Metjū Kviks “Šībrīža veiksme”

Metjū Kviks „Šībrīža veiksme”, no angļu valodas tulkojusi Ilona Bērziņa, Rīga: SIA „J.L.V”, 2014.,(Matthew Quick, „The Good Luck of Right Now”, 2014)

 

Metjū Kviks ir amerikāņu autors, kurš pārsvarā raksta grāmatas young adult auditorijai. Viņa pazīstamākais romāns ir „The Silver Linings Playbook”, kas gan par lielu daļu popularitātes var pateikties Deivida Rasela tāda paša nosaukuma filmai ar Dženiferi Lourensu un Bredliju Kūperu galvenajās lomās (pie mums to izrādīja ar nosaukumu „Optimista stāsts”).

Šķiet, ka „Šībrīža veiksme” ir līdzīga Metjū Kvika iepriekšējiem darbiem, kurus gan nav sanācis lasīt. Pirmkārt jau visi grāmatas personāži ir vairāk vai mazāk ķerti. Galvenais varonis Bartolomejs ir trīsdesmit deviņus gadus vecs katoļticīgs amerikānis bez darba un profesijas, bet ar lieko svaru, kurš visu dzīvi ir pavadījis divatā ar savu māti. Tēvu viņš neatceras, bet pēc mātes nostāstiem to ir nožmieguši kukluksklanieši, kuri savulaik esot ņipri linčojuši ne tikai afroamerikāņus, bet arī īpaši kārtīgus un apzinīgus katoļus. Diemžēl mātei tiek atklāts smadzeņu audzējs un viņa nomirst, bet slimības beigu posmā sāk uzskatīt dēlu par savu iemīļoto aktieri Ričardu Gīru. Bartolomejs tā iejūtas viņa lomā, ka sāk rakstīt vēstules īstajam Gīram, kurās sīki atskaitās par savā dzīvē notikušo pēc mātes nāves. Tā nu Bartolomejs visu rūpģi pieraksta savā piezīmju grāmatiņā, no rītiem klausās putnus un pa retam apmeklē bibliotēku līdz pie viņa ievācas baznīcu pametušais katoļu prieteris tēvs Makneimijs, kuram savukārt ir bipolārie traucējumi un spēcīga nosliece uz alkoholismu. Tēvs Makneimijs cer, ka te viņu beidzot uzrunās Dievs.

Bartolomejam ir arī personīgā bezmaksas konsultante krīzes psihoterapijā – studente Vendija. kuru pašu viņiem ar tēvu Makneimiju nākas glābt no destruktīvām attiecībām ar vardarbīgiem vīriešiem. Skaidrs, ka topošajiem psihologiem mēdz būt vairāk problēmu nekā viņu pacientiem. Pateicoties Vendijai Bartolomejs atbalsta grupā, kas sastāv no diviem cilvēkiem iepazīstas ar Maksi, kurš sēro par savu nosprāgušo kaķi, tic citplanētiešu eksistencei, cilvēku – kaķu telepātiskajām saitēm un cieš no Tureta sindroma. Maksis Bartolomeju iepazīstina ar savu māsu, kuru reiz esot nolaupījuši citplanētieši (viņa gan ir vissaprātīgākā no visiem personāžiem). Visa šī kompānija apkraujas ar tektīta amuletiem (tie palīdzot novērst citplanētiešu uzbrukumu) un dodas svētceļojumā uz Kanādu apmeklēt svētā Jāzepa lūgšanu namu, lai aplūkotu tur izlikto svētā brāļa Andrē sirdi un piedzīvotu kādu nelielu brīnumu, bet pēc tam apskatītu Kanādas kaķu parlamentu (lai cik dīvaini tas izklausītos, tāds patiešām ir eksistējis un slēgts tikai pagājušajā gadā).

Vēl Bartolomejam dzīvē ir divi nopietni mērķi – 1) iedzert bārā ar sava vecuma vīrieti, 2)iedzert bārā ar sievieti.

Romāns ir uzrakstīts Ričardam Gīram adresētu vēstuļu formā. Vispār grāmata varēja būt pat diezgan jauka, bet manai gaumei tā bija mazliet par primitīvu un tēli šķita pārlieku mākslīgi sakonstruēti. Metjū Kviks raksta par visai nopietnām problēmām, kādas mēdz būt cilvēkiem, kuru psihe darbojas atšķirīgi no lielākā vairuma. Un aprakstīt to visu ar humoru nepavisam nav slikti, tomēr skaidrs, ka dzīvē šādas lietas nekad nav iespējams atrisināt tik vienkārši, kā mums to autors šoreiz grib ieborēt.

Romānā ir daudz par Gīru un viņa atbalstu cīņai par Tibetas neatkarību, apcerēts katolicisms, budisms un Junga teorijas. Jāpiezīmē, ka galvenā varoņa mātes šībrīža veiksmes teorija, kas sakņojas mūžīgajā katoļu vainas apziņā, man likās diezgan ļauna. Vārdu sakot, ja ar tevi notiek kaut kas nelāgs, tad lai saglabātos labā un ļaunā līdzsvars pasaulē, ar kādu citu notiek kaut kas labs. Tā pēc Bartolomeja aprēķiniem viņu mājas izdemolēšanai un apgānīšanai vajadzētu aplaimot vismaz kādus divus simtus nelaimīgu cilvēku. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet lai šāda sistēma strādātu, tai ir jādarbojas arī otrā virzienā. Tātad jebkurš laimīgs brīdi tavā dzīvē padara nelaimīgu kādu citu. Piemēram, ja laimēsi loterijā vai vienkārši pavadīsi jauku vakaru ar draugiem, tad Dievs kaut kur nogalinās mazu kaķīti. Līdzsvaram. Protams, var jau dzīvu uztvert šādi, bet liela prieka no tādas diez vai būs. Bartolomejs šo teoriju nedaudz modificē un labā un ļaunā līdzsvaru attiecina tikai uz savu dzīvi, bet tāpat tas nebija īpaši pārliecinoši.

Grāmata stāsta par ne pārāk jauniem cilvēkiem, bet domāju, ka sava vienkāršā stila dēļ tā varētu patikt young adult žanra mīļotājiem. Pieļauju, ka to labprāt lasīs arī tie, kam ir patikušas Metjū Kvika iepriekšējās grāmatas, lai gan spriežot pēc atsauksmēm „Šībrīža veiksme” ir viens no viņa vājākajiem darbiem.

Citiem grāmatu blogeriem Metjū Kvika romāni ir patikuši labāk – te Marii atsauksme par „The Silver Linings Playbook” un Santas atsauksme par „Forgive Me, Leonard Peacock”