Tag Archives: Grega dienasgrāmatas

Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 11 Uz naža asmens”

Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 11 Uz naža asmens”, no angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016., (Jeff Kinney. Diary of a Wimpy Kid: Double Down, 2016)

Skaidrs, ka daudzu literatūras skolotāju lielākais nemīlulis Gregs Heflijs ir nolādēts. Viņš ne tikai nekad neizaugs liels, bet ir nokļuvis kaut kādā dīvainā laika cilpā un ir spiests jau nezinu kuru reizi atkal apmeklēt to pašu klasi, un atkal svinēt Helovīnus gluži kā kaut kādā sasodītā Murkšķa dienā. Bet neko darīt – nav viegli būt par tik populāras bērnu grāmatu sērijas galveno varoni. Un, kamēr Grega dienasgrāmatu autoram Džefam Kinnijam ar humora izjūtu viss ir kārtībā, man, godīgi sakot, nav nekādu iebildumu pret turpinājumiem. Es jau pirms šīs sērijas grāmatas iegādes skaidri zinu, ko dabūšu, un dažreiz dabūt gaidīto ir tik ļoti mierinoši, pat ja tas rada maldīgu ilūziju par pasaules stabilitāti un paredzamību.

grega-dienasgramata-uz-naza-asmensŠajā grāmatā turpinām sekot Hefliju ģimenes gaitām. Viņiem vēl joprojām mājās dzīvo cūka, savukārt Grega mamma ir uzsākusi mācības koledžā un pievērš lielu uzmanību tam, lai Gregs būtu radošāks un mazāk aizrautos ar videospēlēm. Palasot par Rodrika izspēlētajiem ļaunajiem jociņiem Grega bērnībā, jābrīnās, kā viņam vispār ir izdevies izaugt normālam. Tomēr dažas uzmācīgas idejas Gregu nomoka – varbūt viņš ir TV realitātes šova zvaigzne un visi viņu slepeni novēro. Un kā būtu dzīvot, ja tevi visu laiku pieskatītu mirusī vecmāmiņa no mākoņa maliņas (un varbūt arī visi citi tavi radinieki sākot jau no akmens laikmeta). Iespējams, ka visus cilvēci uzmanīgi vēro citplanētieši, bet Grega pārējie ģimenes locekļi ir roboti. Vēl šajā grāmatā Gregam nākas ciemoties pie Lego maniaka, lasīt šermuļgrāmatas, sākt muzicēt skolas orķestrī un uzņemt šaušalīgu šausmeni Tumsas ložņu nakts.

Kopumā 11. sērijas grāmata ir tieši tāda pati kā iepriekšējās desmit. Vienīgi šķita nedaudz vairāk haotiska. Tāpat kā pārējās Grega dienasgrāmatas arī “Uz naža asmens” ir ļoti piemērota kopīgai priekšā lasīšanai ģimenes lokā. Tā nav gara, sastāv no daudzām patiešām smieklīgām un asprātīgām epizodēm, kuras vienmēr ir tīkamāk izbaudīt jaukā kompānijā, un tās bērnu un vecāku problēmas tak ir mūžīgas un vienmēr atkārtojas no jauna – atkal un atkal.

Šeit ir apraksti par Grega dienasgrāmatu septīto, astoto un desmito daļu.

Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 10 Vecā skola”

Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata 10 Vecā skola”, no angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., (Jeff Kinney. Diary of a Wimpy Kid: Old School. 2015)

Kā jau iepriekš rakstīju blogā, tad Grega dienasgrāmatas ir viena no tām bērnu grāmatu sērijām, kuru regulāri lasu un man tā patīk – pat tagad zinot, ka Gregs nekad neizaugs liels un paliks skolēns mūžīgi (varbūt viņu ir slepeni sakodis vampīrs, tāpēc viņš vairs nenovecos, un visi pārējie grāmatas varoņi arī). Arī cerības, ka autors apstāsies pie desmitās grāmatas bija veltas, jau “Vecās skolas” sākuma lapā tiek solīti turpinājumi. Bet galu galā, kamēr Kinnijam nav zudusi humora izjūta, viss ir kārtībā. Un Grega dienasgrāmatas autors raksta ne jau tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, tāpēc šajās grāmatas smieklīgas ir ne tikai pusaudžu problēmas un piedzīvojumi, bet daudz uzjautrinošāka mēdz būt vecāku un citu pieaugušo rīcība un reakcija.

Grega dienasgrāmata Vecā skola“Vecā skola” kā reiz ir par dažu vecāku cilvēku tieksmi idealizēt laikus, kad sadzīvē vēl nebija ieviesti visi šie elektroniskie gadžeti un ērtības. Rau, cilvēki tad esot dzīvojuši daudz draudzīgāk, jaukāk un savstarpēji sirsnīgāk. Kā tad! Gregs gan ir pārliecināts, ka mitrās salvetes, gaisa kondicionieri un viedtālruņi ir izcili cilvēces izgudrojumi un ir ļoti apmierināts, ka var dzīvot mūsdienās. Galu galā cilvēki vecās fotogrāfijās gandrīz nekad nesmaida un izskatās ļoti skarbi. Tomēr viņa mamma uzsāk kampaņu, lai nedēļas nogalē pilsētiņā neviens nelietotu elektroniskās ierīces. Spriedzi ģimenē palielina arī vectētiņa ierašanās, jo Grega tēvs ļoti nervozi reaģē uz viņa aizrādījumiem par bērnu audzināšanu. Tā beigās dažu nelāgu apstākļu sakritības dēļ Gregs nonāk Smagskrubju fermas vasaras nometnē, kurā ir aizliegta neveselīga pārtika un elektroniskās ierīces, lai tak izlutinātajai jaunatnei varētu iemācīt ļoti noderīgās un vajadzīgās vecās vērtības, kā pārnakšņot mežā pašu uzceltā zaru būdā un ēst veselīgus sautējumus no grūti nosakāma vecuma maltīšu atliekām. Bet kaut kur ap nometni klīstot šausmīgais Sailass Skrapšķis, kurš esot pilnīgi jucis, pārtiekot no gliemjiem un gadoties, ka reizēm kāds nometnes iemītnieks pazūdot bez vēsts. Protams, beigās top skaidrs, ka arī pieaugušie ikdienā daudz un aizrautīgi lieto dažādas elektroniskas palīgierīces, ka arī viņi ir bijuši tieši tādi paši bērni un veselīgā pārtika mēdz būt diezgan briesmīga.

Skaidrs, ka grāmatu visi Grega fani izlasīs tāpat. Ja nu kāds grib riskēt un pamēģināt, kas tas vispār ir, tad labāk sākt ar Grega dienasgrāmatu pirmo daļu un, ja iepatiksies, tad arī visām pārējām (jo citādi nebūs izprotams, kāpēc, piemēram, viņiem mājās ir cūka).

Šeit ir apraksti par Grega dienasgrāmatu septīto un astoto daļu.

Jautājumi un atbildes

Lai gan tagad ļoti reti ir redzams kāds no meklētājvārdiem, pēc kuriem ir atrasts blogs, tomēr daži apmeklētāju uzdotie jautājumi ir tik jauki, ka nespēju pretoties kārdinājumam uz tiem atbildēt.

Kur nolādēt Grega Dienasgrāmatu?

Neapšaubāmi visērtāk Grega Dienasgrāmatu ir iespējams nolādēt kādā no Zvaigznes grāmatnīcām. Gan jau viņiem pārdošanā ir visi desmit sējumi, tāpēc nostājieties pie plaukta un visus kopā arī nolādiet. Protams, ja vien veikala darbinieki nerodas kādi iebildumi.

Vai jūras ezim ir smadzenes?

Nav, bet šis dzīvnieks, kurš sastāv praktiski tikai no čaulas, mutes, zarnas un anālās atveres, bez tām ir lieliski izticis jau 450 miljonus gadu. Padomājiet par to, ja Jums ir smadzenes! 🙂

Vai orhidejas nav kaitīgas guļamistabā?

Un, ko tad jūs ar tām puķēm taisāties pasākt guļamistabā? Vispār tas ir nepareizs jautājuma formulējums. Patiesībā būtu jāprasa – vai jūs neesat kaitīgi orhidejām guļamistabā.
Ja tomēr jūs neatstāj nepatīkama sajūta, ka no orhidejām strāvo kāda negatīva enerģija vai nepareizi joni, apmeklējiet herbopsihologu.

Kāds liktenis sagaida pēc kritiena no liela augstuma?

Visticamāk, ka slikts liktenis. Bet vai skolās vairs fiziku nemāca vispār, ja cilvēkiem ir šādi jautājumi?

Kā sauc grāmatu mīļotājas?

Pat mazliet aizdomājos. Parasti tā jau arī sauc – par grāmatmīlēm. Var jau izdomāt vēl kādus mīļvārdiņus – grāmatnieces (nebūs īsti labi), bibliofīles vai bibliomānes (izklausās pēc nelāgas perversijas un laikam ir jau arī), grāmatu tārpes (galīgi neskanīgi), grāmatu kodes, burtnieces?

Foto – kāda govij ir aste?

Apžēliņ, vai patiešām internetā nav bilžu ar govju astēm? Bet varu vienu noziedot no saviem plašajiem krājumiem, kurā bonusā ir arī teļa aste. Būtībā govs aste ir pavisam vienkārša konstrukcija – elastīga un kustīga šļauka ar pušķīti galā.

Govs aste

Džefs Kinnijs „Grega dienasgrāmata 8 Nu gan neveicas!”

Džefs Kinnijs „Grega dienasgrāmata 8 Nu gan neveicas!”, no angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa, Rīga: Zvaigzne ABC, 2014., (Jeff Kinney. Diary of a Wimpy Kid: Hard Luck. 2013.)

 

Mamma vienmēr saka, ka draugi nāk un iet, bet ģimene ir uz visiem laikiem. Ja tā ir taisnība, tad esmu pamatīgā ķezā.

Grega dienasgramata 8Tā sākas astotā Grega dienasgrāmata. Skaidrs, ka tie, kuri ir lasījuši iepriekšējās grāmatas, lasīs arī šo. Bet tie sākumskolas vecuma bērni, kuri tās nav lasījuši, visticamāk savā turpmākajā dzīvē vispār nelasīs neko. Turklāt, pateicoties Lielajai Lasīšanai, mums tagad ir tapis zināms, ka latviešu lasītāju vidū Gregs Heflijs ir akurāt tikpat iemīļots tēls, kā Lāčplēsis, Vinnijs Pūks, Karlsons vai Skārleta, jo pirmā viņa dienasgrāmata ir iebalsota grāmatu topa simtniekā.

Pēdējās sērijas grāmatās laiks ir sācis ritēt krietni lēnāk – ja pirmā dienasgrāmata aptvēra veselu gadu, tad tagad „Nu gan neveicas!” tikai divus mēnešus. Un labi vien ir, cik tad ilgi var neveikties. Hronoloģiski grāmatas darbība notiek martā un aprīlī, un galvenais pasākums ir Lieldienu svinības un dažas ar olu slēpšanu un meklēšanu saistītas intrigas. Vispār Gregam ir liela bēda. Kaut kādā mistiskā veidā viņa labākais draugs Roulijs ir ticis pie draudzenes, kura pusdienās viņam ar karotīti baro pudiņu un neizprot piecu sekunžu likumu. Varbūt arī palikt bez drauga nebūtu tik ļauni, bet nu Gregu vairs neviens nebrīdina par suņu kakām uz ietvēm (tā laikam ir nopietna problēma arī Amerikā).

Šajā grāmatā mēs iepazīstam vēl dažus dīvainus Grega radiniekus (autors viņus štancē ar apskaužamu neatlaidību), no kuriem mana favorīte ir tante Veronika planšetē. Atklājam dažus Grega mammas pedagoģiskos trikus un slepeno bibliotēku, kurā ir iekļauti tādi lieliski izdevumi kā „Slapināšana gultā – iesācējiem” un „Kā izaudzināt labu cilvēku” (ak, nabaga vecāki).

Savukārt Gregs mēģina uzlabot savas sekmes skolā ar maģiskās lodes palīdzību (un viņam gandrīz vai piesien īpaši advancētu mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu špikošanā) un nedaudz iesaistās skolas gadagrāmatas sagatavošanā.

Ar humora izjūtu autoram vēl joprojām viss ir kārtībā un grāmata ir maza, nekaitīga izklaide, kuru stundas laikā var izšķirstīt (pārsvarā tur ir bildes, teksta maz) un vietām sirsnīgi pasmaidīt.

Par “Grega dienasgrāmatu 7 Trešais lieks” var palasīt šeit.