Bloga desmitā dzimšanas diena

Šodien paiet tieši desmit gadi, kopš publicēju pirmo ierakstu šajā blogā. Desmit gadi, jā. Un kādi vēl gadi! Pandēmija. Karš, kas vēl joprojām turpinās, un Ukraina mums visiem saviem spēkiem būs jāatbalsta vēl ilgi. Laikā, kad sāku rakstīt blogu, pasaulē lielāko satraukumu radīja zirga gaļa burgeros. Tagad ir skaidrs, ka pasaule ir neatgriezeniski mainījusies, un mūs gaida realitāte ar idiotisku nosaukumu – jaunais normālais, kas nepavisam nav tik normāls, kā izliekas.

Gadi ir bijuši dažādi, brīžiem rakstīju vairāk, brīžiem nerakstīju nemaz, tomēr kopā šajā laikā blogā ir publicēti vairāk nekā 300 ieraksti un vēl vismaz tikpat daudz rakstu klusi dzīvo galvā nepierakstīti, līdz kāds no tiem sāk lauzties brīvībā un paliek pavisam neciešams. Tad tas top pierakstīts, publicēts un laimīgi aizmirsts.

Nedaudz statistikas – šo desmit gadu laikā esmu izlasījusi vairāk nekā 800 grāmatu trīs dažādās valodās, bet lielākoties, protams, latviešu (tas nemaz nav daudz, bet bez lasīšanas ir vairāki citi hobiji, kas tāpat prasa laiku). Vairāk kā pusi no tām esmu ņēmusi lasīšanai no bibliotēkām. Iegādājos e-grāmatu lasītāju un kādas simts grāmatas izlasīju e-formātā, un atklāju, ka tās lieliski paplašina lasīšanas pieredzi, un ļauj uzzināt par tekstu papildu nianses, kuras dažreiz ar papīru ir mēģināts slēpt. Izmēģināju audiogrāmatas, un arī tās atklājās, kā ļoti ērts un patīkams grāmatu lasīšanas veids – stāstītāja balss ir vissenākā grāmatu eksistences forma, kura pastāvēja ilgi pirms parādījās pirmās māla plāksnītes un papirusi. Esmu apmeklējusi sešas lielās grāmatu izstādes Ķīpsalā un vienus Rīgas grāmatu svētkus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Regulāri apmeklēju četras dažādas bibliotēkas un divus grāmatu klubus. Viena no labākajām grāmatu bloga blaknēm ir iespēja iepazīties ar brīnišķīgiem un interesantiem cilvēkiem, kurus citādi vispār nesatiktu – tādiem pašiem pozitīvi trakiem lasītājiem, grāmatu blogeriem, grāmatu klubu biedriem, tulkotājiem, bibliotekāriem, grāmatu pārdevējiem, un gadās pat pa kādam autoram un izdevējam.

Rakstīt par grāmatām – tas ir nebeidzamais stāsts. Vienmēr būs tēmas, ko pārdomāt un aprakstīt, jo grāmatas bieži vien ir lielisks un koncentrēts realitātes atspulgs un dažreiz pat pravietisks vēstījums par nākotni. Desmit gadi ar blogu ir noveduši pie tā, ka pēdējā laikā kļūstu nostalģiska un lielākoties rakstu sentimentālus tekstus par vecām grāmatām un, visticamāk, līdz gada beigām turpināšu to darīt. Citu plānu saistībā ar blogu pagaidām nav.

Paldies visiem lasītājiem! Laipni aicināti paviesoties šeit arī turpmāk.

Esamība ar e-lasītāju

Grāmatu e-lasītāju lietoju jau vairākus mēnešus, tāpēc neliels pārskats par pirmajiem iespaidiem. Lai nebūtu pārpratumu, tad ar e- lasītāju šajā aprakstā ir domāta speciāla ierīce e-grāmatu lasīšanai ar e-tintes ekrānu, kas ir acīm draudzīgs un nav kontrastains, nevis kāda no tām sūda planšetēm vai citām elektroniskām uzpariktēm ar apgaismotu ekrānu, kas tam galīgi neder.

Nezinu kāpēc par e-lasītājiem viedokļi bieži vien ir ļoti polāri – vai nu pilnīgs noliegums šai elektroniskajai apgrēcībai, kurai pat pieskarties ir ķecerība un papīra grāmatu zaimošana vai arī mundri, pašpārliecināti apgalvojumi, ka tagad tikai pilnīgi āpši un atpakaļrāpuļi lasa papīra grāmatas un mūsu nākotne ir pilnīga digitalizācija. Tad varu pastāstīt, ka nē, pēc e-lasītāja iegādes mana apjomīgā papīra grāmatu bibliotēka pēkšņi nākamajā naktī nekur nepazuda, vēl joprojām ir uz vietas un tiek lasīta. Vēl joprojām turpinu izmantot vietējās bibliotēkas pakalpojumus – un tur izsniedz tikai papīra grāmatas. Vēl joprojām iepērkos arī parastajās grāmatnīcās, jo ne viss ir piemērots lasīšanai e-formātā, piemēram, „Watchmen” ir daudz tīkamāk pārlapot fiziski un taustāmi. Un ne visas grāmatas, kuras es gribētu iegūt īpašumā, var nopirkt digitālā formā, turklāt gadās, ka dažreiz papīra grāmatas ir lētākas par to elektroniskajām versijām.

Vārdu sakot, e- lasītājs nekādā veidā neapdraud manas papīra grāmatas. Tas vienkārši ir lielisks papildinājums lasīšanai papīra formātā un dod dažas jaunas, jaukas iespējas.

Patiesībā jau papīra grāmatas cilvēce neizmanto pārlieku sen, Eiropā tikai kopš 13. gadsimta. Ja mūsu senči nebūtu atbalstījuši tehnisko progresu tad, lai kaut ko palasītu, man tagad vajadzētu no grāmatnīcas stiept mājās maišeli ar bērza tāsīm vai no bibliotēkas vilkt mājās rateļus piekrautus ar apskrāpētām māla plāksnītēm. Droši vien pirkstiem tīkamas sajūtas būtu gūstamas arī krāmējoties ar teļādām, bet ja ir izdomāta e-grāmata, kāpēc gan neizmantot tās iespējas.

Tomēr e-lasītājs būtiski maina attiecības ar grāmatu. No savas ierastās papīra čaulas izrautā e-grāmata ir gluži kā no vāciņiem izņemta gliemene – maiga, gluda, tīra un tik neaizsargāta. Grāmatai vairs nav kur paslēpties no manām acīm, jo elektroniskā formā vairs nav būtisks tās izmērs, vāka dizains, papīra biezums un kvalitāte vai burtu fonts. Izvēloties e-grāmatas man svarīgs ir pirmkārt saturs, otrkārt saturs un treškārt saturs. Un, protams, pieejamība.

Šķiet, ka pēc e-lasītāja iegādes grāmatas sāku pirkt vairāk, bet pilnīgu statistiku apkopošu tikai gada beigās. Nenoliedzami e- grāmatas ir daudz spontānāks pirkums nekā papīra, bez tam tās ir daudz pieejamākas nekā parastās grāmatas. Manā dzīvesvietā nevienas grāmatnīcas nav un laikam nekad arī nav bijis. Ja kāda arī parādītos, tad ātri vien bankrotētu. Bet e-grāmata dod iespēju ar pāris klikšķu palīdzību tikt pie iekārotas lasāmvielas kaut vai nakts vidū.

Interesanti, ka elektroniskā formā sāku pirkt arī latviešu rakstnieku darbus, ko nebiju darījusi jau sen. Bet ir ļoti patīkami, ka e-grāmatas aizņem tik minimālu vietu fiziskajā telpā. Izmantojot e-lasītāju, sāku arī nedaudz vairāk lasīt svešvalodās, jo lasīšanas formai tomēr ir nozīme. Šķiet, ka e-lasītājs tekstus svešvalodās padara acij draudzīgākus un bezdievīgi ērta ir iespēja, iebakstot ar pirkstu ekrānā, tikt pie vajadzīgā vārda tulkojuma (dažreiz pieķeru sevi pie vēlmes sākt bakstīt papīra grāmatas, slikti ieradumi ir lipīgi). E-lasītājā ir ērti, lasot atķeksēt interesantākās vietas, iezīmēt un pārkopēt citātus. Šķiet, ka tas dod iespēju sazīmēt uz lappušu malām arī digitālus velniņus, ja nu uznāk tāda gribēšana.

E- lasītājs ir neatsverams, ja sanāk daudz izmantot sabiedrisko transportu, doties komandējumos vai ceļojumos. Jāiemet somā tikai nieka 200 grami plastmasas un kaut kādu mikroshēmu un vari ceļot kopā ar pamatīgu bibliotēku. Un nav jāuztraucas par briesmīga dizaina grāmatu vākiem, tāpat tos neviens vairs neredz un vizuāli visas grāmatas tagad ir vienādas.

Protams, nekas šajā pasaulē nav ideāls un e-lasītājs jau nu noteikti ne. Vienmēr ir sajūta, ka e-grāmatas ir daudz nestabilākas par parastajām un kādu dienu var vienkārši pazust (kuram gan nav gadījies pazaudēt datorā kādu elektronisku dokumentu vai pat visu cietā diska saturu). Tomēr apmēram piecpadsmit gadu laikā neviena no manām pirmajām digitālajām grāmatām nekur nav pazudusi, ja vien nav izdzēsta apzināti. Par spīti visām operētājsistēmu maiņām, tās visas ir izlasāmas arī tagad. Mums vienkārši nav simtgadīgas pieredzes ar elektroniskiem dokumentiem, bet nav arī nekāda pamatojuma apgalvot, ka tie ir īstermiņa pasākums. Turklāt tikt pie jaunas digitālās grāmatas faila nejauši pazudušā vietā jau nu nav nekāda problēma. Skaidrs, ka gadījumā, ja nobruks visas pasaules elektroniskās ierīces, e-grāmatas cietīs, bet tad mums būs daudz nopietnākas lietas, ar kurām nodarboties.

E-grāmatas izvirza dažas morāla rakstura dilemmas. Protams, jaunās grāmatas ir jāpērk (jo citādi tās neviens nerakstīs), savukārt klasika digitālā formā ļoti daudz un legāli ir pieejama par velti. Tomēr pa retam gadās grāmatas, kuras ir izdotas sen, visticamāk nekad netiks pārizdotas un papīra formā ir nopērkamas tikai ar lieliem sarežģījumiem un lietotas, bet internetā pieejamas par velti, lai gan acīmredzot ne pārāk legāli. Šādos gadījumos es dažreiz krītu kārdinājumā, bet tikai tad, ja man to grāmatu vajag lasīšanai tagad un tūlīt un nevaru gaidīt pat līdz rītam. Droši vien stingri ievērojot autortiesību nosacījumus, es nedrīkstētu sev paņemt arī kādu no tām grāmatām, kuras uz bibliotēku ir atnesuši lasītāji, lai par velti atdotu citiem.

Diemžēl e-grāmatās nav iespējams nospiest visādus interesantus augus, lai izveidotu mazu, jauku herbāriju vai tās izmantot par paliktņiem zem monitoriem vai televizora antenas. Kaut kur lasīju, ka e-grāmatu, redz, nevarot iedot tās autoram, lai tas atstāj autogrāfu. Apžēliņ, tak nevienā manā papīra grāmatā nav rakstnieka paraksta. Vai es tādēļ esmu zaudējusi kaut ko no lasīšanas sagādātā prieka? Acīmredzot cilvēki savā dzīvē spēj atrast visdīvainākās problēmas.

Jā, nekas šajā pasaulē nav pilnīgs. E-grāmatas nekad pilnībā neaizstās papīra grāmatas, tomēr tās var lieliski izmantot lasīšanai svešvalodās vai grāmatu iegādei, neapdraudot savas dzīves telpas ar aizkraušanu ar celulozes blāķiem.

Kur nopirkt e-grāmatas latviešu valodā?

Skaidrs, ka neviens cilvēks būdams pie pilna saprāta un labas veselības nepirks e-lasītāju ar domu tagad pirkt un lasīt e-grāmatas tikai latviešu valodā. Vienkārši šobrīd to piedāvājums nav īpaši plašs. Bet, ja nu reiz tāds e-štrunts ir iegādāts, tad intereses pēc gribas izmēģināt dažādas tā lietošanas iespējas.

Kas ir e-grāmata? Vikipēdija atbild, ka elektroniskā grāmata, arī e-grāmata vai digitāla grāmata ir tekstu un attēlu publicēšana elektroniskā formā, kas lasāma speciālā iekārtā, datorā vai citā iekārtā, kura spēj attēlot tekstu. Saprotams, ka e-grāmatu parastā grāmatu veikalā nenopirksi, tur plauktos tādas nemētājas. Nākas vien apmeklēt globālo virtuālo miskasti.

Loģiski domājot e-grāmatām vajadzētu būt atrodamām e-grāmatnīcās, bet nekā nebija. Daudzās latviešu e- grāmatnīcās var atrast visādus brīnumus, tikai ne e-grāmatas. Pārsvarā tajās var pasūtīt pa pastu vairāk vai mazāk aizdomīga satura papīra grāmatas, vai nopirkt zeķītes un cepurītes, principā visparastākie interneta veikali. Vienīgais izņēmums varētu būt Zvaigznes ABC veidotā e-grāmatnīca, kas patiešām atbilst savam nosaukumam.

Vispār dīvainā valstī dzīvojam. Tīmeklī izlasīju, ka pirms pāris gadiem Jumava ar lielu pompu ir vērusi vaļā pirmo (vai tiešām?) e-grāmatnīcu Latvijā „Jumava Plus” (jeb varbūt tomēr mīnus). Jumavas izpratnē e-grāmatnīca bija veikals, kura stūrī nolikts dators, kurā ierodas pircējs, kurš tad kaut kā pērk e-grāmatas. (Vai viņi joko? Tātad man būtu jāvelkas uz sazin kur esošu grāmatnīcu ar savu e-uzparikti, vai arī man pārdevēja tās digitālās grāmatas sabērs maisiņā?)

Kā tad mēs esam nonākuši tur, kur esam? Pirms pāris mēnešiem par tēmu bija labs Lanas Kazlauskienes raksts „Dienā” – „E-grāmatas. Vietējā mēlē – elektroniski”. Nelielajam latviešu e-grāmatu piedāvājumam ir vesela rinda objektīvu iemeslu – mikroskopiski niecīgais tirgus apjoms e-grāmatām latviešu valodā, jāveido speciāla platforma to tirdzniecībai, izmaksas e-grāmatu sagatavošanai, pirātisms, cilvēku zemā pirktspēja un grāmatas vispār tagad lasot maz. Tomēr ir arī daži ļoti muļķīgi iemesli, kas bremzē e-grāmatu tirdzniecību – daudzās dažādās programmatūras grāmatu lasīšanai un lielie ārvalstu e-grāmatu tirgotāji, kuri cenšas maksimāli monopolizēt savas pozīcijas. Ne visām grāmatām esot iespējams iegūt e-grāmatas pārdošanas tiesības.

Vārdu sakot, grāmata ir tāds pats produkts kā jebkurš cits izklaidējoša vai izglītojoša rakstura izstrādājums, un attiecībā uz tām ekonomikas likumus neviens nav atcēlis. Tā nu pašlaik latviešu e-grāmatu piedāvājums un tirdzniecība balstās tikai uz dažu cilvēku entuziasma un labās gribas.

Tik tālu skaidrs. Bet ko tad var nopirkt latviešu valodā?
Vispirms Zvaigzne ABC. Visplašākais piedāvājums, saprātīgas cenas, pie grāmatām ir pieejamas grāmatu blogeru atsauksmes (protams, to, kuri sadarbojas ar izdevniecību). Lai gan bija lasīti šausmu stāsti par šīs vietnes ļoti sarežģītu reģistrāciju un briesmīgo Adobe DMR (vai tas ir kaut kas, ko pircējam bezmaz jāuztetovē uz pēcpuses?), salīdzinot ar VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu (tas man tāds e-sistēmu ļaunuma etalons), šitā ir spička. Pirmajā reizē mazliet jāpaķēpājas bija, jāizveido savs konts, kurā tad iekrīt nopirktās grāmatas, kuras pēc tam jāievelk savā lasītājā (divi klikšķi). Pēc tam jau ir vienkārši. Nopirktā grāmata bija aizsargāta ar social DRM (lai kas tas arī būtu). Man nav plānu ar e-grāmatām darīt kaut ko nelegālu, tāpēc lasīšanai tas nepavisam netraucē.

Neapšaubāmi te ir šobrīd visplašākā e-grāmatu izvēle latviešu valodā un uz akcijām var noķert labas cenas (jāgaida, kad atkal piektdiena iekritīs 13. datumā, bet tas būs tikai jūnijā). Saprotams, ka te ir atrodamas tikai Zvaigznes izdotās grāmatas un epub formātā.

Tālāk e-grāmatas, kas sevi nosauc par vienkāršu un draudzīgu e-grāmatu veikalu. Apmēram tāds tas arī ir. Te var nopirkt dažādu izdevniecību grāmatas – Jumavas, Kontinenta, Atēnas, The White Book, u.c. Kopējais grāmatu piedāvājums ir mazāks nekā Zvaignei, ir daudz lubenes, bet var atrast arī šo to lasāmu. Galu galā iegādājos Īana Tregillisa „Rūgtās sēklas”. Grāmatas var nopirkt gan epub, gan Kindle lasāmā formātā un tiek marķētas ar pircēju identificējošu informāciju (vai tas ar kaut ko atšķiras no social DRM?). Lapa šķita acij tīkama, jo grāmatas ir izvietotas pārskatāmāk nekā citās, lai gan tās varēja šķirot tikai pēc izdevējiem. Ja kādam interesē, tad ir arī saites uz grāmatu blogeru atsauksmēm par konkrēto izdevumu. Jāpiezīmē, ka te grāmatu nevar dabūt tajā pašā brīdī, kad iepērcies. Bija jāpagaida kādas 15 minūtes, kamēr tā iekrita e-pastā. Droši vien, ja man nakts vidū uznāks prata aptumsums un nenormāli sagribēsies kādu salkanu vēsturisku lubeni, šeit pie tās netikšu, bet normālā dienas laikā te kādreiz varētu nopirkt arī vēl kaut ko.

Vietne ar līdzīgu nosaukumu – eGramata jeb „e-grāmatas latviski klikšķa attālumā” solīja visplašāko e-grāmatu klāstu latviešu valodā”. Diemžēl, lai kā arī meklēju, plašo klāstu atrast neizdevās (fekālija uz kociņa tādi virtuālie solījumi). Grūti pārskatāma lapa, mazs piedāvājums. Grāmatas var pirkt lasīšanai tiešsaistē vai pdf formātā. Skaidrs, ka šeit neko nenopirku.

Lasītava – „E-grāmatas latviešu valodā, ko Jūs jau sen vēlējāties”. Arī šeit piedāvājums nebija plašs, bet toties ir iespējams tikt pie Mansarda un pāris Dienas Grāmatas izdevumiem. Šo to var dabūt arī par velti. Lapa ir palēna un neērta pārskatīšanai, bet rada jocīgu iespaidu, ka cenšas izlikties smalkāka par citām. Grāmatu aprakstiem ir pievienoti izvilkumi no recenzijām Latvju Tekstos un UbiSunt, nevis parastu lasītāju atsauksmes. E-grāmatas te ir saņemamas epub formātā un ir marķētas. Lai iepirktos, jāizveido savs konts, kur tiek ievietotas nopirktās grāmatas. Beigās nopirku Andrusa Kivirehka „Skaisto dzīvnieku” un biju laimīga.

Apskatījos arī Publicētavu, bet tā izskatījās ne pārāk labi – apmēram kā uz sprāgšanu. Iespējams, ka pastāv vēl kādas labi noslēptas latviešu e-grāmatu tirdzniecības vietnes, kuras neatradu, jo pārāk nopietni nemeklēju.

Secinājumi? Smieklīgi mikroskopiskais latviešu e-grāmatu tirgus pastāv (un cerams pastāvēs arī turpmāk), bet tas patiešām ir maziņš. Skaidrs, ka tie daži mani nožēlojami niecīgie pirkumi tā labā neko nedos, bet, kamēr tas eksistēs, to izmantošu.
Un mazs paldies visiem, kas ir parūpējušies, lai tāds būtu!