Tag Archives: e-grāmatas

Latvijas Grāmatu izstāde 2019

Lielās Latvijas Grāmatu izstādes Ķīpsalā apmeklēšana jau nedaudz kļuvusi par rutīnu, tāpēc pārmaiņas pēc šogad uz to devos piektdienā, nevis brīvdienās, kā iepriekšējās reizēs. Apmeklētāju patiešām bija mazāk kā sestdienās, kad parasti ir diezgan liela burzma un kņada. Apkārt klīda arī nelieli no otras izstāžu halles aizmaldījušies skolēnu pulciņi, bet tie nebija traucējoši. Laiks man šoreiz bija ierobežots, tāpēc Grāmatu izstādes pasākumus apmeklēt nesanāca, tikai vieglā galopā apstaigāt grāmatu stendus. Tomēr piektdienai ir arī savas pozitīvās puses, jo izdevniecību darbinieki un pārdevēji nebija tik aizņemti kā sestdienās, un ar dažiem varēju pat nedaudz papļāpāt par mani interesējošām grāmatām.
Man bija prieks beidzot skatīt vaigā tulkotāju Jāni Krastiņu, pateicoties kuram mēs varam latviešu valodā lasīt Škvorecki un Vīvegu. Nejauši uzskrēju viņam virsū pēc tikšanās ar Bjanku Bellovu (romāna “Ezers” autori) beigām. Sliktā ziņa bija, ka čehi esot samazinājuši finansējumu saviem tulkojumiem, tāpēc iespējams, ka nekā daudz jauna mums no čehu literatūras vairs nebūs. Labojums! Būs mums trīs jauni čehu literatūras tulkojumi. 🙂


Diemžēl par daudz ko man teica, ka nebūs. Un kopumā nekas jau nav mainījies. Lielo izdevniecību piedāvājums ir ļoti vienveidīgs, lai neteiktu trūcīgs – gandrīz vai tikai viduvēja komercliteratūra. Nu, nepārprotiet, tāda arī mums ir vajadzīga. Bet vai tikai tāda vien, kā tas ir tagad? Kaut ko interesantu un savdabīgu var atrast tikai pie mazajām izdevniecībām. Nu ja, nebija arī nevienas jaunas, labas populārzinātniskās grāmatas latviešu valodā. Ja kāds tādu pamanīja, tad droši ierakstiet komentāros. (“Sapiensi” neskaitās, tā nudien nav grāmata domājošiem cilvēkiem.)
Bet, lai nu kā, Grāmatu izstāde ir svētki, un vienmēr ir patīkami redzēt tik daudz grāmatu mīļotājus un viņu iemīļotos objektus vienuviet. Un šo to labu šogad tomēr izdos – varbūt pat dažus no maniem iemīļotajiem autoriem kā Aberkrombiju, Kēlmanu un Dovlatovu. Varbūt arī vēl kaut ko.
Zvaigznes stenda stūrī varēja papļāpāt arī par 3td e-grāmatu bibliotēkas iespējām. Tā ir patiešām laba lieta, ar kuras palīdzību tikt pie samērā jaunu grāmatu lasīšanas e-ierīcēs tiešsaistē, kuru gribētos tuvākajā nākotnē noteikti izmēģināt. Mani šobrīd attur vienīgi ne pārāk interesantais lasāmvielas piedāvājums un doma, ka atšķirībā no parastās bibliotēkas, šeit nevar pagarināt grāmatu lasīšanas termiņus. Toties grāmatu var paņemt lasīšanai vēlreiz, bet jārēķinās, ka to vienam lasītājam izsniedz ne vairāk kā divas reizes. Bet nu skaidrs, ka arī virtuālā bibliotēkā kārtībai ir jābūt.


Grāmatu maiņas punkts šogad bija apmēram tāds pats kā parasti. Varbūt vienīgi mazliet haotiskāks, bet var gadīties, ka pienācu brīdī, kad uz vietas nebija cilvēka, kas tur visu nepārtraukti kārto. Jā, un maiņas punkta piedāvājums visu laiku ir mainīgs. Šoreiz laika trūkuma dēļ to pārlieku nepētīju, bet, pat ja tā vidējais svērtais piedāvājums nav pārāk iedvesmojošs, jo galu galā tauta uz turieni nes tās grāmatas, no kurām vēlas tikt vaļā, tur var izrakt arī ļoti labas lietas, tikai tad visu laiku jādežūrē tā tuvumā.


Tradicionāli par Grāmatu izstādi nemaz nedrīkst rakstīt, nepieminot savus pirkumus. Lai gan grāmatu cenas izstādē neatšķiras no to cenām izdevniecībās, un nepavisam nav īpaši zemas, es tomēr tur dažas nopērku. Redziet, dzīvojot laukos, grāmatnīcas ir diezgan liela ekstra. Tādu vienkārši tur nav, un nekad nebūs. Lai apmeklētu reālu, nevirtuālu grāmatnīcu, man uz to ir speciāli jābrauc tāpat kā uz izstādi, tikai izstādē vienmēr ir plašāks grāmatu piedāvājums.
Tā kā uz grāmatu maiņas punktu biju atnesusi trīs grāmatas, tad ar mierīgu sirdi nolēmu, ka varu atļauties vietā nopirkt četras. Trīs no tām bija jau iepriekš ieplānotas, bet spontānais pirkums šoreiz bija “Dieva delūzija”, kuru nejauši pamanīju “Jumavas” stendā un nevarēju taču nenopirkt vienīgo latviski izdoto Dokinsa grāmatu. Šeina Hegartija “Tumšmutes” trešā daļa no “Prometeja” bija ieplānota jau sen, tikai nebiju tikusi līdz kādai grāmatnīcai. Tāpat gribēju savā īpašumā iegūt Marijas Parras “Vafeļu siržu” turpinājumu “Vārtsargs un jūra” no izdevniecības “liels un mazs”. Jāpiebilst, ka turpinājumam “Vārtsargs un jūra” ir brīnišķīgs Reiņa Pētersona zīmēts vāks (tieši tādu es iedomājos Satriekto Matildi) un manu sirdi sildīja arī fakts, ka grāmatai ir izmantots atbilstoši FSC prasībām sertificēts papīrs (koksne tā ražošanai ir iegūta no ilgtspējīgi, videi draudzīgi un sociāli atbildīgi apsaimniekota meža). Šķiet, ka Latvijā reti kurš izdevējs tagad izmanto FSC sertificēto papīru. Pereka grāmatu arī gribēju nopirkt jau sen, un to arī iegādājos “Mansarda” stendā, lai gan laipnais pārdevējs man nez kāpēc vairāk gribēja notirgot grāmatiņu par kaķīti Brencīti. Mjā, es laikam vairāk izskatos pēc Brencīša nekā Pereka mērķauditorijas.
Kā jau sākumā rakstīju, tad izstādes pasākumus iznāca dzirdēt ļoti maz, bet laikam piektdienā arī neliek tos labākos. Vismaz, kad ejot garām Rakstnieku viesistabai noklausījos, kā viens onkulis pavisam nopietni skaidro, ka depresiju varot lieliski izārstēt ar asinszāļu tēju, kamēr kaut kur fonā līksmi bļaustījās Rucavas garamantas, nospriedu, ka labi vien ir, ka nav laika klausīties visādus sviestus.
Īsumā par izstādi tas arī viss. Ja kāds grāmatmīlis nav paspējis tur pabūt, to vēl var izdarīt rīt.

Esamība ar e-lasītāju

Grāmatu e-lasītāju lietoju jau vairākus mēnešus, tāpēc neliels pārskats par pirmajiem iespaidiem. Lai nebūtu pārpratumu, tad ar e- lasītāju šajā aprakstā ir domāta speciāla ierīce e-grāmatu lasīšanai ar e-tintes ekrānu, kas ir acīm draudzīgs un nav kontrastains, nevis kāda no tām sūda planšetēm vai citām elektroniskām uzpariktēm ar apgaismotu ekrānu, kas tam galīgi neder.

Papīra grāmatasNezinu kāpēc par e-lasītājiem viedokļi bieži vien ir ļoti polāri – vai nu pilnīgs noliegums šai elektroniskajai apgrēcībai, kurai pat pieskarties ir ķecerība un papīra grāmatu zaimošana vai arī mundri, pašpārliecināti apgalvojumi, ka tagad tikai pilnīgi āpši un atpakaļrāpuļi lasa papīra grāmatas un mūsu nākotne ir pilnīga digitalizācija. Tad varu pastāstīt, ka nē, pēc e-lasītāja iegādes mana apjomīgā papīra grāmatu bibliotēka pēkšņi nākamajā naktī nekur nepazuda, vēl joprojām ir uz vietas un tiek lasīta. Vēl joprojām turpinu izmantot vietējās bibliotēkas pakalpojumus – un tur izsniedz tikai papīra grāmatas. Vēl joprojām iepērkos arī parastajās grāmatnīcās, jo ne viss ir piemērots lasīšanai e-formātā, piemēram, „Watchmen” ir daudz tīkamāk pārlapot fiziski un taustāmi. Un ne visas grāmatas, kuras es gribētu iegūt īpašumā, var nopirkt digitālā formā, turklāt gadās, ka dažreiz papīra grāmatas ir lētākas par to elektroniskajām versijām.

Vārdu sakot, e- lasītājs nekādā veidā neapdraud manas papīra grāmatas. Tas vienkārši ir lielisks papildinājums lasīšanai papīra formātā un dod dažas jaunas, jaukas iespējas.

Patiesībā jau papīra grāmatas cilvēce neizmanto pārlieku sen, Eiropā tikai kopš 13. gadsimta. Ja mūsu senči nebūtu atbalstījuši tehnisko progresu tad, lai kaut ko palasītu, man tagad vajadzētu no grāmatnīcas stiept mājās maišeli ar bērza tāsīm vai no bibliotēkas vilkt mājās rateļus piekrautus ar apskrāpētām māla plāksnītēm. Droši vien pirkstiem tīkamas sajūtas būtu gūstamas arī krāmējoties ar teļādām, bet ja ir izdomāta e-grāmata, kāpēc gan neizmantot tās iespējas.

Tomēr e-lasītājs būtiski maina attiecības ar grāmatu. No savas ierastās papīra čaulas izrautā e-grāmata ir gluži kā no vāciņiem izņemta gliemene – maiga, gluda, tīra un tik neaizsargāta. Grāmatai vairs nav kur paslēpties no manām acīm, jo elektroniskā formā vairs nav būtisks tās izmērs, vāka dizains, papīra biezums un kvalitāte vai burtu fonts. Izvēloties e-grāmatas man svarīgs ir pirmkārt saturs, otrkārt saturs un treškārt saturs. Un, protams, pieejamība.

Šķiet, ka pēc e-lasītāja iegādes grāmatas sāku pirkt vairāk, bet pilnīgu statistiku apkopošu tikai gada beigās. Nenoliedzami e- grāmatas ir daudz spontānāks pirkums nekā papīra, bez tam tās ir daudz pieejamākas nekā parastās grāmatas. Manā dzīvesvietā nevienas grāmatnīcas nav un laikam nekad arī nav bijis. Ja kāda arī parādītos, tad ātri vien bankrotētu. Bet e-grāmata dod iespēju ar pāris klikšķu palīdzību tikt pie iekārotas lasāmvielas kaut vai nakts vidū.

Interesanti, ka elektroniskā formā sāku pirkt arī latviešu rakstnieku darbus, ko nebiju darījusi jau sen. Bet ir ļoti patīkami, ka e-grāmatas aizņem tik minimālu vietu fiziskajā telpā. Izmantojot e-lasītāju, sāku arī nedaudz vairāk lasīt svešvalodās, jo lasīšanas formai tomēr ir nozīme. Šķiet, ka e-lasītājs tekstus svešvalodās padara acij draudzīgākus un bezdievīgi ērta ir iespēja, iebakstot ar pirkstu ekrānā, tikt pie vajadzīgā vārda tulkojuma (dažreiz pieķeru sevi pie vēlmes sākt bakstīt papīra grāmatas, slikti ieradumi ir lipīgi). E-lasītājā ir ērti, lasot atķeksēt interesantākās vietas, iezīmēt un pārkopēt citātus. Šķiet, ka tas dod iespēju sazīmēt uz lappušu malām arī digitālus velniņus, ja nu uznāk tāda gribēšana.

E- lasītājs ir neatsverams, ja sanāk daudz izmantot sabiedrisko transportu, doties komandējumos vai ceļojumos. Jāiemet somā tikai nieka 200 grami plastmasas un kaut kādu mikroshēmu un vari ceļot kopā ar pamatīgu bibliotēku. Un nav jāuztraucas par briesmīga dizaina grāmatu vākiem, tāpat tos neviens vairs neredz un vizuāli visas grāmatas tagad ir vienādas.

Protams, nekas šajā pasaulē nav ideāls un e-lasītājs jau nu noteikti ne. Vienmēr ir sajūta, ka e-grāmatas ir daudz nestabilākas par parastajām un kādu dienu var vienkārši pazust (kuram gan nav gadījies pazaudēt datorā kādu elektronisku dokumentu vai pat visu cietā diska saturu). Tomēr apmēram piecpadsmit gadu laikā neviena no manām pirmajām digitālajām grāmatām nekur nav pazudusi, ja vien nav izdzēsta apzināti. Par spīti visām operētājsistēmu maiņām, tās visas ir izlasāmas arī tagad. Mums vienkārši nav simtgadīgas pieredzes ar elektroniskiem dokumentiem, bet nav arī nekāda pamatojuma apgalvot, ka tie ir īstermiņa pasākums. Turklāt tikt pie jaunas digitālās grāmatas faila nejauši pazudušā vietā jau nu nav nekāda problēma. Skaidrs, ka gadījumā, ja nobruks visas pasaules elektroniskās ierīces, e-grāmatas cietīs, bet tad mums būs daudz nopietnākas lietas, ar kurām nodarboties.

E-grāmatas izvirza dažas morāla rakstura dilemmas. Protams, jaunās grāmatas ir jāpērk (jo citādi tās neviens nerakstīs), savukārt klasika digitālā formā ļoti daudz un legāli ir pieejama par velti. Tomēr pa retam gadās grāmatas, kuras ir izdotas sen, visticamāk nekad netiks pārizdotas un papīra formā ir nopērkamas tikai ar lieliem sarežģījumiem un lietotas, bet internetā pieejamas par velti, lai gan acīmredzot ne pārāk legāli. Šādos gadījumos es dažreiz krītu kārdinājumā, bet tikai tad, ja man to grāmatu vajag lasīšanai tagad un tūlīt un nevaru gaidīt pat līdz rītam. Droši vien stingri ievērojot autortiesību nosacījumus, es nedrīkstētu sev paņemt arī kādu no tām grāmatām, kuras uz bibliotēku ir atnesuši lasītāji, lai par velti atdotu citiem.

Diemžēl e-grāmatās nav iespējams nospiest visādus interesantus augus, lai izveidotu mazu, jauku herbāriju vai tās izmantot par paliktņiem zem monitoriem vai televizora antenas. Kaut kur lasīju, ka e-grāmatu, redz, nevarot iedot tās autoram, lai tas atstāj autogrāfu. Apžēliņ, tak nevienā manā papīra grāmatā nav rakstnieka paraksta. Vai es tādēļ esmu zaudējusi kaut ko no lasīšanas sagādātā prieka? Acīmredzot cilvēki savā dzīvē spēj atrast visdīvainākās problēmas.

Jā, nekas šajā pasaulē nav pilnīgs. E-grāmatas nekad pilnībā neaizstās papīra grāmatas, tomēr tās var lieliski izmantot lasīšanai svešvalodās vai grāmatu iegādei, neapdraudot savas dzīves telpas ar aizkraušanu ar celulozes blāķiem.

Kur nopirkt e-grāmatas latviešu valodā?

Skaidrs, ka neviens cilvēks būdams pie pilna saprāta un labas veselības nepirks e-lasītāju ar domu tagad pirkt un lasīt e-grāmatas tikai latviešu valodā. Vienkārši šobrīd to piedāvājums nav īpaši plašs. Bet, ja nu reiz tāds e-štrunts ir iegādāts, tad intereses pēc gribas izmēģināt dažādas tā lietošanas iespējas.

Kas ir e-grāmata? Vikipēdija atbild, ka elektroniskā grāmata, arī e-grāmata vai digitāla grāmata ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma speciālā iekārtā, datorā vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu. Saprotams, ka e-grāmatu parastā grāmatu veikalā nenopirksi, tur plauktos tādas nemētājas. Nākas vien apmeklēt globālo virtuālo miskasti.

Loģiski domājot e-grāmatām vajadzētu būt atrodamām e-grāmatnīcās, bet nekā nebija. Daudzās latviešu e- grāmatnīcās var atrast visādus brīnumus, tikai ne e-grāmatas. Pārsvarā tajās var pasūtīt pa pastu vairāk vai mazāk aizdomīga satura papīra grāmatas, vai nopirkt zeķītes un cepurītes, principā visparastākie interneta veikali. Vienīgais izņēmums varētu būt Zvaigznes ABC veidotā e-grāmatnīca, kas patiešām atbilst savam nosaukumam.

Vispār dīvainā valstī dzīvojam. Tīmeklī izlasīju, ka pirms pāris gadiem Jumava ar lielu pompu ir vērusi vaļā pirmo (vai tiešām?) e-grāmatnīcu Latvijā „Jumava Plus” (jeb varbūt tomēr mīnus). Jumavas izpratnē e-grāmatnīca bija veikals, kura stūrī nolikts dators, kurā ierodas pircējs, kurš tad kaut kā pērk e-grāmatas. (Vai viņi joko? Tātad man būtu jāvelkas uz sazin kur esošu grāmatnīcu ar savu e-uzparikti, vai arī man pārdevēja tās digitālās grāmatas sabērs maisiņā?)

Kā tad mēs esam nonākuši tur, kur esam? Pirms pāris mēnešiem par tēmu bija labs Lanas Kazlauskienes raksts „Dienā” – „E-grāmatas. Vietējā mēlē – elektroniski”. Nelielajam latviešu e-grāmatu piedāvājumam ir vesela rinda objektīvu iemeslu – mikroskopiski niecīgais tirgus apjoms e-grāmatām latviešu valodā, jāveido speciāla platforma to tirdzniecībai, izmaksas e-grāmatu sagatavošanai, pirātisms, cilvēku zemā pirktspēja un grāmatas vispār tagad lasot maz. Tomēr ir arī daži ļoti muļķīgi iemesli, kas bremzē e-grāmatu tirdzniecību – daudzās dažādās programmatūras grāmatu lasīšanai un lielie ārvalstu e-grāmatu tirgotāji, kuri cenšas maksimāli monopolizēt savas pozīcijas. Ne visām grāmatām esot iespējams iegūt e-grāmatas pārdošanas tiesības.

Vārdu sakot, grāmata ir tāds pats produkts kā jebkurš cits izklaidējoša vai izglītojoša rakstura izstrādājums, un attiecībā uz tām ekonomikas likumus neviens nav atcēlis. Tā nu pašlaik latviešu e-grāmatu piedāvājums un tirdzniecība balstās tikai uz dažu cilvēku entuziasma un labās gribas.

Tik tālu skaidrs. Bet ko tad var nopirkt latviešu valodā?
Vispirms Zvaigzne ABC. Visplašākais piedāvājums, saprātīgas cenas, pie grāmatām ir pieejamas grāmatu blogeru atsauksmes (protams, to, kuri sadarbojas ar izdevniecību). Lai gan bija lasīti šausmu stāsti par šīs vietnes ļoti sarežģītu reģistrāciju un briesmīgo Adobe DMR (vai tas ir kaut kas, ko pircējam bezmaz jāuztetovē uz pēcpuses?), salīdzinot ar VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu (tas man tāds e-sistēmu ļaunuma etalons), šitā ir spička. Pirmajā reizē mazliet jāpaķēpājas bija, jāizveido savs konts, kurā tad iekrīt nopirktās grāmatas, kuras pēc tam jāievelk savā lasītājā (divi klikšķi). Pēc tam jau ir vienkārši. Nopirktā grāmata bija aizsargāta ar social DRM (lai kas tas arī būtu). Man nav plānu ar e-grāmatām darīt kaut ko nelegālu, tāpēc lasīšanai tas nepavisam netraucē.

Neapšaubāmi te ir šobrīd visplašākā e-grāmatu izvēle latviešu valodā un uz akcijām var noķert labas cenas (jāgaida, kad atkal piektdiena iekritīs 13. datumā, bet tas būs tikai jūnijā). Saprotams, ka te ir atrodamas tikai Zvaigznes izdotās grāmatas un epub formātā.

zvaigne
Tālāk e-grāmatas, kas sevi nosauc par vienkāršu un draudzīgu e-grāmatu veikalu. Apmēram tāds tas arī ir. Te var nopirkt dažādu izdevniecību grāmatas – Jumavas, Kontinenta, Atēnas, The White Book, u.c. Kopējais grāmatu piedāvājums ir mazāks nekā Zvaignei, ir daudz lubenes, bet var atrast arī šo to lasāmu. Galu galā iegādājos Īana Tregillisa „Rūgtās sēklas”. Grāmatas var nopirkt gan epub, gan Kindle lasāmā formātā un tiek marķētas ar pircēju identificējošu informāciju (vai tas ar kaut ko atšķiras no social DRM?). Lapa šķita acij tīkama, jo grāmatas ir izvietotas pārskatāmāk nekā citās, lai gan tās varēja šķirot tikai pēc izdevējiem. Ja kādam interesē, tad ir arī saites uz grāmatu blogeru atsauksmēm par konkrēto izdevumu. Jāpiezīmē, ka te grāmatu nevar dabūt tajā pašā brīdī, kad iepērcies. Bija jāpagaida kādas 15 minūtes, kamēr tā iekrita e-pastā. Droši vien, ja man nakts vidū uznāks prata aptumsums un nenormāli sagribēsies kādu salkanu vēsturisku lubeni, šeit pie tās netikšu, bet normālā dienas laikā te kādreiz varētu nopirkt arī vēl kaut ko.

e gramatas

Vietne ar līdzīgu nosaukumu – eGramata jeb „e-grāmatas latviski klikšķa attālumā” solīja visplašāko e-grāmatu klāstu latviešu valodā”. Diemžēl, lai kā arī meklēju, plašo klāstu atrast neizdevās (fekālija uz kociņa tādi virtuālie solījumi). Grūti pārskatāma lapa, mazs piedāvājums. Grāmatas var pirkt lasīšanai tiešsaistē vai pdf formātā. Skaidrs, ka šeit neko nenopirku.

Lasītava – „E-grāmatas latviešu valodā, ko Jūs jau sen vēlējāties”. Arī šeit piedāvājums nebija plašs, bet toties ir iespējams tikt pie Mansarda un pāris Dienas Grāmatas izdevumiem. Šo to var dabūt arī par velti. Lapa ir palēna un neērta pārskatīšanai, bet rada jocīgu iespaidu, ka cenšas izlikties smalkāka par citām. Grāmatu aprakstiem ir pievienoti izvilkumi no recenzijām Latvju Tekstos un UbiSunt, nevis parastu lasītāju atsauksmes. E-grāmatas te ir saņemamas epub formātā un ir marķētas. Lai iepirktos, jāizveido savs konts, kur tiek ievietotas nopirktās grāmatas. Beigās nopirku Andrusa Kivirehka „Skaisto dzīvnieku” un biju laimīga. lasitava

Apskatījos arī Publicētavu, bet tā izskatījās ne pārāk labi – apmēram kā uz sprāgšanu. Iespējams, ka pastāv vēl kādas labi noslēptas latviešu e-grāmatu tirdzniecības vietnes, kuras neatradu, jo pārāk nopietni nemeklēju.

Secinājumi? Smieklīgi mikroskopiskais latviešu e-grāmatu tirgus pastāv (un cerams pastāvēs arī turpmāk), bet tas patiešām ir maziņš. Skaidrs, ka tie daži mani nožēlojami niecīgie pirkumi tā labā neko nedos, bet, kamēr tas eksistēs, to izmantošu.
Un mazs paldies visiem, kas ir parūpējušies, lai tāds būtu!