Pirms dodos sagaidīt Jauno gadu, nedaudz par to, cik patiesībā labs un aizraujošs ir bijis šis grāmatu gads.
Statistika
Šogad ir izlasītas 90 grāmatas, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā, tomēr Excel man apgalvo, ka lappušu skaita ziņā tas pats vien ir bijis, pat nedaudz vairāk. Tā arī varētu būt, jo dažas no lasītajām grāmatām bija makten ķieģelīgas. Jāatzīstas, ka izlasīto vidū bija arī dažas bērnu grāmatas ar daudzām bildēm un pārītis dzejas krājumu, bet kopumā ir lasīts atbilstoši reālajām iespējām. Nav īpaši slinkots un nav arī pārforsēts.
Pēc lappušu skaita visvairāk esmu lasījusi Tomasu Mannu, Robertu Bolanjo un Jānu Krosu, lai gan izteiktu favorītu starp rakstniekiem man šogad nav bijis, jo kopumā ir lasīti apmēram 80 autoru darbi un neesmu izlasījusi vairāk kā divas viena autora grāmatas.
Literārie klejojumi
Šis gads sākās ar uz ledusskapja durvīm atrastām dumjām zīmītēm. Pēc tam kādu laiku apceļoju Lietuvas pierobežas pagastus, tad atgriezos pagātnē un piedzīvoju Prāgas pavasari un sociālisma sistēmas absurdus. Iepazinos ar dzīvesprieka pilnu un aizrautīgu somieti. Kopā ar Džeksonu Broudiju Edinburgā iekūlos neiedomājamās ķezās, bet kopā ar pašnāvnieciski noskaņotu meitēnu slapstījos dažādās lidostās. Pabiju nākotnē, kur bezgalīgi garlaikojos kādā vampīru apsēstā pasaulē, bet daudz vairāk aizrāvos ar amizantajiem, bet ne tik nevainīgajiem Dieva dārzniekiem.
Piedzīvoju kaut ko šerminošu mazā pilsētiņā pie Melnās jūras Romas impērijas nomalē. Izstaigāju Santjago ceļu Spānijā, Apalaču taku Amerikā un Sniega cilvēka taku Butānā. Divas reizes paviesojos tik labi pazīstamajā Plakanajā pasaulē. Piedalījos Rusova hronikas tapšanā un iepazinu eksotisko Dedžimu 19. gadsimta sākumā. Dzīvoju līdzi Budenbroku dzimtai, Bovarī kundzei un Oblomovam, pasēdēju pie mirstošā Ivana Iļjiča gultas. Atkal un atkal atgriezos nesenajā pagātnē – ilgi klejoju pa saulaino Taškentu un nedaudz arī pa astoņdesmito gadu Rīgu un deviņdesmito gadu Jelgavu. Ar latviešu viesstrādniecēm aizbraucu uz Skotiju, bet kopā ar noplukušu kaķi un suni mēģināju uzturēt pansiju pie fjordiem. Aukstā kara laikos pabiju Spānijā un pārliecinājos, cik vieglprātīgi amerikāņi izturas pret kodolieročiem. Dažus neaprakstāmi drūmus gadus pavadīju Santateresā pie Meksikas un ASV robežas. Trīs reizes piedzīvoju holokaustu.Tā ja.
Devos uz Gruziju, nepārskatāmajiem Krievijas ziemeļiem un Tālajiem Austrumiem. Risināju Flobēra papagaiļa mīklu, atjaunoju pazīšanos ar Babu Jagu un nointervēju vienu vampīru. Tiku skaidrībā, kas tad tik mīklains atgadījās ar doktoru Džekilu un misteru Haidu. Kādā naktī pēkšņi apstājās laiks un šķita, ka rīts vairs nekad nepienāks. Iepazinu divas Atlantīdas un fantastisko Camoniju. Veicu jokainus eksperimentus kopā ar Emīlīju Dīvaini, kā arī pavizinājos ar šausmu autobusu. Sīki izpētīju vecu mācītāja māju Norfolkā un kokaīna atklāšanas un lietošanas vēsturi. Iedziļinājos itāļu virtuves jaukumos un augu valsts tumšajās pusēs. Iepazinu visas skaistākās Latvijas bākas un fotografēju visuresošās sūnas. Gads noslēdzās kādā bezcerīgā 1940. gada jūnija pēcpusdienā pie jūras Denkerkā.
Subjektīvi labākās no šogad lasītajām grāmatām
Šogad bija negaidīti vienkārši izvēlēties labāko lasīto grāmatu –tā ir Roberto Bolanjo „2666”.
Labākā no klasikas plauktiņa – Tomasa Manna „Budenbroki”
Grāmata ārpus laika, telpas un citām mums ierastām kategorijām – Mariamas Petrosjanas „Nams, kurā…”.
Labākā non-fiction grāmata – Tonija Džada „Pārvērtēšana”.
Labākā grāmata no svešvalodā lasītajām – Vladimira Nabokova “Весна в Фиальте”.
Labākā zinātniskā fantastika – Margarētas Atvudas „The Year of Flood”.
Labākā grāmata par ceļojumiem – Bils Braisons „Skarbās takas vilinājums”.
Labākā bērnu grāmata (kura iespējams nemaz nav domāta bērniem) – Ingvara Ambjērnsena „Samsons un Roberto”.
Rakstnieks ar vistrakāko fantāziju – Valters Mērss ar „Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīvēm”.
Gada garlaicīgākā grāmata – Džastina Kronina “Pāreja”.
Sociālie tīkli
Ar tīklošanos man lāga neiet. Lēnām mēģinu Goodreads sarakstīt pēdējos gados izlasītās grāmatas. bet tas aizņem ellīgi daudz laika, ko tak lietderīgāk būtu izmantot grāmatu lasīšanai vai jebkam citam. Problēmu rada tas, ka izlasītās grāmatas tur ir grūti atrodamas vai bieži vien to nav vispār. Līdz ar to no Goodreads nevaru iegūt arī nekādus jēdzīgus apkopojumus par izlasīto (Excel tomēr ir precīzāks). Tāpat tie mākslīgi aprēķinātie lasāmo grāmatu ieteikumi izskatās visai nepārliecinoši. Toties Goodreads atrodamie cilvēki gan ir ļoti patīkami un interesanti, to tad arī pieskaitu pie šī tīkla galvenajiem plusiem.
Facebook piereģistrējos tikai un vienīgi tāpēc, lai būtu ērtāk sekot jaunumiem grāmatu blogu apkopojumā. Kā negaidīts šīs vietnes blakusefekts nāca atklājums, ka līdzcilvēki, to pārsvarā izmanto, lai sacenstos par nomināciju stulbs/stulba – vēl stulbāks/stulbāka. Bet nu labi, kā zināms no vecām anekdotēm par psihologiem, tad katram ir tiesības lepoties ar to, kāds viņš ir.
Savukārt Twitteris ir milzīga informācijas miskaste. Bet, kā jau visām atkritumu izgāztuvēm, tam piemīt neatvairāma pievilcība, jo retumis gadās uzdurties kādai pērlei. Twitterī atrodamie grāmatu blogeri un dabas fotogrāfi nenoliedzami šo vietni patiesi izdaiļo.
Citas piezīmes
Decembrī ieviesu e-lasītāju, kas izrādījās foršs un praktiski noderīgs e-štrunts. Pamazām apgūstu elektronisko grāmatu iegādes jaukumus – pietiek ar dažiem klikšķiem, lai izvēlētais romāns iešļūktu tavā lasītājā. Apžēliņ, cik ērti un kārdinoši. Labi, ka e-formas grāmatu piedāvājums latviešu valodā nav īpaši plašs, jo citādi lielākais cietējs būtu mans bankas konts.
Visiem bloga lasītājiem Jaunajā gadā novēlu veiksmi, labu veselību un ar sev būtiskām lietām piepildītu laiku!
Sibillas grāmatas 
Nu dikti jauks gada kopsavilkums. 🙂
Paldies! Šis gads grāmatu blogeru kompānijā patiešām bija jauks. 😉
Ar Kronina “Pāreju” man līdzīgi gāja – jau 20 izlasītas lappuses uzdzina miegu.
It kā gribas lasīt arī turpinājumus, bet nezinu, vai vispār vajag to darīt.
Par turpinājumu jāprasa Asmo, cik atceros, tad viņš to bija izlasījis. Bet jāatzīstas, ka mani šobrīd ne pārāk interesē, kā tas viss beigsies. Ja nu vienīgi trešā daļa būs kaut kas superīgs. kas ir maz ticams.:)
Nu, cik atceros, tad par “Pārejas” turpinājumu Asmo rakstīja, ka esot labāka par 1. grāmatu. Turklāt otrā grāmata ir plānāka, kas liek cerēt, ka notikumi nav tik izstiepti.
Varen daudz kur esi pabijusi 🙂 Bet nu trīs(!) reizes holokausts… saudzēt sevi vajag.
Tā nu tas ir, ka pie Goodreads grāmatu uzskaites nākas piestrādāt. Grāmatu meklēšanā es ieteiktu vispirms mēģināt ar ISBN (ja ievadītājs ir bijis pietiekami godprātīgs un to ielicis), tas ir ātrākais ceļš, jo burti mēdz pievilt. Bet pēc datu savadīšanas var diezgan smuki spēlēties.
Holokausts sanāca neplānoti – vispirms ar Bolanjo, tad ar grāmatu zagli, kas ir tāds atvieglots variants bērniem, bet visdrūmāk bija lasīt par to, kas noticis tepat Rīgā – Valentīnas Freimanes atmiņas.
Paldies par ieteikumu izmantot ISBN, tas varētu labi darboties. Vienīgi vecākām grāmatām šitā cipara diemžēl nav.
Ko tu dari, ja grāmata neatrodas? Vai pati pievieno to Goodreads?
ISBN sākas jau 80-to gadu beigās, galvenais, lai kāds būtu iedomājies ielikt. Ja grāmatu nesanāk atrast ne burtu, ne ciparu veidā, ielieku pati. Ja grāmatas nav blakus, pārbaudu LNB katalogā.
Ļoti aizraujoši literārie klejojumi Tev sanākuši 🙂 Braisona grāmata ir tiešām laba, savukārt Pāreja man patika un negarlaikoja. Bet katram savs.
Goodreads dažkārt vieglāk atrast pēc autora nevis nosaukuma. Man ir aizdomas, ka viņu meklētājam ne īpaši patīk mūsu garumzīmes un mīkstinājumi. Protams, daudzas vecās grāmatas tur nav, jo kādam tās ir jāpievieno. Pati esmu pievienojusi vismaz 10. Būtībā ātri un viegli paveicams darbs.
Tas, ka blogeriem ir atšķirīgi viedokļi par grāmatām, ir tikai normāli. Un padara blogu lasīšanu interesantāku.:)
Nu ar Goodreads es visādi esmu mēģinājusi sarunāt – gan pēc nosaukumiem, gan pēc autoriem. Ar grāmatām angļu valodā jau parasti nekādu problēmu nav. Grūtāk atrast somus, zviedrus vai citus mazāk izplatītus zvērus. Arī krievi izskatās, ka nav īpaši čakli Goodreads lietotāji, bet viņiem ir diezgan labas savējās grāmatmīļu sociālo tusiņu vietnes. Patiesībā jau, izmantojot bibliotēku katalogus vai vienkārši googli, atrast var visu, kaitina tikai tam patērētais laika daudzums. 🙂
Taisnība. Mani reizēm kaitina, ka kāds pievieno grāmatas tulkoto variantu, ieliek arī autora vārdu un uzvārdu tulkojumā un ar oriģinālu nesasaista. Tas traucē gan meklēšanai, gan grāmatas vērtējumam.
Ak, kas par aizraujošu gada rezumējumu! Tu patiesi iedvesmo!
Domāju, ka tikpat aizraujošs gads ir bijis jebkuram lasītājam.Tāpēc jau mēs mīlam grāmatas. 🙂