Alans Aleksandrs Milns „Vinnijs Pūks un viņa draugi”

IMG_9184„Vinnijs Pūks un viņa draugi” ir grāmata, kura man ir bijusi līdzās jau kopš piedzimšanas brīža, to es izlasīju, tikko sāku pazīt burtus, un tā ir dabiska un neatņemama manas pasaules sastāvdaļa. Tā ir grāmata, kura vienkārši ir un viss.
Manā rīcībā esošais „Vinnija Pūka” eksemplārs Vizmas Belševicas tulkojumā ir izdots 1967. gadā un tad maksājis četrdesmit astoņas kapeikas. Tas ir krietni nolasīts, tajā var atrast mana paraksta agrīnās versijas un tas laika gaitā diemžēl ir zaudējis dažas lapas, bet man nav mazākās vēlēšanās to apmainīt pret jaunāku, svaigāku un spožāku.

Skaidrs, ka bērnībā „Vinniju Pūku” lasīju kā vienkāršus stāstiņus un biju mazliet pikta, ka kaut kādu kārti var uzdot par Ziemeļpolu, jo neredzēju tajā īpašu loģiku (vārdu spēles grāmatā nebija paskaidrotas). Un vēl joprojām man nav skaidrs, kas ir tas mistiskais Iesala Ekstrakts, kas garšo tīģeriem. Bet grāmatai bija jaukas ilustrācijas un lieliska karte (es pats zīmēju un misters Šepards palīdzēja), kurā varēja atrast gan Pūka lamatas Milzu Lempjiem, gan mauriņu, kur pasēdēt un paēst, gan I-ā drūmo kaktu, ļoti purvainu un bēdīgu. Šī varēja būt mana pirmā grāmata ar karti un savu īpašo pasauli, kuru apdzīvoja dažādi labdabīgi dīvaiņi un visi tajā drīkstēja būt tādi, kādi viņi bija.

Tomēr laika gaitā pārlasīt „Vinniju Pūku” kļuva aizvien tīkamāk un jaukāk, stāsti vēl joprojām šķita smieklīgi, bet vienlaicīgi tie kļuva negaidīti nopietni un dziļdomīgi.

Tagad „Vinnijs Pūks un viņa draugi” ir grāmata, par kuru ir pietiekami apzināties, ka tā ir manā plauktā un dzīvē.

 

 – Kā tu dari Neko? – jautāja Pūks pēc ilgām un pamatīgām pārdomām.
– Ļoti vienkārši. Kad es taisos to darīt, kāds parasti jautā: „Ko tu domā darīt?” Un es viņam atbildu: „Neko!” Pēc tam es eju un to daru.
– Ā, es saprotu, – nedroši teica Pūks.

11 thoughts on “Alans Aleksandrs Milns „Vinnijs Pūks un viņa draugi”

  1. Lasītāja

    Man bija cits izdevums, noteikti jaunās, mīkstajos vākos. Bet iesala ekstrakts garšo arī kaķiem un man. Nopērkams veikalā, puslitra burciņās. Teorētiski var izmantot piparkūku cepšanā un laikam kvasa gatavošanā, bet praktiski ņamm, ar tējkaroti, staipās un līst kā pašķidrs medus. Un B vitamīnu avots, ja kas. 😀

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Oi, droši vien man veikalā to iesala ekstraktu kāds izsniegtu, ja vien es paprasītu. Bet bija patīkami dzīvot ar jauko apziņu, ka tas iespējams ir kaut kas no vienas kategorijas ar bubuļiem vai milzu lempjiem. 😀

      Atbildēt
  2. Ints Valcis (@asmodeus_lv)

    Man arī riebās Ziemeļpola salīdzināšana ar koka kārti. Kauns atzīt, bet man grāmata nepatika. Tur viss notika tik neloģiski! Kaut kā biju piekasīgs visam un nez kādēļ es nelasīju grāmatu kā pasaku. Noteikti būs trāpījusies nepareizā attīstības periodā. Un Tīģeris man šķita frīks, kuru labāk nodot vetārstam iemidzināšanai (kad biju sīks es jau zināju ko vetārsti dara).

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      “Vinniju Pūku” tev būs gadījies izlasīt Lielā Bērnības Skepticisma brīdī, kad gribas apšaubīt dažas grāmatās piedāvātās patiesības. Man tā arī nekad īsti neiepatikās “Mazais princis” un “Dzeltenā dzeņa ordenis”, par kurām citi ir sajūsmā.
      Bet jāpiekrīt, ka loģiska tā grāmata, protams, nav. Bet šoreiz tās jaukums slēpjas tieši tajā neloģikā. 🙂

      Atbildēt
  3. andris

    Es zinu, kā bērnībā lasīju šo grāmatu, bet par to pilnīgi neko neatceros, tātad īpašas emocijas neizraisīja.
    Taču tagad, kopš pāris gadus esmu priekšālasītājs, Vinniju jau esmu paspējis izlasīt divreiz. Fantastiš. Pēdējā reizē, kad lasījām kā tīģeris ar sivēnu kokā uzkāpa un lejā netika, dēls man prasīja – “tēti, kāpēc tu raudi?” 😀

    Atbildēt
    1. Sibilla Raksta autors

      Bērnībā grāmatas smalko ironiju ir grūtāk pamanīt un atbilstoši novērtēt. Bet, šķiet, ka tā nodaļa, kurā tiek noskaidrots, ka tīģeri kokos nekāpj, ir viena no smieklīgākajām bērnu literatūrā vispār. 🙂

      Atbildēt
  4. msmarii

    Ints mani nošokēja! Tā grāmata nav jāsaprot, bet vienkārši JĀMĪL!!! Bērnībā lasīju un pārlasīju vecāku izdevumu, bet tagad man plauktā ir viens no jaunāko laiku izdevumiem. Vienkārši lai būtu. Sen neesmu pārlasījusi, bet zinu, ka plauktā stāv un tas mani priecē. Atceros arī, ka bija tādas krievu multfilmiņas, tās arī bija burvīgas. Pieļauju, ka kartes esamība Pūka grāmatā ir tas katalizators kāpēc man ļoti gribās, lai visāsgrāmatās par citām pasaulēm būtu kartes.

    Atbildēt
  5. Atpakaļ ziņojums: Lielā Lasīšana Top 100 | Sibillas grāmatas

  6. Atpakaļ ziņojums: No A līdz Z | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s