Jaunais gads ir sācies ar domu atgriezties pie bloga. Turklāt pie klasiskā, vecmodīgā wordpress bloga, kādus daži vēl raksta, un negaidīti daudzi tomēr lasa. Pēdējos gados ir piedzīvots tik daudz – pandēmija, krievu agresija Ukrainā un draņķīgas lietas arī citur pasaulē, tāpēc gribas kaut ko pazīstamu un stabilu no laikiem, kad dzīve vēl bija rāma un rimta. Iesākumam sakrāvu kaudzītē pēdējos gados savāktos papīra formāta literāros labumus, kurus esmu ieguvusi dažādos interesantos veidos, un ielikusi plauktā ar domu, ka kādreiz tak derētu izlasīt. Un klusi nopriecājos, jo sanāca nevis kaudzīte, bet, ziniet, kārtīga grēda. Tā, kas redzama bildītē.
Patiesībā nekā daudz tur nav, gada laikā to visu varētu mierīgi izlasīt. Pie tādas kaudzes droši vien tiek jebkurš normāls grāmatu daudzlasītājs, jo, kas mūs visvairāk biedē? Pareizi – doma, ka gribēšu kaut ko paņemt palasīt, bet visas grāmatas mājās būs izlasītas. Tas būtu šausmīgi, vai ne? Starp citu, kādu pusi no bildē redzamajām grāmatām nemaz neesmu pirkusi, bet tās pie manis ir atnākušas pa dažādiem, tikai katrai grāmatai lemtiem un dažreiz pat aprakstīšanas vērtiem ceļiem. Vienīgais, ko neizmantoju grāmatu ieguvei, ir sadarbība ar izdevniecībām, jo blogi, kas to dara, ātri vien paliek stipri vienveidīgi un garlaicīgi. Šo blogu rakstu tikai savai izklaidei un priekam, un pilnībā izbaudu savu brīvību izteikties par visu, ko vien vēlos.
Vai es visu šo kaudzi šogad izlasīšu? Protams, ka nē. Kāpēc gan lai es to darītu? Galu galā mani vienkārši priecē tās esamība. Dažas grāmatas gan tiks lasītas kaut vai, lai atdotu tās likumīgajiem īpašniekiem, un atbrīvotu vietu jaunām.
Šogad gribu uzrakstīt par dažām labām grāmatām, un ir sakrājies daudz ideju, no kurām, pārceļot tās uz blogu, ceru atbrīvot smadzenes, lai vietā varētu ieperināties citas tikpat spalvainas domas. Gan pasaule kopumā, gan arī mazliet kompaktākā un noslēgtākā grāmatu pasaule vēl joprojām ir nebeidzamu atklājumu un pārsteigumu pilnas. Plānoju pastāstīt arī par dažiem netradicionāliem grāmatu ieguves veidiem, dažu izdevniecību produktu īpatnībām, apmeklēt ar literatūru saistītus pasākumus (diemžēl šogad nebūs tradicionālās Grāmatu izstādes Ķīpsalā), kā arī nedaudz atgriezties pie interesantiem vēsturiskiem izdevumiem un parakāties pa savu mūžam mainīgo grāmatu plauktu, kas nekad nebūs pilnībā nokomplektēts, jo citādi nogrims tuvējā upītē. Tomēr neko daudz nesolu. Kas to lai zina, ko šis gads mums atnesīs.
Sibillas grāmatas 
Gaidu tavas spalvainās domas! 😀
Starp citu, grāmatu tirgus būs, tā ir nesmuka dezinformācija, kas ir palaista. Vienkārši grāmatizdevēji būs zem Skolas izstādes tāpat kā pēdējos pāris gadus. Nebūs sava halle, bet tirgošanās notiks.
Paldies! Iešu pārskatīt ziņas par izstādi. Sapratu, ka būs tikai kaut kāds kopīgs galds grāmatu tirgošanai, bet nebūs citu jauko lietu, kas to pasākumu padarīja pievilcīgu – prezentāciju, tikšanos ar autoriem un tulkotājiem, kā arī grāmatu apmaiņas punkta.
Jā, nu to jauko lietu nebūs gan 😦 Tikai grāmatas par naudu, Zelta ābele un, iespējams, autogrāfu stūrītis
Nu jā, par to gan žēl, ka nebūs, un diez vai tikai dēļ tā daudziem būs interese braukt uz Ķīpsalu. 😦
Jā, nav ideāls piedāvājums 😦
Jauka grēda. Vienu no tur esošām lasu sadarbības rezultātā, bet kopā saskaitīju 23 grāmatas, kas man mājās ir un ko kaut kad līdz mūža galam jāizlasa, ha! (Vienu otru gan esmu jau iesācis, bet ne aktīvi.) Izlasītas no šīs kaudzītes ir tikai 3. Trakums. 🙂 Un par tiem blogiem.. jā, sadarbības ir laba lieta, bet no tā cieš pats lasītājs. Es jau cenšos atmest to lietu, ņemt mazāk, bet tāpat tas viss ir un vairs jau kārtīgi rakstīt negribas, tikai lasīt un lasīt. 😀
Paldies! Tev tak sanāktu tikpat skaists krāvums lasīšanai.
Tomēr, ja uznāk iedvesma, tad uzraksti gan par izlasīto. Man patīk palasīt Tavu blogu, gan jau citiem arī. 🙂
Jā, neizlasīto grāmatu grēdas man būtu krietni lielākas par tām, kas ir izlasītas. Es pat nezinu, cik daudz grāmatu man kopumā ir, bet zinu, ka ik gadu ap 300 nāk klāt, bet izlasīt sanāk ap 150. Tad nu katru gadu es sev vienu gadu dzīves dabūju klāt, ha! Protams, ja vien visu laiku arī lasītu to, pie kā tieku, bet man ir dažas neizlasītās vēl no 2007. gada, kad tikai sāku veidot savu bibliotēku. Un rakstīt… to man patika darīt tad, kad iesāku. Tad man bija vēlme uzrakstīt par katru izlasīto, ne tikai tām, ko saņemu no izdevējiem. 🙂
Oho, izklausās pēc brīnišķīgas bibliotēkas. Kādreiz varbūt ieliec blogā vai kur citur savu nelasīto grāmatu grēdu bildes, ja vēl neesi to darījis. Ļoti patīk tādas bildes papētīt. 🙂
Tāda doma man jau sen ir, īpaši, kad IG meitenes atgādināja par saviem neizlasītajiem krājumiem. Mājās (nu jau tie ir lauki, jo pagaidām ar maza izmēra plauktu dzīvoju Cēsīs) man viss pa izdevniecībām pārsvarā stāv, bet derētu gan reiz salikt izlasīto un neizlasīto atsevišķi 🙂
Paskat, kāds vēl dzīvs, urrā!
Paklau, beidziet par tiem neizlasīto grāmatu kalniem, neberiet sāli uz brūcēm. Zini, kas man tur stāv? Muļķu princis. Nopirku, kad Tu to paslavēji, tā arī stāv…
No tās Tavas kaudzes gandrīz gribētu teikt, ka Kāpas otro daļu var izlaist. Varbūt tā būs svarīga nākamās daļas saprašanai, bet pati par sevi … nu… tā…
Prieks redzēt un lasīt Tavu komentāru! Nudien forši, ka mēs vēl esam dzīvi. 🙂
Kāpas otro daļu tomēr lasīšu. Svēta lieta izlasīt Prometeja izdevumus, turklāt mums sola, ka iespējams būs arī filma pēc otrās grāmatas motīviem. Un 3. daļu arī izdos latviski.
Prieks, ka rakstiet! Lasu Jūsu blogus bieži. Pašai gan ar to rakstīšanu iet švakāk – nerindojas tie vārdi un teikumi tik skaisti.
Paldies! 🙂
Savirknēt vārdus nudien brīžiem nav viegli, var vienīgi ieteikt regulāri trenēties rakstīt par lietām, par kurām gribas izteikties. Katrā ziņā arī man būtu interesanti palasīt Jūsu atsauksmes par izlasīto, ja rakstīsiet vairāk.