Tag Archives: grāmatu blogi

Bloga septītā dzimšanas diena

Šodien varu sev uzmundrinoši paklapēt pa plecu un ar prieku un nelielu, bet patiesu lepnumu paziņot, ka ar grāmatu blogu esmu pavadījusi jau veselus septiņus gadus, un ir pienācis laiks jubilejas kūciņai ar svecīti. Un, ha, blogot vēl joprojām man patīk. Sākot blogu, nepavisam nebiju pārliecināta, ka būšu spējīga to rakstīt tik ilgi, bet, jā, ir izdevies. Pēdējos gados gan esmu rakstījusi mazāk, bet arī lasījusi esmu mazāk un iespējams, patiešām palieku izvēlīgāka un prātīgāk atlasu grāmatas. Grāmatu blogs galu galā ir tikai viens no maniem hobijiem, ir jau arī citi.

Šo septiņu gadu laikā esmu izlasījusi aptuveni 560 grāmatu un ir tapuši tieši 290 bloga ieraksti. Tas nav ļoti daudz, bet tas ir pilnīgi piedienīgs apjoms nelielam hobijam. Statistikai varu piebilst, ka šobrīd blogā ir apraksti par 220 grāmatām un visvairāk esmu pievērsusies Terija Pračeta daiļradei (veseli 6 ieraksti ir tikai par viņa grāmatām vien). Interesanti, bet grāmatu blogi vēl joprojām tiek lasīti un lapas apmeklētāju skaits pēdējos gados ir stabils un pat pieaug.

Lai gan neesmu pārāk čakla rakstītāja, grāmatas un blogošana man šajos gados ir sagādājušas daudz prieka un patikšanas. Rakstot vai pat tikai kusli mēģinot kaut ko aprakstīt, vienmēr sanāk par grāmatām un to autoriem uzzināt daudz vairāk saistošu faktu nekā senajos pirmsblogošanas laikos. Un daudz vairāk arī domāt par izlasīto. Ai, un man tagad smadzenēs glabājas milzīga mape ar iedomātiem, bet neuzrakstītiem grāmatu aprakstiem. Daļa no tiem tur lai arī labāk paliek. Pa šo laiku ir iepazīti daudzi līdz tam nelasītu rakstnieku darbi, iemīļoti jauni grāmatu varoņi, iesāktas neskaitāmas grāmatu sērijas, neklātienē apceļotas reālas un fantastiskas pasaules un izjustas visas iespējamās emocijas.

Tuvākajā nākotnē attiecībā uz blogu un grāmatu lasīšanu neplānoju neko būtiski mainīt. Tradicionāli novembrī lielāku uzmanību pievērsīšu latviešu literatūrai. Vēl plānos ir apgūt audiogrāmatas, patestēt e-grāmatu bibliotēku un turpināt apmeklēt grāmatu klubiņu.
Droši vien jāpiemin arī tas, ka pēdējos gados cenšos mazāk pirkt papīra grāmatas (un samazināt jebkuru savu papīra patēriņu vispār). To ražošanā ir jāpatērē ellīgi daudz resursu, un papīra grāmatas ir ļoti nedraudzīgas videi (jā, jā, katru reizi, kad nopērc papīra grāmatu, Dievs kaut kur nogalina mazu putna bērnu). Tāda diemžēl ir skarbā patiesība. Tāpēc, ja vien iespējams, grāmatas ņemu bibliotēkā, meklēju grāmatu glābējus, vai brutāli rakājos pa makulatūru.

Paldies, mīļie bloga lasītāji! Ir liels prieks un arī neliels mulsums dažus no jums satikt dzīvē! Sveicieni arī citiem vēl rakstošajiem vai nedaudz pieklusušajiem grāmatu blogeriem! Jūs visi esat īsti jaukumiņi! Dzīve ar grāmatu blogiem vienkārši ir foršāka nekā bez tiem.

Dzīve ar blogu. Ceturtais gads

Patiesībā īstā bloga dzimšanas diena ir 05. novembrī, un šis ir tāds mazliet nokavēts ieraksts, bet atceros, kad pirms četriem gadiem ziņa par manu grāmatu blogu parādījās tviterī, blogāres viedākais zvērs Baltais Runcis to komentēja skeptiski – tad jau redzēsim, vai tas vispār izvilks līdz Ziemassvētkiem. Es pat mazliet apmulsu, jo vai tad no maniem tekstiem nestaroja apmātība ar lasīšanu, stingra apņēmība rakstīt, noturība un stabilitāte (ai, nu, skaidrs, ka tur nestaroja nekas, un skats vispār bija diezgan žēlīgs).Un, vai tad patiešām ir tādi nelāgi cilvēki, kas savus blogus nedaudz iesāk un tad pamet vienus tumšajā un aukstajā internetā – tik vientuļus un skumjus? Lai nu kā tur būtu ar citiem, blogojot ir sagaidīti jau veseli četri Ziemassvētki un ir pamatotas cerības izdzīvot arī līdz piektajiem, jo apnicis vēl nav un, kā zināms, lasāmo grāmatu saraksts ar katru izlasīto paliek tikai garāks un garāks. Kur nu vēl visi citi blogāres prieki – lieliskie grāmatu blogeri, visādas lasīšanas akcijas un dažreiz dīvainas blogu stafetes, virtuālā grāmatu dāvināšana, kas gadās, ka izvēršas arī gluži taustāma, interesanti komentāri un labas lasāmvielas ieteikumi pie aprakstiem

4-gadi-blogamKā tad ir bijis pa šiem četriem gadiem – visādi, protams. Brīžiem ir sanācis lasīt un rakstīt vairāk, brīžiem mazāk. Ļoti globālas izmaiņas manos lasīšanas paradumos blogošana nav ieviesusi, bet neapšaubāmi tagad lasot daudz vairāk domāju par lasīšanu (lai cik nesakarīgi tas varbūt arī izklausās). Ne visas izlasītās grāmatas pēc tam tiek pieminētas blogā, jo tam ir izteikta nosliece dzīvot pašam savu dzīvi un dažreiz kategoriski atteikties ņemt pretī tās daudzās šķietami labās domas, kas nez kāpēc spēj pastāvēt tikai kaut kādā netveramā formā smadzenēs, bet ne sitamas nav pārveidojamas rakstītā tekstā. Tā nu sasodīti daudzu grāmatu apraksti eksistē tikai manās iedomās (laikam tas nozīmē, ka tie neeksistē vispār). Tomēr par apmēram pārsimts grāmatām pa šo laiku ir izdevies uzrakstīt.

Droši vien jāpiemin, ka nu jau apmēram trīs gadus regulāri lietoju e-grāmatu lasītāju, kas izrādījās dikti praktisks un noderīgs e-daikts. Turklāt tieši šī uzparikte ir vainīga pie tā, ka pēdējā laikā esmu atkal atgriezusies pie nejaukā paradumā pirkt vairāk grāmatu, nekā spēju izlasīt, jo padara tās nepiedienīgi viegli pieejamas un uzglabājamas. Saprotams, ka e-lasītājs tomēr maina mūsu attiecības ar lasāmo tekstu, bet šī tēma būtu pelnījusi atsevišķu bloga ierakstu.

Vēl pa šo laiku esmu nedaudz sākusi lasīt grafiskos romānus, kas savukārt ir pavisam cita lasīšanas pieredze, jo šeit teksts ir jāuztver nedalāmā komplektā ar bildi. Un vēl tagad maķenīt vairāk nekā pirms blogošanas lasu populārzinātniskas grāmatas.

Nobeigumā paldies visiem bloga lasītājiem, sekotājiem un komentētājiem! Galu galā neviens blogs nepastāv tikai pats par sevi – tas vienmēr tiek rakstīts tieši jums. 🙂