Magda Sabo “Cūku bēres”

Magda Sabo „Cūku bēres”, no ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse, Rīga: Jumava, 2015., (Magda Szabó, Disznótor, 1960)

Magda Sabo ir viena no pazīstamākajām pagājušā gadsimta ungāru rakstniecēm. Viņas jauniešu romāns par meiteņu skolu „Abigaila” Ungārijas Lielajā Lasīšanā ieguva sesto vietu, bet kopumā pirmajā simtniekā lasītāji iebalsoja veselas četras šīs autores grāmatas Arī latviski ir tulkoti un izdoti daudzi no Magdas Sabo darbiem – „Freska”, „Stirna”, „Katalinas iela”, „Pasakiet Žotikai”, „Masku balle”, „Durvis”, „Elīzai”, „Uz Zeva sliekšņa”, varbūt vēl kaut kas, bet šogad ir iznācis viņas 1960. gadā sarakstītais romāns „Cūku bēres”. Nezinu, kāpēc pie mums tik daudz izdod tieši šīs autores grāmatas, jo pieļauju, ka būtu interesanti iepazīt arī jaunāko laiku ungāru rakstnieku darbus (nevarētu būt, ka pēc Sabo nāves viņi vairs neko jēdzīgu neraksta). Bet acīmredzot Sabo tiek uzskatīta par pārbaudītu vērtību, kuru latviešu lasītājs varētu pazīt un varbūt pat nopirkt. Jaunībā izlasīju vairākas autores grāmatas, lielākoties tie bija jauki un optimistiski jauniešu romāni, mazliet moralizējoši, bet labi uzrakstīti un sirsnīgi. Tomēr vislielāko iespaidu atstāja romāns „Durvis” – nopietna un smaga grāmata par cieņu, godu un cilvēku izvēlēm.

Cuku beres vaks.indd„Cūku bēres” ir viens no autores agrīnajiem romāniem, kas sākas, kā gluži nevainīga ģimenes sāga, kas stāsta par divām dzimtām. Vieni ir kādreiz paputējuši austroungāru muižnieki, bet otri amatnieki, kas nodarbojas ar ziepju vārīšanu, vieni ir katoļi, bet otri protestanti, vieni ir provinciāli aristokrāti, bet otri prasti plebeji (un atbilstoši tam katrā ģimenē ir savas bērnības traumas). Sākumā ir grūti saprast, kas ir kas, jo personāžu ir daudz, katram bez vārda un uzvārda ir vēl kādas pāris iesaukas un stāsts ir pamatīgi samudžināts. Tomēr Sabo neapšaubāmi ir psiholoģiskās prozas meistare un nodaļu pa nodaļai mums pamazām atklājas aizvien drūmāki un šausminošāki pagātnes notikumi. Tā ir pasaule, kurā piedošana tiek uzskatīta par nicināmu vājumu, nerunāšana par tikumu, bet mūža naids par normālu dvēseles stāvokli. Tāda mazformāta elle, kurā visas darbojošās personas vai nu cieš, vai ar baudu spīdzina citus, bet visi ir ārprātā nelaimīgi, kas beigās lēnām noved pie Šekspīriski traģiska fināla. Romānā gandrīz katra nodaļa ir no cita personāža skatījuma, tāpēc lasītājam ir ļauts iepazīties ar katra tēla skeletu skapīti, sapņiem, sāpēm, cerībām un motivāciju, kas viņus visus padara cilvēcīgus un saprotamus.

Grūti pateikt, kāpēc autore ir gribējusi uzrakstīt tik traģisku un drūmu ģimenes sāgu. Skaidrs, ka tolaik viņa nevarēja brīvi rakstīt, pat tēmām, kas patiešām bija aktuālas un sāpīgas, un Magdai Sabo pirms tam – Staļina laikā – gandrīz desmit gadus vispār bija aizliegts publicēties. Pavisam nesen bija notikusi 1956. gada Ungārijas revolūcija, kuru nežēlīgi apspieda padomju karaspēks. Savukārt „Cūku bēru” darbība un traģiskais fināls norisinās 1955. gadā, bet grāmatā tiek izstāstīta abu ģimeņu vēsture, sākot ar gadsimta sākumu, un arī tas nav nekāds rāmais un mīlīgais laiks. Austroungārijas impērijas sabrukums, karš, vācu un padomju okupācijas – pastāvīga nabadzība, augsta mirstība no slimībām, mūžīgs naudas trūkums un visu veco vērtību sabrukums. Vai vispār tādā pasaulē ir iespējams saglabāt cilvēcību? Neliela cerība grāmatas beigās, protams, paliek.

„Cūku bēres” ir labs, psiholoģiski dziļš un daudzslāņains romāns, kurš droši vien īpaši labi patiks traģisku ģimenes sāgu mīļotājiem.

4 thoughts on “Magda Sabo “Cūku bēres”

  1. Fledis

    Man patīk Magda Sabo un šis stāsts arī ir labs, bet mani drusku besī visādi personāži ar nobīdēm- maniaki, paranoiķi, perversie utt. Kā literāriem varoņiem tādiem personāžiem, manuprāt, ir atņemtas jebkuras izaugsmes iespējas- nu, viņš tāds ir un citādāks nespēj būt, ko tu viņam padarīsi! Varētu vēl būvēt stāstījumu par apkārtējo „normālo” cilvēku attieksmi pret viņiem, attieksmes un priekšstatu maiņu; tur varētu izvērsties visādās sižeta peripetijās un darbam būtu arī kāds virsuzdevums, bet šeit taču vispār nav neviena normāla cilvēka! Tādēļ kopējā noskaņa sanākusi visnotaļ depresīva, varoņus varu nožēlot, bet nekāda īsta līdzjušana gan nesanāk.

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Es “Cūku bēres” uztvēru kā autores norēķināšanos ar visai sāpīgu un traumatisku pagātni, sava veida pašdziedināšanos un vēlmi atbrīvoties no pagājušā. Kas bijis, tas bijis, tagad dzīvojam tālāk. Šādos stāstos personāžu izaugsme ne vienmēr ir svarīga un visi var mierīgi palikt par maniakiem arī līdz beigām. 🙂
      Šī, protams, ir ļoti subjektīva versija, bet es šoreiz brīvi izmantoju lasītāja tiesības piedomāt grāmatai klāt kaut ko tādu, kā tur varbūt nemaz nebija. 🙂

      Atbildēt
  2. vkasims

    Pieņemu, ka izdošana saistīta ar to, ka Sabo “Durvju” pārizdevums ASV šogad negaidīti kļuva par bestselleru, tāpēc cilvēki arī šeit ķeras pie viņas kataloga izcilāšanas. Es pats esmu lasījis tikai “Masku balle”, bet tā īpaši neuzrunāja :/

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      “Durvis” man patiešām kādreiz patika (pat neskatoties uz drausmīgajiem mājdzīvnieku labturības pārkāpumiem romānā 🙂 ). Un pēkšņo “Durvju” popularitāti es arī pamanīju, lai gan grūti to izskaidrot. Tas gan neapšaubāmi ir labākais Sabo romāns, bet tas bija pazīstams un prēmēts arī pirms tam.
      Par “Cūku bērēm” pieļauju, ka tās ir bijušas iztulkotas jau ātrāk, bet tikai tagad izdotas, izmantojot kādu no fondu atbalstiem.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s