Tag Archives: atradumi

Atrasts grāmatā

Šis ir mans veltījums papīra grāmatām. Neizbēgami, bet drīzumā arī man nāksies sākt izmantot e-grāmatas. Tomēr papīra grāmatām piemīt un vienmēr piemitīs savs šarms – starp citu tāpat kā māla plāksnītēm, papirusa ruļļiem un pergamenta izstrādājumiem.
Papīra grāmatās var atrast ne tikai prieku, zināšanas un intelektuālus diskursus. Dažreiz gadās pavisam reāli, materiāli un taustāmi atradumi. Un šoreiz es ar tiem nedomāju grāmatu utis. Lai gan grāmatas bieži pērku grāmatnīcās, tomēr daudz izmantoju arī vietējās bibliotēkas krājumus vai akciju „lasītājs lasītājam”, vai arī vienkārši izvelku no ārā mešanai paredzētajām kastēm. Un lasītas grāmatas mēdz būt pārsteigumu pilnas. Tak papīra grāmatas formāts pats par sevi ir ļoti parocīgs dažādu plakanu lietu uzglabāšanai.

  1. Biļetes braukšanai sabiedriskajā transportā. Šo kategoriju izdalīju atsevišķi, jo bibliotēkas grāmatās tās var atrast bieži. Galu galā lasīšana ir populārā nodarbe pastāvīgo sabiedriskā transporta lietotāju vidū. Biļetes ir interesanti papētīt – kad un uz kurieni braukts. Ja biļete ir atstāta grāmatā, tad visdrīzāk lasītājam nav izdevies tikt līdz tās beigām. Tad var paprātot, kas gan viņam nav paticis un kāpēc viņš ir paguris tieši šajā vietā.
  2. Citi dokumenti. Grāmatās var atrast visdīvainākos dokumentus. Piemēram, kvītis par iemaksām pensionāru pašpalīdzības fondos par mirušajiem biedriem, kaķa potēšanas pasi vai biedru tiesas protokola norakstu. Vecu dokumentu dzīvošanai grāmatās nav ne vainas. Bet pasarg Dievs no nelaimes nejauši iebāzt grāmatā kādu vajadzīgu un svarīgu dokumentu. Tas var pazust ar galiem un bez maz sāku ticēt, ka visas grāmatas ir savienotas ar ārpus dimensijām eksistējošo L-telpu, kurā var notikt pilnīgi viss.
  3. Vēstules un atklātnītes. Tās parasti ir gadījušās personīgajās grāmatās, tāpēc ir mazliet mīļi atrast un izlasīt kādu vecu 8. marta apsveikuma kartiņu ar sarkanām tulpēm.
  4. Nauda – dažādu laiku un dažādu nominālu. Saprotamu iemeslu dēļ bibliotēkas grāmatās to atrast negadās, bet ir sanācis izmantot par grāmatzīmi piecīti un pēc laika to laimīgi atrast. Laikam ir vesels urbāno leģendu klāsts par grāmatas noslēptu naudu, tās aizmiršanu, šo grāmatu nodošanu makulatūrā un tamlīdzīgi. Dzīvē ar to neesmu saskārusies.
  5. Grāmatzīmes. Tagad daudzās grāmatās tās tiek iemontētas jau ražošanas procesā, bet savulaik tās bija populārs sadzīves priekšmets. Varēja būt gan no papīra, gan austas vai mezglotas.
  6. Piezīmes, atzīmes un pasvītrojumi. Bibliotēkas grāmatās tādi šad tad gadās, lai gan manis lasītajās reti. Šķiet, ka visvairāk no tā cieš dažādas atziņu grāmatas Koelju un Gilbertes stilā un skolas programmu obligātā literatūra. Man tie netraucē, dažreiz ir interesanti redzēt, kam uzmanību pievērsuši citi lasītāji.
  7. Ieraksti – veltījumi un dāvinājumi. Parasti atrodas lietotajās grāmatās. Kādreiz grāmatas bija populāra dāvana skolas izlaidumos un dažādās jubilejās. Vispār ir jauki palasīt pirms pusgadsimta vai senāk rakstītus uzmundrinošus novēlējumus cilvēkam, kurš varbūt vairs nemaz nav mūsu vidū, un paskatīties, kurš no dzejniekiem ir bijis modē pirms Kornēlijas Apškrūmas.
  8. Augi. Grāmatas ir ērts palīglīdzeklis dažādu nelielu augu vai to daļu herbarizēšanai. Man ir nelāgs niķis tajās iebāzt un nospiest kādu interesantu ziedaugu vai sūnu, bet grāmatām tas par labu nenāk. Vienā bibliotēkā paņemtā grāmatā atradu pat mazu, trauslu, izkaltētu apaļlapu raseni pilnā augumā. (Rasene ir tikai purvos sastopams sīks, kukaiņēdājs augs)
  9. Dzīvnieki. Reiz man no bibliotēkas grāmatas izkrita herbarizēts ods. Mūsu ciems atrodas purvainā vietā un odi savas aktivitātes periodos ir īsta sodība. Pilnīgi saprotu vēlmi tos iemānīt grāmatā, lai pēc tam to uzvaroši aizsistu ciet.
  10. Mati un skropstas. Šķiet, vienreiz bija arī naga fragments. Liecība par to, ka grāmatas ir lasījis dzīvs cilvēks, nevis astrālais ķermenis. Pie šīs pašas kategorijas varētu pieskaitīt arī pirkstu nospiedumus, kādu sabrūnējušu asins pilīti vai traipus, par kuru izcelsmi pat negribas domāt. Šādi atradumi vedina uz domu sākt nodarboties ar melno maģiju.
  11. Cepumu drupačas. Reti, bet gadās, ka no bibliotēkas grāmatām kaut kas izbirst. Nav forši, bet izturos saprotoši. Lasītājs jau nevar pārtikt tikai no garīgās barības vien.
  12. Apelsīnu smarža. Īstermiņa atradums un visbiežāk ziemā. Gadās atšķirt lappusi un sajust ne ar ko citu nesajaucamo smaržu. Varu pat iedomāties, kā iepriekšējais lasītājs ir lēnām lobījis oranžo augli, nespēdams atrauties no grāmatas.