizi šogad gadījās braukt īpašajā vilcienā ar lasītavu (toties parasto nesen taranēja alnis, par laimi arī tikai vienu reizi). Neko darīt. Acīmredzot brīnišķīgais lasītāju vilciens klīst pa kādiem citiem sliežu ceļiem, bet ceru, ka reiz atkal satiksimies (man tur palika viena līdz galam neizlasīta grāmata).

Tiek testēts jaunais grāmatu skapis

Un, heisā! Šogad esmu tikusi pie jauna grāmatu skapja. Tas gan jau tagad ir nešķīsti piebāzts, turklāt ar sen manā īpašumā esošajām grāmatām. Bet, ja Jaunajā gadā saņemšos uz varoņdarbiem, tās sašķirošu un sakārtošu vismaz tik pārskatāmi, lai grāmatu plauktus beidzot varētu atrādīt arī citiem lasītājiem. Citu plānu man šobrīd nemaz nav.

Laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu! Novēlu bloga lasītājiem nākamgad atrast pietiekami daudz laika lasīšanai, kā arī visām citām tīkamām, bet konstruktīvām un legālām nodarbēm.

18 thoughts on “Atskats uz 2019. gadu

  1. msmarii

    Tādi piedzīvojumi ar tiem vilcieniem! Man 2019. gadā sanāca tikai vienreiz braukt ar vilcienu un to pašu nelielu gabalu līdz Cēsīm, bet tik pilnu vilcienu nebiju redzējusi kopš bērnības. Ceru, ka Tavs novēlējums par pietiekamu laika daudzumu sasniegs arī mani, jo šausmīgi trūkst vietas plauktos, vajadzētu kādu kaudzi izlasīt un dot prom. Jauno plauktu sargs Tev tāds nopietns izskatās. 🙂 Veiksmīgu jauno gadu!

    Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Paldies! Man jau šķiet, ka Tu paspēj ļoti daudz – zīmējumi, kartiņas, mazais bizness, atskaites VID arī droši vien. Un vēl grāmatas un blogs. 🙂
      Bet vilcieni ir brīnišķīgs pārvietošanās līdzeklis. Protams, ja vien sliedes ir novietotas tajā virzienā, kurā paredzēts pārvietoties.Tajos tak var ļoti ērti lasīt. Patiesībā tik daudz grāmatu vēl joprojām izlasu lielā mērā pateicoties tam, ka daudz izmantoju vilcienus. 🙂

      Atbildēt
      1. msmarii

        Pašai jau šķiet, ka neko nepaspēju, bet kad tā atskatās uz padarīto, tad jā, nemaz tik maz nav. 🙂 VID atskaites vismaz pagaidām paņem ļoti maz laika, regulāri pildu grāmatvedības failu un tad jau ceturkšņa atskaitē atliek tikai ciparus ielikt. Ja man būtu regulāri jāpārvietojas un būtu izvēle starp vilcienu un autobusu, es ņemtu vilcienu un būtu izlasījusi daudz vairāk grāmatu. Ļoti piekrītu par ērtumu. 🙂

        Atbildēt
    1. Sibilla Post author

      Tieši tā. Grāmatas kaut kur glabā – mājās vai šķūnīti (man bija bail prasīt tieši kur, un no kurienes tās ir izglābtas) un atdod gribētājiem FB grāmatu pirkšanas grupā un citās vietnēs par velti. Piedāvājums patiešām bija plašs – vairāk par tūkstoti dažādu nosaukumu. Tā kā bija viegli ar grāmatu atdevēju sazināties, un tas nebija tālu no maniem ierastajiem maršrutiem, tad jau pāris reizes esmu izmantosi viņas laipnību.

      Atbildēt
        1. Sibilla Post author

          Tajā piedāvājumā, protams, liela daļa bija padomju laika makulatūra, bet bija arī daži sen meklēti jaukumi kā Karaļa Staha baismā karadraudze. Ai, es jau arī lielākoties esmu atturīga un daļu no par velti savāktajām grāmatām tāpat nākas atdot tālāk, lai lieki nepieblīvētu dzīves telpu. 🙂

  2. Fledis

    Hei, žurcīgu Jauno gadu (grāmatas gan būs jāsargā)!
    Starp citu, man šķiet, ka citādi grāmatplaukti kā nešķīsti piebāzti nemaz neeksistē. Es savējo arī pa druskai gribu patīrīt, bet viss rezultējas vēl vienā pārbāztā “izmetamā” plauktā, kamēr iztīrītie nemaz tukšāki nav kļuvuši.
    Nu un kā ar čehiem? Tīrīšanas kampaņas rezultātā uzraku vienā aizplauktē no vecajiem- Sešos vakarā Astorijā. Gan jau, ka ir lasīts, ne?

    Atbildēt

Atbildēt uz Sibilla Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.